svētdiena, 2011. gada 19. jūnijs

Cepta menca

Vakardienas pelmeņu pārtijs izdevās godam. Manis gatavotos pelmeņus noēda, ka nepaspēju ne acis pamirkšķināt. Man gan bija klusa cerība, ka varbūt no tā kvantuma kāds bišķīts paliks pāri. Nekā. Viss pa tīro. Atkal būs jāķeras pie gatavošanas.
Toties šodien sagribējās zivi. tādu kā bērnībā. Kad izskaidrījušies pa āru, netīrām mutēm, nobrāztiem ceļgaliem, mamma sauca uz pusdienām. Un jau nākot iekšā juti, kā smaržo pēc pusdienām un vēders atgādina, ka brokastīs tik viena vai divas maizes šķēles ēstas. Un tad mamma ceļ galdā zivi. Sagrieztu gabalos un izceptu ar vārītiem kartupeļiem un krējuma-miltu mērci. Mmmm... siekalu pilna mute. Tā nu, neskatoties uz tikko nolijušo lietu un iespējamiem draudiem, ka atkal sāks līt, devāmies uz vietējo tirdziņu pakaļ zivij. Sīkie izbradāja visas peļķes un nomakšķerējām mencu. Trīs pamatīgas mencas.
Pagatvoju gardum gardas pusdienas. Gardas savā vienkāršībā. Jaunākais bērns 4 gabalus noēda, ka nemetās. Kartupeļi gan tika atstumti malā.

Tātad, mums vajadzēs:
svaiga menca
sāls
milti
eļļa

Menca pateicīga, tā jau tirgojas izķidāta. Tik atliek nogriezt spuras un nokasīt zvīņas. Lai gan man pēc reņģu tīrīšanas, zivju ķidāšana neliekas nekas traks. Man pat cimdus nevajadzēja.(he he)
Kad zivis notīrītas, nosalojam zem auksta ūdens un sagriežam nelielos gabalos. Saliekam bļodā, apkaisam ar sāli un ļaujam kādas 15-20min. ievilkties.

Kad zivs apsālijusies, liekam pannu uz uguns, ielejam eļļu. Es, zivi cepot, dodu priekšroku saulpuķu eļļai. Šķīvītī izberam nedaudz miltus. Pa vienam gabalam apvārtam miltos un liekam uz pannas cepties. Cepam no abām pusēm smuki zeltaini brūnas.





Mmm... gardi. Reizēm lieti noder šādas pagalam vienkāršas maltītes. Kartupeļi, krējuma mērcīte un cepta zivtiņa. Vēl tik biežu salātiņus vajadzētu klāt, bet nebija. Nācās iztikt ar mazsālīto gurķi. Arī labi bija. Mmm, saulainā bērnība.

Labu apetīti!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru