sestdiena, 2011. gada 3. decembris

Skābēti kāposti

Vakar vakars bija izdevies pilnībā. Sveču gaisma, vīns...mmmm.... Lūk ko laba gaļa dara ar sievieti! He he.
Nu jau ir trešais decembris, cik nu vairs palicis līdz lielajiem svētkiem. Un kas tas par svētku galdu, ja uz galda neservē šķovētus skābus kāpostus. Par zupīti nemaz nerunājot.
Ja godīgi, tad es rudenī tā ap oktobri pie sevis domāju, vai man vajag vai nevajag skābēt kāpostus. Nekad to neesmu darījusi, un vai vajag? Taču manas dziļās pārdomas pārtrauca Inga, kas no saviem laukiem atveda kāpostus un daļu iešķieba man! Ahā... Laikam tomēr būs jāskābē. Nu ko, sākas lielā buršanās pa interneta dzīlēm kā nu tos kāpostus skābēt. Izlasījos krustu, šķērsu un beigās paliku pie savas mammas receptes. Šodien kā reiz noņēmu galējo provi un sapratu, ka ir sanākuši nāvīgi labi. Veikala kāpostus i acēs negribu redzēt!

Tātad, mums vajadzēs:
Svaigus kāpostus
burkānus
ķimenes
Sāli
cukuru

Sastāvdaļu nav daudz, bet darbs atbildīgs. Pirmais kas nepieciešams, lai to visu padarīšanu padarītu maximāli nesāpīgu, tā ir ēvele! Nē, nu var jau rīvēt uz rīves, var griezt ar nazi, bet nu tad turiet pie rokas kādu labu lamu vārdu krājumu!! Ja jums tomēr ir ēvele - super. Skābēt kāpostus tas ir tīrais nieks. Es ēveli aizņēmos no savas mammas, paspēju jau gaļas gabalu piešņāpt klāt...
Otrs, kas nepieciešams - trauks kur skābēt. Der gan plastmasas spainis, gan bleķa(emaljētie), tikai ne alumīniju. Tā man mamma noteica. Strikti ievēroju viņas teikto.
Trešais, no lielākās kāpostu galvas jāatstāj veselas kāpostu lapas ar ko izklāt spaiņa apakšu un ar ko nosegt saēvelētos kāpostus.
Kad viss sarūpēts, sākas ēvelēšanas prieki. Notīram burkānus un sagriežam smalkākos gabalos. Man bija viens apmēram uz 500gr. smags burkāns. Apmēram uz vienu kāpostgalvu ņem vienu nelielu burkānu.

Es ņēmu pa vienai kāpostgalvai(kopumā man bija 4) un ēvelēju atsevišķā traukā.
Kad viena kāpostgalva saēvelēta, pieēvelē klāt burkānu. Var arī neēvelēt gabaliņos, bet gan pierīvēt, tas pēc katra ieskatiem.

Kad tas izdarīts, sākas pats interesantākais. Jāber sāls un cukurs. Visur kur lasīju, bija teikts, ka sāls un cukurs jāber pēc garšas. Ahā... forši. A precīzāk??? Arī mamma saka, ka pēc garšas. Pieber, samīci un pagaršo. Nē, man tā neder. Tad nu izvelkot vidējo aritmētisko no visām receptēm, uz vienu kāpostgalvu bēru 1 ēdamkaroti sāli un 1 ēdamkaroti cukura. Un bija trāpīts. Garša bija ļoti laba.

Kad sāls, cukurs piebērts sākas mīcīšanas darbi. Cik lasīju, visi sasmalcinātos kāpostus bēra skābēšanas traukā un ar koka stampu stampāja līdz parādijās sula. A ja stampas nav? Nu ko, turpat tajā pašā traukā, kur smalcināju kāpostus ar rokām kārtīgi samīca kāpostus līdz izdalās sula.


Kad kāposti samīcīti, piebēru pāris pamatīgas šķipsnas ar ķimenēm, samaisīju un liku skābēšanai paredzētajā spainī, kura dibenā bija izklātas kāpostu lapas. Kārtīgi piespiedu un ķēros pie nākošās kāposta galvas. Protams, ja ir liels trauks, var arī visu uzreiz, saēvelēt, piebērt sāli un cukuru un tad mīcīt.


Tā pa vienai tika saēvelētas kāpostgalvas, burkāni. Piebērts sāls/cukurs, samīcīti līdz izdalās sula, ķimenes un kārtoju spainī. Kad tas viss izdarīts kārtīgi piespiežam, lai parādās suliņa virspusē, nosedzam ar kāposta lapā, šķīvis un slogs virsū.  Par slogu man kalpoja mammas aizlienēts akmens, bet lieliski noder 3l burka ar ūdeni. Un atstājam istabā skābēties.

Pēc divām dienām, skatamies, kas notiek ar kāpostiem. Vai sula parādījusies. Ja ir, noņemam slogu un kāpostus kārtīgi ar koka irbuli, manā gadījumā mērces karotes spalu, sadurstam. Durot redzēsim, kā izdalās gaisa burbulīši. Kad esam kārtīgi sadurstījuši kāpostus, liekam atpakaļ slogu un atkal uz divām dienām aizmirstam. Ak jā, parādijušās putas vajagot nosmlet. Man gan nekādu baigo putu nebija.





Pēc divām dienām atkal tas pats process. Jau varēs redzēt, ka sulas paliek mazāk, gaisa burbulīšu arī. Tā vēl kādas 2 reizes ik pa divām dienām atkārtojam. beigās jau gaisa burbuļu nav un sulas arī ne tik daudz, liekam vēsumā kādas 3-4dienas.




Kopumā +/- divas nedēļas tas skābēšanas process aizņem. Pirmo nedēļu noturam siltumā ik pa laikam kāpostus bakstot un otru nedēļu, varbūt nedaudz mazāk, noturam vēsumā. Ak jā, duršanas procesā droši kāpostus var nogaršot, lai jūt kāds skābums, kāda garša. Kad kāposti nogatavinājušies sapildām traukos tālākai uzglabāšanai. Es sapildīju vienu 3l burku un vienu nepilnu dimdiņkāpostu spainīti. Vāks virsū un glabājās vēsumā līdz lietošanas nepieciešamībai.


Mmm, jau gaļa iepirkta un vārīšu zupu. Pēc tam jau pienāks kārtā šķovēšanai un pīrāgu cepšanai. Priekš pirmās reizes, ir sanākuši ļoti labi.

8 komentāri:

  1. Jā ļoti sīks apraksts... un noteikti , ka garšīgs rezultāts.....ļoti labi es gan noteikti liktu mazāk cukuru, bet tas jau pēc garšas kā patīk

    AtbildētDzēst
  2. Supar uzraxtiits.. paldies!

    AtbildētDzēst
  3. Mmmm.... es šodien skābēšu, lai labi izdodās uz svētkiem ;) Paldies par recepti :)
    (Vineta)

    AtbildētDzēst
  4. Paldies par recepti! Izmēģināsu pirmo reizi ko tādu! ;)

    AtbildētDzēst
  5. beidzot kaut viena sakarīga recepte, PALDIES

    AtbildētDzēst
  6. Paldies! Pēs šīs receptes gatavošu jau otro reizi. Pirms mēneša bija pirmā, divas trīs litra burkas jau kāds ir nemanot izēdis :) , tad nu ķeršos atkal pie darba! :)

    AtbildētDzēst
  7. Paldies par recepti.Man reizēm izdevās,reizēm ne.Daudz domāju kāpēc tā.Galvenā problēma bija ,ka palika glumi un parunājot ar citiem sapratu kāpēc.Nevajag turēt pārāk siltā telpā,tagad turu apm. 16-20 C divas nedēļas un viss ok.

    AtbildētDzēst