svētdiena, 2011. gada 23. janvāris

Šoko kūka ar jogurta/putukrējuma krēmu

Mūsmājās lazarete turpinās pilnā sparā. Un tā sāk uzņemt tādus apgriezienus, par kuriem es neesmu īpaši priecīga. Vakardiena bija uz tādas kā histērijas robežas. Ar vīru jau spēlējam "Akmens, šķēres, papīrīts" , kurš no mums paliks pēdējais vesalais.
Protams, virtuvē pamazām sāk uzkrāties putekļi, jo gatavot galīgi nav man iekšā. Taču kaut kā domas jānovērš no lazaretes. Tapēc nekas cits neatlika, kā vien ķerties klāt un uzcept ko garšīgu. Lai vismaz kāds prieciņš drūmajā lazaretē.
Kūka sanāca steigā cepta ar neparedzētiem pārtraukumiem. Šodien brokastīs testēta un atzīta par labu esam.
Šīs kūkas biskvītu var izmantot rulētēm.

otrdiena, 2011. gada 18. janvāris

Liellopa gaļas sautējums ar pupiņām, ananāsiem un papriku

Slapdraņķis turpinās un nemanot mūsmājās sākusies lazarete. Velns un elle, tas neietilpa manos plānos, bet nu neko. Jānotrauc putekļi no zāļu skapīša atslēgas un jāslēdz tas vaļā.
Taču es neskumstu esmu pārliecināta, ka drīz vien ikdienas ritms atgriezīsies.
Papildus lazaretei šodien prātā iesēdās doma. Ka vajadzētu pagatavot vakariņas no liellopa gaļas, pupiņām un ananāsiem. Kā arī piešaut klāt papriku. Nekas dižs prātā nenāca, kā vien to visu sasautēt. Par galarezultātu tākā nebiju īsti pārliecināta. Taču citās reizēs un citās kombinācijās, šīs lietas burvīgi saderas kopā, tapēc nolēmu riskēt.
Domāts darīts, galarezultātā sanāca pārsteidzoši labs sautējums. Sātīgs, gards.

pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris

Biešu zupa ar skābiem kāpostiem

Tu slīdēji pa slidoatvu... šodien lūkojoties pa logu, šī dziesma vien prātā nāk. Lai mani šādā laikā piedabūtu laukā iziet, nemūžam!! Nekad!!! Ne, ne... es labāk sēžu mājās un apkārt esošo žļurgu un slidotavu vēroju pa logu.
Taču šādai vērošanai nav ne vainas, ja mājās ledusskapis pilns un nav jāuztraucas par maltīti. Mūsmājās pēc nelieliem svētkiem tāds pustukš pagadijies. Jāsadomā  kaut kas pusdienās. Ko nu?
Palūru saldētavā, kaut kāds gaļas gabals iraid. Palūru ledusskapī un dārzeņu grozā, atrodas skābie kāposti un bietes. Doma skaidra. Vārīšu zupu. Biešu zupu ar skābiem kāpostiem. Putraimiem ar kaut kur tepat jābūt...

trešdiena, 2011. gada 12. janvāris

"Viltotais mexikānis" sautējums

Esmu mājsaimniece, tas nevienam nav noslēpums. Cik ilgi vēl būšu, tas jau ir cits jautājums, par kuru šobrīd domāt, nu nemaz, negribas.
Savā mājsaimnieču "karjerā" esmu sasniegus patīkami bohēmisko stāvokli, kad mājsaimnieču pienākumus uztver kā izklaidi. Viens no šādiem pienākumiem ir nelielie burziņi ar citām, līdzīgi domājošajām mājsaimniecēm, kas parasti ir pilni ar gastranomisko izvirtību.
Vīns, klačas un garda maltīte, ko gan sievietes dvēselei vairāk vajag.
Šoriez cepām eklērus un gatavojām sautējumu, kuru receptes īpašniece nosauca par "Viltoto mexikāni".  Kārtējais nāvīgi labais paēdiens ugunsrijējiem.
Eklērus gan nebildēju un recepti nelikšu, taču ar sautējuma recepti padalīšos.

pirmdiena, 2011. gada 10. janvāris

BefstrogOnovs vai befstrogAnovs

Pamazām atkal pievēršos gaļai, vista neskaitijās. Sagribējās kaut ko no klasiskās virtuves. Pārbaudītu vērtību, piemēram befstrogonovu.
Nepretendēju uz orģinālrecepti, jo katrs jau receptē ieliek kaut ko no sevis, bet nu kopumā pieturējos pie orģinālreceptes.
Rezultāts nepievīla.

svētdiena, 2011. gada 9. janvāris

Pupiņu zupa ar tomātiem jeb latviešu čilli

Atkusnis turpinās...vēēē. Viss kūst, baltās kupenas palikušas pelēkas, peļķes un slidenas ietves. Gribu atpakaļ skaisto, balto ziemu.
Taču kamēr mana sirds alkst pēc baltās ziemas, prāts nodarbinās ar maltīšu receptēm. Šodien kārojās ko kreptīgu un asu. Ilgi domāju, ko gatavot, līdz nobriedu par labu pupiņu zupai. Klasisko pupiņu zupu negribējās, prātā urdīja doma, par žāvēto gaļu, tomātiem un pupiņām. Papētīju receptes, neko tamlīdzīgu neatradu. Visur minēts dārzeņu buljons, kas nu man galīgi neiet pie sirds. Vismaz šodien ne.
Nu ko, paļāvos uz čujs, ņuhs un poņa un vāriju zupu. Bāc, ku garda sanāca. Tieši tādu kā es vēlējos!
Nāvīgi laba zupiņa ugunsrijējiem! Pipari un citas asas garšvielas šeit var izpausties pēc pilnas programmas. Tāda kā latviešu čilli zupas versija.

sestdiena, 2011. gada 8. janvāris

Sātīgā omlete

Brīvdienas ir klāt un jāgatavo visai ģimenei brokastis. Tākā ja ir doma doties tālākās gaitās nevis deldēt istabas dīvānu, tad nekas nav svarīgās par kārtīgām brokastīm.
Līdz šīs omletes receptei nonācu nejauši, domājot pat to, vai var pagatavot omleti ar ananāsiem, kas palika no vakardienas maltītes neizmantoti.
Izrādās, ka var, tikai tā ir saldā omlete un tur tiek pievienots rums vai konjaks. Laikam priekš brokastīm tā īsti nederēs, tapēc lūkoju, kas vēl ledusskapī mētājas. Izrādās puse paprikas, arī no vakardienas saglabājusies.
Tas jau ir reālāk un lūkoju kādu gardu omleti pagatavot. Vienu atradu, kas tika dēvēta kā spāņu omlete.
Sanāca ļoti garda un sātīga.

Fiksā saldā desa

Ārā atkusnis, vēēē... man ziema patīk. Un patīk ziemas priekus baudīt. Taču šoreiz man tie izpalika. Iekaroju piemājas veikalus, lai apgādātu ģimeni ar pārtiku.
Protams, sagribējās kādu nakšķi un kamēr es staigāju gar veikala plauktiem prātodama, ar ko lai panašķējas, pār mani nāca apskraidība. Varētu pagatavot ko skudrupūznim līdzīgu. Domāts darīts, lai gan nebiju ielūkojusies i-neta dzīlēs, kas tad īsti nepieciešams skudrupūznim.
Tas, ka tas nebūs tuvu orģinālam, tas nu bija skaidrs no paša sākuma. Taču galarezultāts sanāca makten labs.
Desa viegli pagatavojama, ilgākais ir iebiezinātā piena vārīšana un pēc tam desas atdzesēšana!

piektdiena, 2011. gada 7. janvāris

Cālis a la china style

Kādu laiku atpakaļ publicēju recepti mencas fileja a la china style. Biju jau tākā piemirsusi par to, jo domas pievērsās jaunu garšu apvārsņu atklāšanai. Taču šodien, blogs, kuram es sekoju ar aizrautīgu interesi atgādināja par vistu medus/tomātu mērces/sojas mērcē. Pilna mute siekalām.
Lai arī tagad ik viens māk pagatavot kaut ko no ķīniešu virtuves, tomēr padalīšas ar savu cāli a la china style!
Pieēdos kā ruksis.
Tagad dzeru vīnu un baudu burvīgu piektdienas vakaru, kad bērni mājai jumtu ceļ nost un fonā skan mūzika, kas dvēseli ceļ spārnos.

otrdiena, 2011. gada 4. janvāris

Vistas šmoris ar kanēli, tomātiem un vīnu

Šodien kārtējās grūtsirdīgās pārdomas, ko gatavot vakariņās. Tas kas atronams ledusskapja saldētavā uzdzina šermuļus. Priekš McDonalds gardumiem vai gatavajām picām, žēl naudas. Un tā kā neveselīgi būtu. Domāju un domāju, klīdu par i-neta dzīlēm, līdz garšas kārpiņas vienojās, ka vajadzētu vistu pagatavot. Ahā, tātad virziens ir, tagad tik jāizdomā atbilstošā recepte savām gastranomiskajām izvirtībām. Turpināju savus klejojumus līdz uzdūros visnotaļ kādrinošam nosaukumam. Vista, kanēlis, tomāti, vīns....mmm, rūpīgāk pētu recepti. Jā, šito vajadzētu pamēģināt.
Nu ko, divreiz nav jāsaka un steidzu gādāt vakariņām nepieciešamo.
Galarezultās bija pārsteidzoši labs. Ja vien vēders būtu bezizmēra, es no tā katla neattietu ne mirkli.

pirmdiena, 2011. gada 3. janvāris

Mencas fileja kartupeļu mundierī

Joprojām negribas ne gaļu, ne kartupeļus. Nu ne klasiskajā kombinācijā. Vakardienas ceptais siers vēl patīkami aizkavējies uz garšas kārpiņām.
Arī šodienas pusdienām kārojas, ko vieglu un svaigu. Prātā iešaujas doma par zivi! Jā, doma nav slikta. Mājās kā reiz ir mencas fileja. Bet klasiskajā panējumā gaužām garalaicīgi. Gribas ko savādāku. Jāatzīmē, ka man neiet pie sirds ne tvaicētas, ne vārītas zivis. Man labāk garšo ceptas un vislabāk uz pannas. Tapēc izvēle ir gaužām maza, pareizāk sakot nevar izvērsties. Kā tad, ja ēstu vienalga kādā veidā pagatavotu zivi.
Grūtsirdīgi klīstu pa i-neta dzīlēm līdz uzduros interesantai receptei. Menca ar rīvētiem kartupeļiem. Intuīcija saka, ka tas būs īstais. Sāku pētīt sīkāk, jā! Ir tas kas vajadzīgs.
Nu tad šīs dienas pusdienas.

svētdiena, 2011. gada 2. janvāris

Cepts siers jeb siera karbonāde

Laimīgu Jauno gadu! Vismaz šis sauciens vēl kādu mēnesi skanēs. Cik nu tas būs laimīgs, to jau laiks rādīs.
Pēc visiem svētkiem un gadu mijas sagaidīšanas, kas izvērtās diezgan neparadzēta, iestājas tāds neliels apjukums vai labāk teikt, samulsums. Visu laiku esi ko gatavojis un šmorējis, cepis un sutinājis, ēsti cepeši un rosoli, laši un pastētes, ka tagad, pēcsvētku periodā iestājas samulsums. Tāds iestājās arī man, kad pēc rosīgas dienas attapos, ka jāgatavo ģimenei vakariņas. Ko pie velna šiem dot rīt?! Lūk, tāds bija jautājums.
Tākā jaunais gads tika sagaidīts, ne mūsmājās, tad saprotams, ka ledusskapī velti meklēt cepeša pārpalikumu. Slinkums doties uz veikalu un ja godīgi, tad slinkums gatavot.
Pētot ledusskapja saturu uzduros uz tāda aizmirstāka siera gabala. Gabals gana liels un gana sens, bet ne neēdams. Pagroziju rokās, paprātoju ko ar šamo iesākt, kad atmiņu dzīlēs uzausa frāze, cepts siers! Jēē, vīru deliģēju uz veikalu pēc dārzeņiem, pati ķeros pie siera karbonādes gatavošanas. Nu kas, nu kas var būt labāks pēc svētku izrīšanos. Nekas.
Siers izmantots, ģimene pieēdusies!