svētdiena, 2011. gada 27. februāris

Cepts cūkgaļas caurraudzis apelsīna/medus/sojas marinādē

Tad nu tā. Beidzot tiku līdz pašam galvenajam. Reti jau sanāk tā, ka gatavoju vienlaicīgi trīs ēdienus kurus vēlos publicēt blogā. Virtuvē valdīja īsta "jautrība", taču viss ir labs, kas labi beidzas.
Piektdien sanāca pagatavot makten gardu sautējumu. Cilvēks, kurš knābā kā zvirbulis apēda pat 2 porcijas. Tik vissžēlīgi novilka, kapēc es šo recepti neieliku blogā. Nu bija man slinkums.
Tad nu šodien labojos, tiesa neis gatavojot sautējumu, bet nu izcepu gardu caurraudzīti apelsīna/medus un sojas marinādē.

Kartupeļu sacepums

Tātad, ēdiens numur 2 - kartupeļu sacepums.
Gards paēdien gan kā piedeva, gan kā pamatēdiens. Šoreiz gatavoju kā piedevu gaļai. Taču šo recepti viegli var variēt pēc sirds patikas. Galvenais lai garšīgi kartupeļi trāpās.

Burkānu mērce

Nedēļas nogale bija no tiesas izdevusies. Kā tai skaitāmpantiņā : " Visa dzīve vienos priekos, trusikos un gumijniekos!" .
Šodien tapa gardum gardas vakariņas. Īsumā, gaļa, kartupeļu sacepums un burkānu mērce.
Līdz burkānu mērcei tiku netīšām. Doma bija uztaisīt vienkāršu sacepumu, gaļu ar kartupeļiem. Tad protams doma, ka jāpieliek klāt burkāns un tā šo domu attīstot, nonācu līdz burkānu mērcei.
Bet tagad visu pēc kārtas!

trešdiena, 2011. gada 23. februāris

Vīriešu dienas karbonāde

Ja kalendārs nemelo, tad šodien ir vīriešu diena, senāk to sauca par armijas dienu. Ja godīgi, šī diena man ne ar ko neatšķiras no pārējām dienām. Taču vakar vīrs noprasīja, ko es viņam uz šo vīriešdienu pagatavošu. Hmmm.... nē nu labi. Ja viņš tā vēlas un cer, man jau nav grūti.
Sākās pārdomas, ko tad. Ja var ticēt sensievu teikām, tad mīlestība iet caur vīrieša vēderu. Manam cienītajam patīk labi paēst. Tātad, jāapvieno patīkamais ar lietderīgo. Cept kūku...hmmm, nu nē. Uz Valentīna dienu jau bija. Labāk ko tādu gruntīgu ar ko pielikt kuņģi līdz ūkai. Un kas var būt labāks par karbonādēm.  Klasiku klasika.
Jau iepriekšējā vakarā biju izķeksējusi gaļas gabalu, kas sākumā izskatijās pēc karbonādes. Bet atkausējot secināju, ka ne tuvu karbonāde. Vells, ko nu! Lūkoju saldētavā, karbonādes vairs nav. Ir kakla karbonāde, tā jau ok, bet ko ar to atsaldēto gaļas gabalu iesākt. Mirklis pārdomu. Nē, nu ja gaļa tad gaļa un ķēros pie gaļasmašīnas. Rezultātā vakariņās cepta kakla karbonāde ar siera un maltās gaļas cepurīti! Viens gabals un esi pieēdies līdz ūkai. Nekāda diētošanās te nesanāks.

otrdiena, 2011. gada 22. februāris

Maize ar speķi un saulē kaltētiem tomātiem vai viltotie pīrādziņi

Vakar bija tāda pagalam neizdevusies diena. Par ko man joprojām ir kauns, liels kauns. Ceru, ka viss tomēr nokārtosies.
Lai nu kā, bet sagribējās kaut ko ar ko piesiet dūšu. Bet tāds slinkums, tāds slinkums. Tā arī gribēju palikt, pie slinkuma, taču ja prātā iesēžas doma, tad ignorēt to vairs nespēju.
Nu ko, ķēros klāt pie gatavošanas. Rezultātā tiku pie maizītes ar speķi, sīpoliem un saulē kaltētiem tomātiem jebšu viltotiem pīrādziņiem. Jo smarža un arī garša tuvu tam, kāda ir speķa pīrāgiem.

svētdiena, 2011. gada 20. februāris

Saldie suši

Nu tad tā! Vakar bija lielisks vakars lieliskā kompānijā - pidžammballe. Un protams visas izrietošās sekas, kādas parasti sagaida pēc šādiem pasākumiem. Miegs, nedaudz dulna galva un daudz jautru atmiņu.
Taču, kamēr vēl galva skaidra un pasākums nebija sācies, tika nolemts, ka gatavosim suši. Vismaz visi ir nodarbināti un jautras tērzēšanas pavadībā tiek pagatavota garda maltīte. Viss jau baigi labi, līdz sākām domāt ko tad ēdīs saldajā. Vajadzētu tākā pieturēties pie tematikas un šeit, es apvienoju patīkamo ar lietderīgo. Saldie suši! Vienreiz dzīvē nācies tādus ēst un šī viena reizi bija atstājusi tik pozitīvu un sajūsmas pilnu iespaidu, ka noteikti vajadzēja pašai pamēģināt. Taču skāde viena, i-netā par šo ir ļoti skopa informācija. Pārmeklējos krustu šķērsu un nekādā jēgā. Visur tikai apraksti, taču konkrētas receptes nevienas. Nu ko, labākie draugi - čujs, ņuhs un poņa un tā lieta aiziet.
Tātad es tikai parādīšu pamatprincipu  - viss pārējais, brīvs fantāziju lidojums. Es nepretendēju, ka mani uzmeistarotie suši ir pats pats pareizākais variants. nebūt ne. Taču kaut kāds pamats tajā visā ir. Vismaz fantāziju rosinošs.
Garša - ļoti laba!

Vaniļas mērce

Nu tā, esmu pusaizmigus, tapēc īsi. Vaniļas mērce - lieliska piedeva saldajiem ēdieniem, desertiem un augļiem.
Sākumā vaniļas mērce likās, kas pagalam sarežģīts, bet tagad, kad jau esmu iepraktizējusies nekā sarežģīta nešķiet. Šoreiz vaniļas mērci gatavoju kādam īpašam saldajam. par to gan vēlāk, tur tā plašāk jārunā.

piektdiena, 2011. gada 18. februāris

Sālīto sēņu mērce

Turpinot sālīto sēņu tēmu, sadomājos par mērcīti.
Agrāk bērnībā mani šī mērce iedzina mēmās šausmās. Es nezinu kapēc, bet man pagalam tā negaršoja, bet mamma diezgan regulāri to gatavoja. Pašas sālītās sēnes, it sevišķi mazie bērzlapu podiņi, dikti garšoja. taču mērce uzdzina šermuļus. Gāja gadi un kā tas nereti gadās, atceries šīs bērnības garšas. Tākā rudenī biju čakla sēņotāja, tad sēnes man vēl ir. Un visu šo laiku, uzticīgi glabājās ledusskpī, tik cik sēņu plāceņus sacepu un vakar sapildīju gaļas veltnīšos. Jātukšo tie ziemas krājumi, vasarā tak jauni jāgādā. Tad nu ķēros pie mērces gatavošanas. Šobrīd man tā garšo un nesaprotu, kapēc bērnībā negaršoja. Arī mani bērni labprāt ēda šo mērci, pat prasīja papildporcijas. Paldies dievam, vismaz šis gēns nav mantots.

ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris

Cūkgaļas veltnīši ar sālīto sēņu pildījumu

Ir tā, ka man neīpaši tīk, ja gaļai pievieno sēnes. Tik tiešām. Visi šito šampinjonu, kas manuprāt tik izpurgā kopainu, fani man paliek nesaprotami. Manuprāt gaļa ar sēnēm ir ļoti smags un grūti pārstrādājams ēdiens. Un, piemēram, karbonāde ar baraviku mērci, mani iedzen patiesās šausmās.
Taču, kā saka, nespļauj akā no kuras pašai vēlāk būs jādzer. Centos jau neiespļaut vai vismaz nedzert, ļoti... bet nu tā nu sanāca, ka šodien kā reiz bija jādzer no tās pašas akas.
Ilgi domāju ko lai pagatavo un kā tas nereti gadās, prātā iesēdās doma par gaļas veltnīšiem ar sālīto sēņu pildījumu. Visādi centos sevi atrunāt, atgādinot pašas tik dzelžaino viedokli par sēnēm ar gaļu, taču velti. Nu neko, gatavoju tik augšā.

otrdiena, 2011. gada 15. februāris

Lazanja

Šodien ārā pamatīgs aukstumiņš. Tā nu sanāca, ka vīrs darba darīšanās baudija valsts siltāko pusi, man bija jābrauc darīšanās ar savām astēm. Termometrs rādija pavisam iepriecinošu ainu, proti -26 . Nu ko, neba nieka aukstumiņš mani nobiedēs, uzvilku siltāku kārtu gan sev gan bērniem un aidā pa ģēlām. Dažs labs babulis, mūs ieraugot, ķēra pie sirds, taču mani tas pagalam nesatrauca. Tieši pretēji, rosināja domas par lazanju.
Lazanja, manuprāt skanīgs nosaukums un nenormāli garšīgs ēdiens. Lai arī nav nācies pabūt Itālijā tik ilgi, lai nobaudītu īstu lazanju, nevis restorāna tūriskoto, tomēr šāds tāds priekštats par to ir. Ja var ticēt i-neta dzīlēs lasītajam, tad pamatu pamats ir Bešamel mērce un lazanjas plāksnes. Viss pārējais - tīrā improvizācija. Lazanjā izmantojams viss, kas atrodas ledusskapī un sen jau brēc, ka vajag izlietot.
Arī es, šoreiz izmantoju, vairāk vai mazāk, visu kas bija izlietojams. Nu ziniet, ne salīdzināt ar to, ko biju gatavojusi iepriekš.
Tad nu, iztukšojam ledusskapi un gatavojam lazanju!


pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

Valentīndienas kūka

Nu ko, laiks kūkai. Atradu sen dāvātu kūkas formu - sirds formā. Šī laikam ir vienīgā diena gadā, kad tā pa riktīgo var izmantot. Nē... nu var jau cept katru dienu...
Esmu romantiķe, ko nu padarīsi. Ciniska romantiķe, taču neizplūdīšu sīkāk.
Šī kūkas recepte iegūta vienā māmiņu portālā. Nedaudz pavariēju un sanāca pārsteidzoši labs iznākums. Kūka pati par sevi bezgala vienkārša un pagatavojama no tā, kas parasti ir mājās. Es gan nedaudz baidījos par to un gandrīz vai salaidu dēlī. Labi, ka tomēr dažas lietas precizēju pirms ķēros klāt.
Lai arī šī kūka bija domāta manam mīļotājam, bērni noēda lielāko daļu. Nu neko, viņiem ar savs prieciņš.

Sīpolmaizītes ar ķimenēm

Ja var ticēt kalendāram, tad šodien ir tā visu mīlētāju diena jeb Valentīndiena. Puķes dabūju, vīnu ar redzēs kas vēl vēlākā stundā notiksies.
Šodien visu dienu plosijos pa virtuvi. Vāriju zupu no ziemas krājumu sagatavēm, sacepu grauzdiņus, cepu maizītes un vēl kūku. Par kūku vēlāk, vēl tā briest ledusskapī bet padalīšos ar sīpolmaizes recepti. Pie siltas zupas kā reiz.

svētdiena, 2011. gada 13. februāris

Vistas spārniņi citrona un medus marinādē

Ak vai, kāds man vakar vakarā izvērtās vakars. Atcerējos saldos 16 tik ar šābrīža domāšanu. Iespaidu daudz un dažādu, vietējā kluba publika - kolorīta.
Lai vai kā, šodien visu dienu cīnos ar miegu. Brīdis ārā tā kā nedaudz spirdzināja manu garu, taču ne uz ilgu laiku. Bet es stipra, nepadevos un vēl vakariņās sadomāju vistu spārniņus cept. Ierastās majonēzes un medus-sinepju marinādes tākā nedaudz apnikušas. Jāpameklē ko jaunu. Līdz šim nebija sanācis pielietot citrona-medus savienību. Tapēc nolēmu izmēģināt šo variantu. Sanāca labi.

sestdiena, 2011. gada 12. februāris

Rīsu sacepums ar dārzeņiem un žāvētu gaļu

Ar sacepumiem ir tā, ka tie lieliski noder, ja mājās ir viss kaut kas pa bišķiņam un ko vajdzētu izmantot. Visu šo samiksējot kopā iegūstam pagalam sātīgu maltīti. Taču speciāli taisīt sacepumu un gādāt nepieciešamos produktu, manuprāt ir tieši pretēji, neizdevīgi. Parasti sacepumiem iepriekš kas jānovāra, jāsacepj utt. Galarezultātā lērums netīru trauku un pannu, kas jāmazgā.
Šodien sagribējās sacepumu, kā reiz, vakardienas rīsi bija palikuši pāri. Palūru, kas vēl atrodams un ideja par vakariņām skaidra. Nemaz negaidīju tik sātīgu maltīti.

Cūkas filejas medaljoni bekonā

Ak vai, kas par vakaru, kas par naksniņu un pats galvenais, kas par maltīti sanāca. Nu bet visu pēc kārtas.
Vakar ārā bija nu pagalam draņķīgs laiks. Sniegs snieg, putina taču biju spiesta izvilkties laukā. Nu nekas, galvu izvēdināt nāk tikai un vienīgi par labu. Pamazām tukšojas saldētava un uzduros cūkgaļas filejas gabalam. Ilgi skatījos un nesapratu, ko ar to iesākt. Taču tad prātā nāca žurnāla "Pie Galda" redzētā bilde. Vista bekonā. Hmmm... mirklis pārdomu, nedaudz sakars ar Google un skaidrs. Taps cūkas filejas medaljoni bekonā. Īsti tādas baigās nojausmas par to visu nav, atkaļ paļaujos uz čujs, ņuhs un poņa. Kā reiz pieteicās ciemos viesi. Super, būs vēl kāds, kas novērtēs ir vai nav ēdams. Izrādās ka bija, pat ļoti. Tik ļoti, ka vakars ieilga līdz trijiem naktī, ar vīnu un sarunām par dzīvi.
Tad nu lūk, recepte!

trešdiena, 2011. gada 9. februāris

Vistas fileja ar siera-diļļu pildījumu

Vētra turpinās! Tā vismaz ziņās stāsta. Man gan, mājās sēžot, vētra neuztrauc.
Mani uztrauc ko gatavot pusdienās/vakariņās. Šodien secināju, ka šis blogs uzliek baigo pienākumu. Vairs nevaru tā neiespringt uz vakariņu gatavošanu kā agrāk. Tomēr jāpiedomā ko gatavot/negatavot. Kas ir man pa spēkam un kas nav. Varētu jau likties mierā, bet nevaru - atkarība. Baigi, es jums teikšu. Ģimene protams priecājās. Vīrs tik jautri trallina, ka jūtas kā labākajā restorānā. Gandrīz katru dienu kaut kas jauns un garšīgs.
Tad nu šodien cīnoties ar slinkumu un tādu kā panīkumu, domāju, ko pagatavot. Izdomājos gan šā gan tā, līdz atcerējos, ka vīrs kādu laiku atpakaļ dīca, lai uzcepu pildīto vistas fileju. Tākā nekādas citas alternatīvas man padomā nebija. Paliku pie šīs pašas idejas. Noēdāmies kā rukši!

otrdiena, 2011. gada 8. februāris

Desu zupa

Šodien sola vētru! Patreiz jūtu, kā vējš reizēm pakutina manas mājas jumtu, taču tas mani galīgi nebiedē. Pēc lielā 200..(kura gada vētras?), kad to izbaudiju pilnībā, atrodoties Duntē, visas pārējās "vētras" šķiet tādi bērnu šļupsti vien.
Štrunts ar vētru, taču ēst vajag gatavot. Gribu zupu, tas skaidrs. Taču manas pārvietošanās spējas ir stipri ierobežotas, jāizlīdzās ar to, kas ir mājās. Nav jau tā, ka mājās nekā galīgi nav. Ir. Un daudz ir. Taču ne tas, ko tobrīd sirdij kārojas. Sviestmaizes likums, kā gan savādāk. Tad nu ķēros klāt pie zupas tapināšanas ar to, kas atrodas ledusskapī un jau sen brēc "izlieto mani!!!" .
Skatoties pēc sastāvdaļām sanāk kaut kas starp gurķu zupu, rasoļņiku un soļanku. Bet sanāca garda.

svētdiena, 2011. gada 6. februāris

Biezpiena plātsmaize ar āboliem

Šodien bija fantastisks laiks. Ārā spīd saulīte, rosīgs noksaņojums un nevienam no bērniem nav temperatūras.
Par šo plātsmaizi jau padzirdēju krietnu laiku atpakaļ. Tobrīd biju aizņemta ar vafeļu cepšanu un vīna baudīšanu. Taču pēc laika atcerējos par šo recepti. Kā reiz mājās bija ienācies biezpiens. Sāku meklēt rokā recepti, izcept gribējās jau ātrāk. Taču ar pēdējā laika "jautrībām" nekādīgi nesanāca. Tad nu šodien, saules iedrošināta nolēmu uzcept. Sanāca laba!

piektdiena, 2011. gada 4. februāris

Cūkgaļas šmoris ar žāvētu gaļu un gurķiem

Pēc vakardienas vieglās zupiņas sagribējās ko pamatīgu. Tādu, ar ko pielikt māgu līdz ūkai. Skaidrs ir viens, tā būs gaļa. Taču ko lai interesantu pagatavo. Ikdienas gulašs apnicis un škiet pagalam garalaicīgs. Tad nu atceros, ka vienreiz kādā piemājas ēstuvē baudiju karbonādi zemnieku gaumē. Pamatā bija cūkgaļas karbonāde un virsū "cepurīte" kurā bija žāvēta gaļa, marinēti gurķi vieglā krējuma mērcītē. Garša bija laba un sātīga. Palūru ledusskapī, kā reiz, viens žāvētas gaļas gabals aizķēries, kas akurāt atbilst cepšanai.
Karbonādi gan necepu, bet izdomāju to visu sašmorēt. Sanāca nāvīgi labs paēdiens.

ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

Tomātu zupa ar ķiplokiem un saldo krējumu

Ufff, nu tik bija jautrības. Biju pazudusi uz tādu ilgāku laiku, taču jau teicu, ka mūsmājās bija ieperinājies nejauks vīruss. Tik nejauks, ka nolika visus mūs gar zemi un vēl aizstiepa pabaudīt "kūrortu" vienā no Latvijas medicīnas iestādēm. To atceroties šermuļi skrien pār kauliem.
Nu ko, izbaudot valsts apmaksāto "virtuvi" ļoti sailgojos pēc savējās. Jau pirmjā dienā, kad tikām mājās, gribējās mesties un gatavot. Taču rāmāk, es sev atkārtoju, rāmāk. Sākumā jāapēd tas, ko sarūpējušas mana mamma un vīramāte. Divas mokošas dienas un beidzot atgriezos virtuvē!
Tā kā ārā plosās gripa un visādi citādi vīrusi, tad nu jāēd ķiploki. Sākumā bija doma par ķiploku zupu, taču neviena recepte tā īsti neuzrunāja. Tad nu ķēros pie pārbaudītas vērtības - tomātu zupas. Tikai to papildināju ar ķiplokiem un saldo krējumu, lai maigāka. Bērni ēd jau trešo zupas šķīvi pēc kārtas. Ja vīrs nepasteigsies no darba, paliks bez vakariņām.