ceturtdiena, 2011. gada 14. jūlijs

Gaileņu krēmzupa

Šodien biju šogad pirmajā sēņu medību izbraucienā. Kopš Polijas ceļmalās ieraudzīju tirgojam gailenes, man nebija miera. Visu laiku dīdijos un knosījos, kamēr beidzot tiku aizvesta uz mežu.Nekur tālu neveda, aizveda tepat pierīgas mežos pārbaudīt savas gaileņu vietas. Un bija, mazas podziņas, bet bija! Pielasīju vienu dimdiņkāpostu spainīti. Jūtos pagalam gandarīta. Tie kas ir sēņojuši pierīgas mežos, ļoti labi mani sapratīs, ko nozīmē sēņot, kad uz vienu sēni ir 10 potenciālo sēņotāju. Sēņošana pierīgas mežos, ja nav pati sēņu sezonas kulminācija, prasa zināmu rūdijumu. Jābūt fiziski labi sagatavotam, ar redzi kā vanagam un veiklam kā zaķim. Cik reizes nav bijis tā, kad tu kā cilvēks dodies laiskā pārgājienā pa meža takām, tukšo kurvi jautri rokā šūpojot. Un tad, tu ieraugi sēni. Nedod dies vairākas. Pieliecies pie vienas lai liktu kurvī un sajūti, ka apkārt iestājas klusums, kā pirms negaisa. Putni pieklust, mirklis klusuma un tad tu dzirdi kā brakšķot zariem, odiem žēli činkstot, jo šie netiek līdzi, brien babulis uz tavu pusi. Un akurāt mērķē uz tavu atrasto sēņu placīti. Šeit nu sākas sacensības veiklībā, kurš ātrāk, es vai babulis. Un tad atskan triumfa pilns kaujas sauciens, ja izdodas visas sēnes salasīt. Taču nereti ir tā, ka griez vienu, redzi vēl piecas un tikmēr jau babulis klāt un šņak, šņak... sēnes ieripo viņas groziņā. Bļaut un kliegt lai neaiztiek, ka manējās, nevar. Tad nu atliek vien žēl nopūsties un mēģināt klusām aizslīdēt no babuļa redzesloka. Taču tas praktiski ir neiespējami. Viņas redz visu!! Tapēc parasti braucu sēņot ar mammu. Ja atrodu vairāk kā vienu sēni, saucu mammu. Tad babulim nav izredžu, taču tik un tā, viņa tikko nolasīto sēņu placi pārstaigās reizes trīs. Ja nu tomēr neesam bijušas gana acīgas. Visnotaļ jautra padarīšana tā sēņošana. Cilvēkam, kas nav sēņojis pierīgas mežos grūti saprast, kapēc lasu visas sēnes pēc kārtas, nevis izlases kārtībā. Kapēc nogriežu mazās gailenes, nevis atstāju nākamai reizei. Lai aug! Ha, nākmās reizes var arī nebūt. Ja ne es, tad noteikti kāds cits. Tai sēnei nav izredzes izaugt lielai. Tieciet man, pagājušo gadu tiku aizvest uz patiesi lieliem mežiem kur ir 20 sēnes uz vienu sēņotāju. Un sākumā man bija grūti veikt šo izlasi. Tikai tad, kad grozs jau pilns, tad sāc skatīties, kuru ņemsi, kuru ne.
Lai nu kā, sēņot man patīk un ceru drīzumā aizbraukt atkal pasēņot.
Tātad, mums vajadzēs:
gailenes
kartupeļus
speķīti
sīpolu
saldo krējumu
sāls
cukurs

Par daudzumiem grūti teikt, man bija dimdiņkāpostu spainītis ar gailenēm, kādi 10 nelieli kartupeļi, 1 vidēji liels sīpols, kādi 100gr žāvēta caurraudža un 400ml saldā krējuma.

Sēņot ir forši, sēnes tīrīt ne tik forši. Sākumā noskalojam un notīram sēnes no visiem mežu gružiem.

Ķramies klāt pie kartupeļiem. Nomizojam un sagriežam nelielos gabalos. Pievienojam sāli, ūdeni un liekam vārīties.



Kamēr kartupeļi vārās, sagriežam speķi un sasmalcinam sīpolu. Liekam uz pannas cepties.


Tālāk ķeramies klāt pie sēnēm. Tākā man bija mazas, tad sagriezu tikai lielās, lai vieglāk pannā apmaisīt. Beram klāt pannas saturam un cepinam kādas minūtes 5-7. Kad izdalās lielākā daļa šķidruma pievienoju sāli un nedaudz cukuru un karsēju vēl 5-7 minūtes. Līdz lielākā daļa šķidruma ir iztvaikojis.



Tikmēr arī kartupeļi uzvārījušies. Tad nu atliek vien blenderēšanas vaina. Tākā man ir blendertrauks, tad nu kartupeļus un sēnes sablenderēju pamīšus.

Kad viss ir sablenderēts lieku uz uguns vēlreiz uzkarsēties. Pievieno saldo krējumu, pagaršo vai pēc garšas ir ok. Vēl kādas 3-5minūtes pakarsē un gatavs. Var servēt galdā.



Mmmm... vīrs ar bērniem, kamēr es sēņoju, saēdušies mellenes. Ceru, ka šonedēļ izdosies aizbraukt vēl pasēņot. Esmu burās!

Labu apetīti.

5 komentāri:

  1. Mmm bet es gan pirmo gatavoto mērci, dikti gribās došos es ar mož būšu tavs nākamais babulis:D

    AtbildētDzēst
  2. Mjā, es atzīstos, ka neesmu sēņojusi pierīgas mežos. Grūti iztēloties tāda tipa sēņošanu, kad uz kājām kāds min, jo man ĻOTI patīk sēņot, un kad mēs ejam sēņot, nevienu cilvēku vispār nesatiekam. Mežā ir tik pasakaini... Nez, vai es maz mācētu sēņot ar tādiem babuļiem?

    Šito recepti paturu prātā, un gaidīšu nākamās, gan ar gailenēm, gan arī tavas sālītās sēnes. Tās gaidu ar vēl jo lielāku nepacietību, jo mani sakārdināji pamēģināt. A ja nu man iegaršojas? ;)

    AtbildētDzēst
  3. Ilze, man jau te ir publicētas sālīto sēņu receptes - mērce, plācenīši, sacepums. Kad tikšu kārtīgi sēņot, tad arī ielikšu, kā iesālīt sēnes. :)

    AtbildētDzēst
  4. Man vispirms tās sēnes būs jāsasāla :)

    P.S. Es šodien tiku pie gailenēm, un nedaudz paeksperimentēju. Rezultātā - gardas vakariņas.

    AtbildētDzēst
  5. Nu vo! Mani šodien mežs piesmēja... nācās lasīt mellenes. Bet es vēl ceru, ka sēnes varēšu salasīt. Un dalies ar gaileņu recepti.

    AtbildētDzēst