otrdiena, 2011. gada 9. augusts

Mājas adžika

Tad nu tā... šitā ir viena nāvīgi laba padarīšana. Ideāli izmantojas pie zupām, mērcēm, marinādēm, sautējumiem un sacepumiem. Asa, ķiplokaina un garšīga.
Šo mājas adžiku gatavo mana mamma, šī ir viņas recepte. Un šī adžika ir ieguvusi visai "glaimojošu" nosaukumu - вонючka. Laikam jau nav jāpaskaidro, kapēc šāds nosaukums?!
Lai nu kā, bet šoreiz nolēmu pagatavot pati. Pagatavot divus variantus - aso un mazāk aso.
Tātad, mums vajadzēs:
asais variants
500gr. tomātu (apmēram 3 palieli tomāti)
70gr. ķiploku ( viena paliela galviņa)
1/2 asā pipara
1 tēj.k. melnie maltie pipari
1/2 tēj.k. sarkanie maltie pipari (asie)
1 ēd.k. sāls
1.5 ēd.k. cukura

orģinālais variants
500gr. tomātu (apmēram 3 palieli tomāti)
70.gr ķiploku (viena paliela ķiploku galviņa)
1 tēj.k. melnie pipari
1/2 tēj.k. sakranie maltie pipari
1 ēd.k. sāls
1.5 ēd.k. cukura

Kā redzat, sastāvdaļu nav daudz.
Sākumā jānoblanšē tomātus. Iegriežam nedaudz mizu, aplejam ar verdošu ūdeni un atstājam uz kādām minūtēm 5.


Kamēr tomāti blanšējas, mizojam ķiplokus. Tākā gatavoju divus variantus, tad nepieciešamo ķiploku daudzumu sadalīju uz pusēm.

Kad ķiploki notīrīti, nomizo tomātus. Un tad nu atliek blenderēšanas vai malšanas vaina.

Es blenderēju, bet zinu, ka mana mamma to maļ caur gaļasmašīnu. Jebkurā gadijumā, rezultāts vienāds un garšu tas neietekmē.
Kad tomāti ar ķiplokiem ir sablenderēti. Asajā variantā pie tomātiem un ķiplokiem pievienoju arī aso piparu. Un tad sablenderēju.
Pēc tam pievieno cukuru, sāli, melnos piparus un sarkanos piparus. Visu kārtīgi samaisa un pagaršo vai pēc garšas ir ok.






Ja garša apmierina, tad sapilda iepriekšsagatavotās burkās un skrūvē ciet. Uzglabā ledusskapī un lieto pēc nepieciešamības.

Mmmm... vislabāk man garšo uz maizes. Svaiga rupjmaize, speķis(sālīts vai kūpināts) un šī mājas adžika. Mm... pilna mute siekalām... tik pēc tam labāk neelpot(khe khe)! Vēl man tīk šajā adžikā marinēt gaļu. Cūkgaļas cepetis...mmmm...

2 komentāri:

  1. Atbildes
    1. Nē. ķiploki un pipari neļauj sabojāties. Tiesa, gadiem turēt nevar, bet pusgadu noteikti.

      Dzēst