pirmdiena, 2011. gada 29. augusts

Marinētas alksnenes pēc vecvecāsmātes receptes

Esmu šokā! Jau šonedēļ sākas septembris. Pa kuru laiku tas piezadzies, nav ne jausmas. Jau ceturtdien jāpalaiž vecākā atvase uz skolu un abas jaunākās jāsagatavo bērnudārzam. Šausmas, šausmas... tas nozīmē, ka manai mājsaimnieču dzīvei redzams drīzs gals. Jāsāk aktīvāk meklēt darbu, ak vai! Ak vai...
Bet nu, jāatzīstas, nav tā, ka līdz šim sēdēju svētā neziņā. Jau biju uz pāris vietām izlocīt mēli un izgāzos kā veca sēta. Mjā... jau kādi seši gadi pagājuši, kad pēdējo reizi biju uz tādām nopietnākām darba pārrunām. Taču tas viss ir labojams. Gan jau pie mūsdienu situācijas darba tirgū drīz sākšu runāt kā no kanceles.
Bet, kamēr vēl esmu tādā mājsaimnieču eiforijā, steidzu gatavot ziemas krājumus.
Šoreiz, marinētas alksnenes!
Kopš bērnības man šīs marinētās sēnītes diktam garšojušas. Pagājušo gadu saņēmos drosmi un iemarinēju pati. Par skādi, tikai trīs puslitra burciņas. Kuras vienā naksnīgas sarunas laikā ar Milēdiju, tika likvidētas. Bija baisi gardas. Tad nu šogad man ir mērķis iemarinēt nedaudz vairāk, vai arī neielaisties ar Milēdiju naksnīgās sarunās.
Tātad, mums vajadzēs:
Alksnenes

marinādei
1l ūdens
1,5 tēj.k. sāls
1.5 ēd.k. cukurs
1/2gl. etiķis (9%)
garšvielas - smaržīgie pipari, melnie pipari, krustnagliņas, lauru lapas.

Alksnenes alksnenītes. Nedaudz čakara ar to vārīšanu un mērcēšanu, taču, kad piešaujas, tas vairs neliekas nekas traks. Sēnes pašas par sevi tīras, stingras un parasti aug bariņā. Es izvēlos lasīt mazākās alksnenītes, lielās atstājot bez ievērības. Atceros, ka bērnībā sacentāmies, kas salasīs vismazākās sēnītes. Jo tās tak pašas garšīgākās!

Sēnes beram katlā iekšā, uzlejam virsū ūdeni, tā lai nosedz un liekam vārīties. Tiklīdz sēnes sāk vārīties, pavāram minūti - divas un ņemam nost no uguns. Sēnes ķeksējam laukā un liekam spainī ar aukstu ūdeni. Atstājam vismaz uz 12stundām mērcēties.



Pēc šīm 12stundām, es parasti atstāju uz nakti. Ņemam alsknenes laukā, noskalojam un liekam katlā vārīšanai. Kad sāk vārīties, vāram kādas minūtes 15-20. Pēc tam atkal ieliekam aukstā ūdenī atdzesēties.




Kamēr sēnes dzesējas, gatavojam marinādi. Litru ūdens lejam katlā, pievienojam apmēram pusotru tējakroti sāli un pusotru ēdamkaroti cukura un uzvāram.


Kad ūdnes uzvārijies pievienojam garšvielas - smaržīgos piparus, melnos piparus, krustnagliņas un lauru lapas un pielejam apmērma pusglāzi etiķa. Beram klāt sēnes un karsējam. Tiklīdz sāk vārīties, pavāram minūtes 5-7.




Kad sēnes 5-7minūtes pavārijušās, liekam iepriekš izkarsētās burkās. Vāks virsū un ļaujam atdzist. Pēc tam uzglabā ledusskapī.





Nu lūk, sēnes gatavas. Šādi marinē mana mamma kas recepti pārņēmusi no savas vecmāmiņas. Cik papētīju receptes, tad citi nekrāmējas ar mērcēšanu, bet gan 10minūtes vāra un tad uz 12stundām liek mērcēties. Pēc tam marinē. Tā jau būtu vienkāršāk, taču tākā es neesmu tik ļoti pārliecināta vai galarezultāts būs tāds kā gribu, tapēc pieturos pie šīs receptes. Tā visa vārīšana un mērcēšana tik dēļ tā, lai noņemtu sēnes sīvumu-rūgtumu. Arī marinādi droši var gatavot pēc savām garšas kārpiņām. Citam tīk stiprāka, citam maigāka. Tapēc tā pusglāze etiķa tā nosacīti. Vidēji stripa garša sanāk. Vismaz man tā liekas.



4 komentāri:

  1. Šodien ietestēšu recepti,bet vai nepietiek viņas atvārīt 4-5 ūdeņos?kaut ko tādu no bērnības atceros kad ome taisija

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Godīgi sakot, nezinu. Es gatavoju pēc šīs receptes kuru izmantoja mana mamma un vecvecāmamma.

      Dzēst
  2. Paldies par recepti!Mēģināšu!

    AtbildētDzēst
  3. Labdien!
    Izdarīju visus pirmos solīšus, bet pēc otras vārīšanas vēlreiz atstāju uz 24 h mērcēties aukstā ūdenī. Un raugi, rūgtums ir pazudis. Es ticu, ka no rūgtuma ir jātiek vaļā sēnēm pirms marinēšanas. Tā darīja mana vecmamma. Viņa, vispār, vārīja 1 reiz un tad atstāja 3 ūdeņos, tā teikt 3 dienas ūdeņus mainīja. Tad sālīja.
    Šodien marinēšu.
    Superīga veco laiku recepte.
    Paldies!
    Ilze

    AtbildētDzēst