svētdiena, 2011. gada 20. marts

Aukstā gaļa jebšu galerts

Vakar plosījos pa virtuvi. Bija iedvesma un arī laiks aiz loga nerādija pagalm iepriecinošu ainu. Pie tam nākošnedēļ skolā brīvlaiks, tātad tas nozīmē, ka visa banda būs mājās. Jāsagādā rijamais un tāds, ko fiksi var izvilkt un iedot, kad atskan izmisīgs : Mammu, uztaisīsi ēst!
Ilgi jau nav jādomā. Aukstā gaļa ir pagalam kā radīta šādām reizēm. Pie tam, bērni izteikti gaļēdāji, to ļoti labprāt vico iekšā. Domāts - darīts.
Atzīmēšu, ka ar auksto gaļu sadraudzējos salīdzinoši nesen. Man tas mūždien ir liecies kaut kāda neiespējamā misija. Pareizāk sakot mistika - lielie katli, daudzās stundas vārīšanas pēc tam vēl griešanas/malšanas un tad tik nākošajā rītā tiec pie gaļas. Taču visam dzīvē pienāk pirmā reize. Arī aukstajai gaļai. Jāsaka, ka ar pirmo reizi viss sanāca un šobrīd man tas liekas vienkāršāks par vienkāršu. Nekā sarežģīta, galvenais lai gaļa ir. Vispārējais ir tikai enerģijas jautājums. Mūsmājās tētis un mamma taisa ķopķēzi, tas ir, gaļu samal un tad sajauc ar buljonu. Tā ir ērtāk, visi treknumi tiek pārstrādāti. Taču vīrs to sauc par suņa prieku un nav piedabūjams ēst. Un nelīdz skaidrojums, ka tur ir tīra gaļa, nekādas cīpslas utt. Suņa prieks un viss. Lai gan maltās gaļas mērce tāds uzsildīts suņa prieks arī vien ir. Bet to viņš ēd. Lai nu kā es gatavoju gabaliņos.
Un vēl kas, gatavoju no cūkas un liellopa gaļas. Tas pēc mana tēva gaumes. Cūka treknāka, liellops liesāks. Taču var gatavot tikai no tīras cūkas,  vai jaukt cūku ar vistu utt.
Oi, aizpļāpājos...

Tātad, mums vajadzēs:
1 cūkas stilbiņš
~ 500gr liellopa gaļa
2 vidēji sīpoli
3 ķiploku daivas
2 vidēji burkāni
melnie pipari
lauru lapas
sāls
pipari
kaltēti zaļumi

Sākumā nomazgā gaļu un liek katlā. Tirgū es palūdzu stilbiņu sacirst uz pusēm.
Pārlejam ar ūdeni, pieberam sāli un liekam vārīties.


Tātad, gaļa sāk vārīties un parādīties putas. Putas rūpīgi nosmeļam nost.

Kad putas nosmeltas, sagatavojam sīpolus, ķiplokus un burkānus. Sīpolus sagriezu uz pusēm, ķiplokus liku veselus. Burkānus ar, sagriezu palielos gabalos. Un visu liekam katlā iekšā. Neaizmirstam piebērt piparus un pārējās garšvielas.


Nogriežam uguni mazu mazu, vāks virsū un lai vārās kādas pusotras - divas stundas. Viss atkarīgs kāds lops un cik ātri vārās. Man šoreiz pietika ar pusotru stundu, gaļa mīksta, viegli atdalās  no kauliem, buljons kreptīgāks par kreptīgu.

Uzmanīgi ķeksējam gaļu laukā un liekam bļodā nedaudz atsdzist. Buljonu nokāšam no visiem krikumiem.



Kad gaļa ir padzisusi. Es gan iepraktizējusies ar nazu un dakšu veikli kaulus atbrīvot no gaļas. Sadala gaļu cik lielos gabalos vēlas. Liek iepriekš sagatavotās bļodiņās.



 Pēc tam, ja buljons jau padzisis remdens, tad labāk uzsildīt. Taču ja ir gana silts, tad to lej katrā bļodiņā. Bļodas saturu apmaisa, lai vienmērīgi sajaucas gaļa ar buljonu un liek atdzesēties. Pēc tam pārliek ledusskapī sarecēt.


Ja akurāt ir bail, ka varētu nesarecēt. Man tā pašai bija sākumā. Tad vienu tējkaroti želantīna uzbriedināju un iejacu bļodiņu saturā.
Pāri palikušo buljonu, smuki saleju saldēšanai paredzētajos trauciņos un lieku saldētavā. Lieti noder, kad vajag fiksi kādu buljonu zupai, mērcēm vai vienkārši tāpat, sakārojās karstu, spēcinošu buljonu.

Šodien brokastīs...mmm, garda aukstā gaļa. Žēl tikai, ka divas bļodiņas atlikušas. Laikam nākamreiz jātaisa vairāk.
Labu apetīti!

2 komentāri:

  1. Thank you. My mom passed away before I could ask her how to make this, she never wrote it down either.
    Making this for Christmas, it tastes just like what mom made.

    Linda Kalnajs-Grey

    AtbildētDzēst