pirmdiena, 2011. gada 16. maijs

Mazsālīti gurķi

Tā, tas vella kartupelis ir pamatīgi izrāvies uz priekšu. Ja pareizi saskaitīju, tad 4:6 kartupelis patreiz uzvar. Taču es cilvēks ar vāju raksturu. Nevaru ēst kartupeli katru dienu, gribās gan makaronus gan kādu zupiņu. Un rubrikā nepublicēšu kā uzvārīt kartupeļus. Nē, nē, tā nedrīkst. Jāpiedomā kā gatavot, ko gatavot, taču dienas rit un kartupelis pārliecinoši izvirzās vadībā. Arī šoreiz.
Sestdien klīdu pa piemājas tirgu un mani uzrunāja mazie pavasara gurķīši. Tādi mazi, kraukšķīgi...mmm. Pilna mute siekalām, kad iedomājos par mazsālītiem gurķīšiem. Un atkal, secinājums, ka bērnībā es mazsālītos gurķus ciest nevarēju. Negaršoja. Bet tagad, garšo un kā vēl garšo.
Šo recepti pārmantoju no mammas, tad nu iepazīstinu arī jūs ar to! Ar recepti, nevis mammu. Joks!
Tātad, mums vajadzēs:
1 kg svaigos gurķus
dilles ar visiem kātiem
4-5 ķiploku daivas
1-1.5ēd.k. sāli
1/2 ēd.k. cukura
 1l auksta ūdens

Tātad sagatavojam burkas, kurās glikt gurķus.
Pēc tam sagriežam dilles, kātus atstājam palielos gabalos. Notīram un sagriežam ķiplokus.

Tad nu ķeramies pie gruķiem. Kārtīgi tos nomazgājam un nogriežam abus galiņus nost.

Kad nu viss sagatavots var sākt krāmēt burkās. Es apakŗā nedaudz ieberu sagrieztās dilles. Izrēķinu vienādās daļās uz visām burkām. Un krāmēju iekšā gurķus. Kad tas izdarīts, brīvajās spraugās starp gurķiem lieku diļļu kātus un sagrieztos ķiplokus, kurus esmu atkal brālīgi sadalījusi uz burku skaitu,




Kad tas izdarīts, jāgatavo sāls marināde. Ieberu bļodā 1 ēdamkaroti, ar kaudzi, sāli un pusēdamkaroti cukura. Pieleju nedaudz(100ml) karsta ūdens un samaisu līdz izkūst sāls ar cukuru. Pēc tam pievienoju atlikušo ūdens daudzmu(900ml), tikai aukstu. Samaisu un leju virsū gurķiem.






Vāks virsū un noturu vienu diennakti istabas temperatūrā. Pēc tam pārvietoju uz ledusskapi un tur vēl vienu diennakti noturu, tos neaiztiekto. Nu lūk, pēc divām diennaktīm jau var sākt našķēties.

Sākumā gurķis ir ļoti mazsālīts, bet kraukšķīgs pēc vella. Ar katru noturēto dienu, gurķis paliek aizvien sāļāks un sāļāks. Taču man ļoti garšo tas pirmais, vieglais sāļums ar izteikto kraukšķīgumu. Ja grib, lai gurķi ātrāk ievelkas, var pievienot kādu tējakroti etiķa. Taču esmu iztikusi bez. Un jo vairāk diļļu, jo gardāk.

Lai labi garšo!

8 komentāri:

  1. vienmēr, kad ir pirmie gurķīši izauguši dobē, mamma vienmēr iesāla un pietiek dažām dienām, jo viņi ir tīk garšīgi... pati nekad neesmu taisījusi, bet piepalīdzējusi esmu1 bet vispār paldies par dažādām receptēm! :)

    AtbildētDzēst
  2. Paldies, par labiem vārdiem :) dažas dienas atpakaļ, bija komentārs, ka kāds mana bloga lasītājs ar nepacietību gaida ziemas krājumu rubriku. Taču kaut kur šis komentārs ir pazudis. Atzīstos, dzēsusi neko neesmu!

    AtbildētDzēst
  3. es ar ikdienā izmantoju šo recepti-kolosala....mmm

    AtbildētDzēst
  4. Tikko uztaisīju trīs burciņas, tāds baudījums!:) Šeit Īrijā atrast īstos gurķus bija ļoti grūti, jo viņi tādus neēd. Tomēr atradu lauku tirdziņā! Ņam :)

    AtbildētDzēst
  5. Vai aukstais ūdens - tas ir krāna ūdens, kas uzvārīts un atdzesēts vai minerālūdens. Zinu, ka citi taisa ar minerālūdeni, bet nezinu - gāzētu, negāzētu? Vai ir kāds padoms šajā sakarā?

    AtbildētDzēst
  6. Parastais krāna ūdens - uzvārīts un atdzesēts.

    AtbildētDzēst
  7. Paldies par recepti! Vienkārši un garšīgs rezultāts! Izmēģināju citu autoru 'ātro' variantu ar maisiņu, bet šis ar visu noturēšanu ir daudz atbilstošāks saukties 'mazsālīts gurķis'!!! :)

    AtbildētDzēst