pirmdiena, 2011. gada 16. maijs

Biešu lapiņu zupa

Dienas skrien vēja spārniem. Joprojām vakaros dodos iekarot vietējās skolas stadionu. Arī tad kad lietus līst. Tad vēl jo foršāka sajūta. Krēsla, lietus un tukš stadions.
Labi, aizsapņojos... sestdienas trakumā un darba ražīgumā, piedomājot par Milēdiju, uzvārīju zupu, kas man pa galam negaršoja. Pagātnes formā, jo negaršoja. Briesmīgi negaršoja, taču mamma to visai bieži vārīja. Tad gadījās viens piedzīvojums. Maza atkāpe - ar Milēdiju mēs esam pazīstamas jau sen. Un tā nu sagadijās, ka vienā jaukā vasaras dienā, braucām ar viņu kopā apciemot viņas vecmāmiņu. Viss jau jauki, ja vien pusdienās netiktu celta šī zupa. Ak kungs, mēmās šausmas! Un ko padomā, Milēdijai šī zupa ir viena no mīļākajām zupām. Opā, to gan nezināju. Lai nu kā, savu šķīvi kaut kā pievārēju un sev nosolījos nekad vairs. Līdz šodienai. Tā nu sanāca, ka Milēdija mīļi lūdza, lai es uzvāru šo zupu un recepti ielieku blogā. Es gan viņu informēju, ka šī zupa man nebūt nav favorītu sarakstā. Pat ļoti ļoti tālu no paša saraksta, bet ko tu labam draugam padarīsi. Man mīksta sirds un Milēdijas lūgumam nevarēju atteikt. Tad nu lūgtum, biešu lapiņu zupa un gods kam gods izēda 2 zupas bļodiņas!
Tātad, mums vajadzēs:
 ~500gr. žāvētas cūku ribiņas
1-2 buntītes jaunās bietītes ar visām lapām
1 ēd.k. putraimi
2 vidēji lieli sīpoli
2 ķiploku daivas
4-5 kartupeļi
garšvielas

Ribiņas liekam katlā, pārlejam ar ūdeni, pieber sāli un liek vārīties. kamēr ribiņas varās, sagriež sīpolus ar ķiplokiem.


Kad ribiņas sāk vārīties, pavāra kādas 10minūtes un pievieno sīpolus ar ķiplokiem, kā arī garšvielas. Kādu laurlapu un ļaujam uz lēnas uguns burbuļot kādas 20-30 minūtes. Pēc tam pieber putraimus un vāra līdz putraimi mīksti.

Kad putraimi mīksti izķeksē gaļu un pieber sagrieztas biešu lapas ar visām mazajām bietītēm un sagrieztus kartupeļus. Vāra līdz kartupeļi mīksti. Gaļu nokasa no kauliem un ber atpakaļ zupā. Pagaida līdz uzmet burbuli, pagaršo vai pēc garšas ok. un servē galdā.










 Ja godīgi, joprojām šī zupa nav manā favorīta sarakstā. Taču sasniegums tāds, ka varu to ieēst bez šausmām. Pārējie ģimenes locekļi gan labprāt ēda.

Labu apetīti!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru