pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis

Vēsture manās rokās

Priecīgas visiem Otrās Lieldienas!
Laiciņš āra patiesi pavasarīgs. Šodien termometrs mūs izjokoja, spītīgi rādot nieka 9 grādus plusā. Liels bija mūsu pārsteigums, ka tā nebūt nebija. Bija krietni vairāk. Bet ko par to.
Sanāca man pašiverēt pa vecāku mājas bēniņiem un skat ko atradu. Visnotaļ dārgas mantas. Jā, jā dārgas tiešā nozīmē. Ja var ticēt pēdējām baumām, tad par šīm glāzītēm antikvariāts liek maksāt 7 naudiņas, tās kas lašos. Es gan esmu skeptiski noskaņota, bet gan jau kāds tālredzoš iestādījums šādu cenu ir noteicis. Kā nekā vēsture. Un vēl bez vēstures, dikti neatņemama sastāvdaļa padomju sievietes virtuvē. Vismaz es atceros, ka mana mamma visas sastāvdaļas mērija akurāt pēc šīm glāzēm. 100, 150 un 200gr. Ceru, ka šīs lietiņas pie manis kalpos godam un varēšu nodot no paaudzes paaudzē...ehh, aizsapņojos.
Mazākajā glāzē akurāt ietilpst 100ml ūdens.
Vidējā izmēra glāze satilpa 150ml ūdens.
Un lielajās, kuras visspilgtāk ir mūsu atmiņās. Un man sanāca tā laime veselas 2 dabūt, ietilpst akurāt 200ml.
Līdz šim iztiku ar daž ne dažādākām sulas glāzēm, kurās ietilpinās 250ml.  Citās, pat nedaudz vairāk.
Tāds lūk man guvums, Lieldienu zaķis olu vietā atnesa. Un es patiesi par to ļoti, ļoti priecājos.

Vienā graņonkā ietilpst mūsdienu 18 ēdamkarotes ūdens.




2 komentāri:

  1. Laba doma pamērīt:) Mēs arī parasti izmantojam lielo 250 ml glāzi mērīšanai:)
    Man pagrabā pilns ar šīm graņonkām, kādas 50it, nemaz nezināju, ka esmu biezā:D

    AtbildētDzēst
  2. Latgalītē viena graņonka maksā latu. Bet jā - kulinārijā neaizstājams mērinstruments :)

    AtbildētDzēst