piektdiena, 2011. gada 12. augusts

Zirņu putra

Brīžiem likās, ka šodien sākušies lielie grēku plūdi. Tik līst un līst, un līst. Brr... noskrinos un ieritinos ciešāk dīvānā ar karstu tēju un žurnālu.
Taču ilgi jau tā nenosēdēsi, vajag pagatavot pusdienas. Vakar pusdienu gatavošana bija diezgan amizanta. Gāju uz veikalu, pēc pārtikas. Absolūti nebija nekādas nojausmas, ko gatavot. Tā nu, aizbridu līdz veikalam un nopirku sev topiņu. Par atlikušajiem  diviem latiem, vajadzēja izdomāt, ko gatavot. Laikam, reizēm lieti noder neapdomīgi tēriņi, jo ģimene pusdienās dabūja kartupeļus, biezpienu un marinētu siļķi. Visi bija priecīgi.
Šodien gan laiks, gan nauda nebija mani sabiedrotie, vajadzēja no krājumiem gatavot. Taču šodien man domājās labāk nekā vakar. Izdomāju, ka šausmīgi sen nav ēsta zirņu putra. Zinu, ka citiem tā iedveš nāves šausmas. Bērnības trauma. Taču man garšo. Jau no mazotnes es šausmīgi gaidīju, kad ēdienreizē būs šī putra. Nezinu, vai tagad bērnudārzos tādu gatavo, bet, kad es apmeklēju bērnudārzu, šī putra bija diezgan bieži. Skolā man šī eksotika izpalika, jo pusdienas vienkārši neēdu. Paldies dievam, manējie mājinieki ēd ar gardu muti. Tad nu uzvārīju zirņu purtu.
Tātad, mums vajadzēs:
šķeltos zirņus
sīpolus
speķi
sāls
cukurs

Ar tiem daudzumiem ir tā, ka es gatavoju pēc receptes 1glāze zirņu - 2 glāzes ūdens. Manā gadijumā, 3 glāzes zirņu un 6 glāzes ūdens.
Sākumā zirņus ieberam bļodā un aplejam ar verdošu ūdeni un atstājam lai uzbriest.



Kamēr zirņi briest, lejam ūdeni katlā, pieberam sāli. Uz šo daudzumu es piebēru 1 tējkaroti sāls un liekam vārīties.

Kad ūdens uzvārijies, beram klāt uzbriedušos zirņus, kurus iepriekš nokāšam no liekā ūdens.


Man jau atkal vecā kaite, ēdamais jāpārliek lielākā katliņā. Pirmās 30minūtes, ļaujam lai zirņi lēnām vārās. Nemaisam. Pēc 30minūtēm samaisam un uz lēnas uguns turpinam vārīt līdz zirņi mīksti. Ik pa laikam maisot karsējam līdz iegūstam vēlamo putras konsistenci. Kad tā iegūta,griežam uguni nost, uzliekam vāku un ļaujam tai atpūsties, kamēr sagatavojam speķi ar sīpoliem.


Sīpolus notīram un sagriežam. Sagriežam speķi un liekam uz pannas karsēties. Tikko speķis sāk taukšķēties, beram klāt sīpolus un cepam līdz zeltainam brūnumam.






Kad tas izdarīts, atliek vien ēšanas vaina. Servējam galdā kopā ar kādu kefīra glāzi un muzikāls vakars garantēts!

Mmm, pieēdos kā ruksis. Zinu, ka mana vecvecāmamma un arī mamma pie šīs putras lika klāt kartupeļu biezeni. Lai biezāka un sātīgāka būtu. Taču man tā liekas par sausu, man tīk "slapjāka" tā putra.

Labu apetīti!

3 komentāri: