trešdiena, 2011. gada 28. decembris

Tomātu zupa ar frikadelēm

Nu ko, vieni svētki nosvētīti, tagad godam jāsagaida nākošie. Un pa vidu tam visam 4 izniekotas dienas - jo pavadītas darbā.
Mans plāns, brīvdienās gatavot vairāk, neizdevās. JO, pirmkārt, bija jābrauc viesos. Otrkārt, es tur nodevos pīrāgu cepšanai, kas jau manā blogā atrodami. Pirmajos Ziemassvētkos mans vēders pieprasīja kaut ko pagalam vieglu un ne no latviešu nacionālās virtuves. Tad nu pamielojos ar suši. Un otrajos Ziemassvētkos atkal pieēdos pie vīra mātes. Tad nu vakar iztikām ar līdzi doto rosolu un auksto gaļu.
Šodien vajadzēja uztapināt ko pusdienās. Doma skaidra - zupu. Tā būs pagalam svētīga šajā starpsvētku laikā. Garšu kārpiņas vēl atceras saldskābo tomātu zupu, tad nu pēc līdzības gatavoju šo zupu. Ne tik izteikti saldskābu un ar frikadelēm.
Gatavošana nav no sarežģītākajām un rezultāts garšoja visai saimei. Nu ko, atrotīju piedurknes un tapināju augšā.

ceturtdiena, 2011. gada 22. decembris

Saldskābā tomātu zupa ar olu un vistu

Šodien baigais saguriens! Darbā sokas labi, enerģija ir, taču mājās braucot kaut kur šī enerģija pazūd. Diez, sabiedriskajam transportam ir kādi enerģijas uzsūkšanas magnēti?? Bet nu neskatoties uz visu to, ka līdz mājām nonākot jutos kā izžmiegts citrons, tomēr nolēmu uzvārīt zupu. Un nekas cits jau neatliek, jo mājās nekā nav.
Šo zupu jau gribēju izmēģināt sen. Daudz ēsta ārpus mājas, taču pati līdz vārīšanai tā arī netiku. Tad nu šodien nolēmu izmēģināt. Papētīju receptes, nopratināju draugus un tapināju augšā. Jāsaka, sanāca ļoti laba. Mūsējiem garšoja!

trešdiena, 2011. gada 21. decembris

Cūkas fileja cepeškrāsnī

Labs vakars mūsmājās, labs vakars jūsmājās!
Nu ko, bija ievilkusies baigā pauze, skoļko zim, skoļko ļet... Bet te nu es esmu! Atkal! Un labā ziņa ir tā, ka tuvojas brīvdienas, tātad... būs vairāk laika gatavot.
Kā jau minēju, biju savārījusi lielu katlu ar zupu, lielu katlu ar mērci un to mēs, gods kam gods, arī ēdām. Ja neskaita pāris vakarus, kad vakariņojām ārpus mājas. Jā, jā... kādam vēl izmaksā prēmijas, kuras, loģiski, ka vajag patērēt. Vēl pa vidam bija vīra darba balle. Burvju mākslinieks, henessy un 10cm augsti papēži bija mani sabiedrotie. Nākošajā dienā, bija pamatīgi smagas aizdomas, ka tik vakardienas burvis nebūs piesavinājies manu galvu. Bez visa tā, man bija jāceļas un jāuzņem viesi, jo redzies, vidējai atvasei jubileja! Bet nu viss beidzās laimīgi, galva pēc pāris ripām saridona atradās un biju spējīga uzņemt nedaudzos viesus visnotaļ pieklājīgā paskatā. Šoreiz tiešām sevi slavēju par savu tālredzību, ka cienastā izdomāju maximāli vienkāršus ēdienus. Bija labi.
Un te nu atkal bija skarbā realitāte un jāatgriežas darba gaitās. Darbs kā jau darbs, jo dienas, jo vairāk novērtēju to laiku, kad tomēr bija ērtā mājsaimnieču dzīve. Neteikšu, ka tagad slikti - ir interesanti, bet nu jā... vakariņās jādomā maximāli vienkārši un ātri pagatavojami ēdieni. Draugi izbrīnā ieplēš acis, ka uz atvases jubileju galdā cēlu veikala... VEIKALA...kūku, nevis pašcepto. Nu jā... pelnot miljonu, kaut kas jau ir jāupurē.
 Taču par spīti visam, šodien galdā cēlu cūkas fileju. Pagatavošana gaužām vienkārša, bet nepilnas stundas laikā tikām pie gardām un smalkām vakariņām.

otrdiena, 2011. gada 13. decembris

Kartupeļu pudiņš ar bekonu un sieru

Šodien bija tā reize, kad ieraugu recepti un man to noteikti vajag izmēģināt!
Lūk, ar šo kartupeļu pudiņu man kā reiz bija tā laime. Kamēr vēl nav jāstājas pie virpas, tikmēr var nodoties gastranomiskām izvirtībām. Kā reiz, bija palikusies kartupeļu biezputra no vakardienas maltītes!
Rezultāts sanāca labs, vismaz mums garšoja un tagad zināšu vēl vienu veidu kā izmantot biezputras vai vārītu kartupeļu pārpalikumus.

Vistas zupa ar dārzeņiem un klimpām

Kā jau vakar minēju, šodien bija jāvāra lielais zupas katls, lai zupas pietiktu vairākām dienām. Vismaz divām. Manā ledusskapja saldētavā vienmēr atrodas vistas ragū, tos es iepērku saprātīgā vairumā, lai tad, kad aši vajag uztapināt kādu zupiņu, man būtu no kā. Arī tad, kad slinkums uznāk, lieti noder šie te vistas ragū. Tad nu skaidrs bija viens, vārīšu vistas zupu. Bet kādu? Un te nu sākās pārdomas par to, ko tad no šīs zupas vārīt. Varētu jau pa vienkāršo, uzvārīt buljonu, pierīvēt klāt burkānus un piebērt klāt smalkos makaronus. Un lieta darīta - zupele gatava. Taču nedaudz jau apnikusi. Tad nu palūrēju saldētavā un manās acīs pazibēja saldētu dārzeņu paciņa. Ahā, skaidrs... vista, dārzeņi, kas vēl??? Klimpas? O jā, simtu gadu tādas nav ēstas. Nu ko, tapināju vien augšā, katls uz divām ēdienreizēm sanāks.

pirmdiena, 2011. gada 12. decembris

Maltās gaļas mērce ar sālītām sēnēm

Nu ko? Visi masu histērijas pārņemti, vai tomēr dzīvo vēsā mierā?
Es piederu pie tiem otrajiem un ja arī mana banka izdomās kādus pekstiņus, esmu pliks un nabags tāpat. Līdz ar to, mani tas tiešā veidā neskars. Tas, ka es izbaudīšu sekas, kad attiecīgās iestādes būs cietušas, par to nestrīdos! Bet šādās reizēs ir izdevīgi būt nabagam. Joks.
Tad nu, dzīvojoties pa mājām, vēl divas dienas uz slimības lapas, tad nu jāgatavo lielie pusdienu krājumi. Lielie tāpēc, ka ja es trešdien godpilni atsāku savas darba gaitas, lai nebūtu jāiespringst par ēst gatavošanu. Viens labs ēdiens, kas noteikti der uz vairākām dienām, ir mērces. Gaļas mērces, sēņu mērces u.c. Arī šodien izdomāju, ka man jāpagatavo gana liels katls ar mērci, bet kādu? Maltās gaļas mērci - vulgaris? Ai, nē... tas ir garalaicīgi. Kā būtu, ja es pieliktu klāt sēnes? Sālītās??? Zinu, zinu, nesenā pagātnē es čiepstēju, ka man netīkas gaļa + sēnes! Laiki mainās un sievietes prāts tam līdzi. Nē, nu... es tiešām nesajūsmināšos, ja pie manas karbonādes piedāvās sēņu mērci. Bet malto gaļu sajaukt ar sēnēm, kāpēc gan ne? Izdevās labi, būs uz vairākām dienām.


svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Omlete ar bekonu un dārzeņiem cepeškrāsnī

Labrīt no rīta!
Vakardienas plezīrs ievilkās līdz par vieniem naktī, nez ko padomāja kaimiņi, bet sūdzēties nenāca. Šodien nedaudz sagurums un slinkums, bet nu saņēmos un gatavoju brokastis.
No vakardienas palika pāri dārzeņi un tos tad biju nolēmusi izmantot omletē. Palūrēju, kas vēl atrodams ledusskapī un uztapināju gardum gardu omleti. Ideāls veids, kā izmantot pārpalikušos dārzeņus. Taču, ja to nav, var izmantot svaigos, tik iepriekš nedaudz jāapcep.

sestdiena, 2011. gada 10. decembris

Cepta cūkas fileja

Šodien mūsmājās bija svētki! Kāds iemesls?? Pilnīgi nekāds!
Mūsmājās ik pa laikam tīk sarīkot nelielus svētkus pašiem sev un viss kas vajadzīgs ir kā priekš svētkiem saklāts galds, kāds labs vīns un izcilas vakariņas. Vakara noslēgumā mūzika tiek uzgriezta uz pilnu klapi un nododamies neprātīgām dejām. Kā nekā trīs atvases, kas izdancina pēc kārtas un arī cienītais, kas labprāt griežas dejas solī ar mums visiem. Svētki un labs noskaņojums garantēts! Pamēģiniet!
Bet nu pie vakariņām. Galdā cēlu dārzeņus un gaļu. Pie gaļas bija nedaudz pārdomas, ko un kā. Kaut kad, vienā tirgus apmeklējumā iepirkās cūkgaļas fileja. Tad nu šodien tika celta galdā. Sanāca ļoti laba! Svētki izdevās!

Dārzeņi cepeškrāsnī

Dārzeņi cepeškrāsnī ir viens no mūs ģimenes iecienītākajiem ēdieniem, kuru es gatavoju cepeškrāsnī. parasti tiek pasniegts komplektā ar gaļu vai zivi. Ātri, ērti un garšīgi, jo dārzeņi saglabā savu "kraukšķi" un garšu buķeti.  Un katru reizi  izmantot dārzeņus, kas ir mājās.

piektdiena, 2011. gada 9. decembris

Pīrādziņi ar sēnēm

Šodien nokritu kā no mēness! Nevis tiešā, bet gan pārnestā nozīmē. Nezin kā nu tas ir sanācis, bet tikai šodien attapos, ka Ziemassvētki ir pēc 2 nedēļām. Ārprāts!! Es visu laiku dzīvoju ar sajūtu, ka vēl mēnesis līdz svētkiem, goda vārds. Citu gadu es ap šo laiku jau esmu piparkūkas un pīrāgus atēdusies. Taisni brīnums, kas ar mani notiekas. Laikam gan jaunie darba pienākumi gan jaunākās atvases slimošana domas par svētkiem novirza pavisam citā gultnē. Kā nekā, ar vienu roku cenšos savus darba pienākumus paveikt mājās. Cik nu tas ir iespējams.
Tad nu šodien atļāvos noslinkot darba ziņā, nē, nu pastrādāt jau pastrādāju, bet minimāli un nodevos mājas solim. Ja jau ziemassvētki nav aiz kalniem, laiks visai atribūtikai!
Tā nu šodien vārīju skābu kāpostu zupīti, no saviem skābētajiem kāpostiem. Mmm... nāvīgi laba sanāca, iesaku! Paralēli zupas vārīšanai cepu piparkūkas no pērnā gada gatavotās mīklas. Jāsaka, gods kam gods, mīkla mierīgi var saldētavā uzturēties gadu! Taču, es biju pārliecināta, ka man ir vairāk mīklas palicies, izrādās, ka nē. Un te nu dzima doma, ka vajag atkal iejaukt piparkūku mīklu. Taču, taču, taču... līdz tam vēl jānonāk. Pēc piparkūkām ķēros klāt pie pīrāgiem. Sakārojās man silti, pufīgi pīrādziņi. Un nevis ar speķa pildījumu, bet gan ar sēnēm. Kādēļ gan es rudenī lasīju tās sēnes un sālīju??? Tad nu vilku laukā lielo burku un cepu pīrādziņus ar sālīto sēņu pildījumu. Sanāca akurāt tādi, kādus es gribēju. Tagad tik piparkūku mīkla vēl jāiejauc, pagaidām dziest!

otrdiena, 2011. gada 6. decembris

Jēra gaļas sautējums ar rīsiem un dārzeņiem

Labs vakars jūsmājās!
Mūsmājās ir atklājies kāds greizsirdīgs vīruss. Divas dienas pastrādāju un šodien vakarā mana jaunākā atvase nolikās slima. Ahā... laikam darbs izskatās gana nopietns un draudīgs, ka vīruss neizturēja. Nu neko darīt, dzīve skarba un tagad jādomā kā visu samenedžēt tā, lai visiem labi. Ceru, ka izdosies.
Tā jau darba gaitas ir laba lieta. Neteikšu, ka mega giga aizraujoši un tā, taču ir interesanti un vismaz dienas pirmā puse paskrien nemanot. Otrā dienas puses gan, nedaudz velkas. Taču neskatoties uz to, ka mājās ierodos ap 18.00 vēl bija spēks pagatavot lielo katlu ēdamā nākošajām dienām. Diezin, cik ilgi būs tāda laime un enerģija???
Tad nu, vakar tapināju, šodien cēlu galdā - jēra gaļas sautējumu ar dārzeņiem. Nekas tāds - wow, bet sātīgs ēdamais, kā reiz pēc darba.

sestdiena, 2011. gada 3. decembris

Skābēti kāposti

Vakar vakars bija izdevies pilnībā. Sveču gaisma, vīns...mmmm.... Lūk ko laba gaļa dara ar sievieti! He he.
Nu jau ir trešais decembris, cik nu vairs palicis līdz lielajiem svētkiem. Un kas tas par svētku galdu, ja uz galda neservē šķovētus skābus kāpostus. Par zupīti nemaz nerunājot.
Ja godīgi, tad es rudenī tā ap oktobri pie sevis domāju, vai man vajag vai nevajag skābēt kāpostus. Nekad to neesmu darījusi, un vai vajag? Taču manas dziļās pārdomas pārtrauca Inga, kas no saviem laukiem atveda kāpostus un daļu iešķieba man! Ahā... Laikam tomēr būs jāskābē. Nu ko, sākas lielā buršanās pa interneta dzīlēm kā nu tos kāpostus skābēt. Izlasījos krustu, šķērsu un beigās paliku pie savas mammas receptes. Šodien kā reiz noņēmu galējo provi un sapratu, ka ir sanākuši nāvīgi labi. Veikala kāpostus i acēs negribu redzēt!

piektdiena, 2011. gada 2. decembris

Steiks

Oi, kas šodien par dieniņu!!!
Darba līgums man ir kabatā. Ar to varat arī apsveikt. Un arī pārējā diena bija visai pozitīva, neskatoties uz to, ka ārā lija lietus un man nebija lietussarga. Taču par spīti tam visam, es izstaigāju Rīgas centru, iegriezos pagalam feinā komisijas veikalā, kur iegādājos trīs, jaukus stikla svečturus, par 1,68ls gabalā. Jāsaka, ka tajā veikalā, kas pēc skata atgādināja necilu krāmu bodīti var atrast ļoti vērtīgas "pērles".
Tad nu šodien piektdiena, man jauns darbs - ir iemesls svētkiem!
Jau gatavojot liellopu vīnā, es sapratu, ka man šausmonīgi, nu dikti, dikti kārojas liellopa steiks. Tāds sulīgs, gards...mmmm. Cerēju, ka kāds ievērības cienīgs kulinārs būs jau gatavojis, taču paliku gribot! Sabiedriskais FUI, ka liek šitā vilties. Joks.
Tad nu nekas neatlika, kā burties pašai. Saku uzreiz, viegli tas nav! Recepšu daudz, padomu daudzu un tikpat daudz ir "lažu". Lasu gan šā, gan tā, informācijas ir mega giga daudz un neko no tā visa nesaproti. Viens saka gaļu vajag izklapēt, otrs saka, ka nevajag. Viens saka, ka īsta steika gaļa ir koši sārta, kad atkal cits experts saka, ka koši sārta gaļa nav steika gaļa. Kā cept, cik ilgi, marinēt pirms tam vai nē. Skaidrības absolūti nulle. Nu ko! No visas informācijas izlobu, ka svarīgākais ir gaļa. Liellopu fileja! Lai to iegādātos patiesi kvalitatīvu, vajag atrast labu liellopa fileju. Man prātā tikai četras iespējas - Hartviks 7, Sky, Mc2 vai kāds privātais. Tā kā no rīta biju VEFa pusē, iegriezos Hartviks 7 gaļas veikalā un pie jauna, smuka pārdevēja nopirku Liellopa fileju. Brīdinu uzreiz!!! Cena - 15ls/kg. Par četrām, apmēram 2-3cm biezām, šķēlēm atstāju gandrīz 7ls! Tas jau vien uzdzen šausmu drebuļus, ja tas steiks nesanāks. Bet nu bruņojusies ar optimismu ceru uz labāko. Jāsaka, ka steikam ne obligāti vajag liellopa fileju, taču, ja neesat liellopa gaļas experts un jūs cepat pirmo reizi, tad labāk tiešām izvēlēties fileju. Viss izdosies!
Tad nu, saklājusi svētku galdu, izrēķinājusi vidējo aritmētisko, kas nepieciešams steikam, ķēros klāt. Jāsaka, ka cepu, pēc manas saprašanas, klasisko steiku uz pannas. Manā interpretācijā - pansteiks!
Vīrties solīja zvaigznes no debesīm nonest... tas laikam uz labu, ja?

ceturtdiena, 2011. gada 1. decembris

Vērtīgais atradums

Redz kā i, reizēm ir svētīgi parakāties mammas virtuves skapīšos. Nereti sanāk uzdurties visai vērtīgiem atradumiem, kā piemēram, šoreiz.
Šoreiz mans guvums ir "riekstiņu" formītes. Nemaz nezināju, ka mammai tādas ir. Kaut kā neatceros, ka bērnībā tiktu "riekstiņi" cepti. Tad nu bija liels prieks tās piesavināties sev! Ja godīgi, es gan neesmu lielu uzmanību pievērsusi, vai veikalos šīs formītes ir atrodamas. Ļaudis sakot, es esot nopērkamas Maximās un citos tamlīdzīgos veikalos, taču manās acīs šīs nav iekritušas. Savādāk jau sen būtu manā īpašumā. Māsas īpašumā ir cita "riekstiņu" panna. Tāda, kas liekama uz gāzes plīts. Taču māsa ne par ko negribēja man ļaut šo pannu piesavināties.
 Tagad tik varēšu cept ģimenes iemīļotos "Riekstiņus". Tik smalkāk jāpapēta tās receptes.




trešdiena, 2011. gada 30. novembris

Liellops vīnā

Vakar bija ārkārtīgi veiksmīga diena. Tiešām, reti kad sanāk tik daudz labu lietu vienā dienā.
Vakar neiespringstot un bez lieka stresa biju uz darba pārrunām. Pirms tam par šo darba sludinājumu mani informēja viena draudzene un es vēl sākumā nodomāju, ai... nē. Bet pēc kāda brīža nolēmu, ka neko jau nevaru zaudēt, ja aizsūtīšu savu garlaicīgo CV. Domāts darīts un pēc 3h atskan zvans ar aicinājumu uz pārrunām. Nu labi, pierunājāt. Atnākšu. Taču biju noskaņota visai skeptiski. Un tā nu es ar nākošo nedēļu uzsāku darba ļaužu gaitas. Ceru, ka šoreiz veiksmīgāk nekā iepriekšējo reizi.
Neskatoties uz vakardienas pārrunām, tā kā biju centrā, nolēmu apstaigāt vietējos veikalus - veikaliņus balles kurpju meklējumos. Drīz cienītajam darbā balle, jāpucējas. Un es izdomāju, ka pie manas tirkīzzilās kleitiņas ļoti labi izskatītos kurpītes zelta krāsā. Un ko, diezgan veiksmīgi par ļoti saprātīgu cenu un atbilstošu izmēru, atradu. Šitāda veiksme reti kad uzsmaida.
Tā nu vakarā pavadot Milēdiju uz transportu nolēmu, ka man šausmonīgi gribas liellopu. Tādu sulīgu, mīkstu un bezgala gardu. Vakar gandrīz aizrijos ar siekalām, iztēlodamās, kā es šodien to gatavošu.
Neskatoties uz ilgo sutināšanu, rezultātā sanāca super gards liellops, ko manējie visnotaļ atzinīgi novērtēja. Bet štrunts par pārējiem, šoreiz tiešām gatavoju sev!

Augļu salāti

Šorīt savā epastā atradu vēstuli no Riharda, kurš padalījās ar savu iecienītāko augļu salātu recepti.


Gribu piedāt Tev pamēģināt uztaisīt manus mīļākos salātus.
Man nav bildes kā tas viss izskatās un kā pagatavot. Mamma sen, sen vienā restorānā ēda, tāpēc sāka gatavot tos.

Tad kad, kādam es izstāstu, kas ir iekšā salātos, daudziem pirmā reakcija ir ''da labi'', kā var olu ar augļiem jaukt + majonēze...bet kad visi pagaršo, nevienam nav negaršojuši...parasti no galda pazūd pirmie... Tā saka Rihards.






sestdiena, 2011. gada 26. novembris

Mini picas

Šodien jau atkal rosīga diena. No rīta bija fotosesija pie Mimosas Ziemassvētku noskaņās. Cik nu tur sanāca tās noskaņas, tad jau pēc bildēm redzēs, taču gan jau kaut kādas noskaņas būs. Pēc fotosesijas braucām ciemos un svinējām Kates. Ēdām kūku, dzērām sulu un labi pavadījām laiku. Tik atbraucot mājās, secināju, ka nemiers iekšā dīda.
Uztaisīju adventes vainagu. Vēl nav miera. Tad nu lēnu garu, vīnu malkodama pagatavoju mazas piciņas. Par picām tās tā diezgan nosacīti var saukt, taču citu nosaukumu izdomāt nevaru.
Lai arī izcepu diezgan lielu bļodu, noēdās ļoti ātri. Nu ja, karstas vēl bija.

ceturtdiena, 2011. gada 24. novembris

Kotletes no putnu gaļas

Uff, kā pieēdos. Knapi kustos un šobrīd spēju domāt tikai un vienīgi par gardu melno tēju. Ceru, pie tādas tikt.
Paralēli vakardienas kārotajiem mandeļu cepumiem, man kārojās arī putnu gaļas kotletes. Sākumā bija doma cept tikai no vistas gaļas - tradicionāli, majonēze+ siers. Taču klīstot gar veikala plauktiem uzdūros tītara maltajai gaļai. Izskatījās gana apetelīgi, lai uzreiz būtu skaidrs, būs vista + tītars. "
Šodien devos vistas maltās gaļas medībās. Negribēju likt klāt saldēto kotlešu masu, bet gan malto filejas gaļu. Zinu, ka mūsu piemājas tirdziņā tādu tirgo par diezgan saprātīgu ciparu, taču līdz turienei netiku. Tad nu nācās pirkt filejas un samalt pašai. Taču zinu, ka iekš Rimi ir nopērkama maltā vistas(fileju) gaļa. Un lai būtu interesantāka garša, pievienoju burkānus un ķimenes. Sanāca labas!

Mandeļu un lazdu riekstu cepumi

Šodien sagribējās cepumiņus. Patiesībā, jau vakar sakārojās, taču viesi manus plānus nedaudz izjauca un paliku bez plānotās cepumu cepšanas. Šodien nolēmu, ka lai vai kas, uzcepšu un miers mājā! Iemesls, kāpēc tik izmisīgi vēlējos šos cepumus ir tāds, ka aizvakar nobaudīju dikti gardus cepumiņus. Sastāvā bija mandeles, lazdu rieksti, medus... utt. Meklēju i-neta dzīlēs, vai neatradīšu kādu līdzīgu recepti. Nā ni! Nekā nebija. Vismaz Googles tantes pirmajā piedāvātajā lapaspusē. Tālāk jau neviens nekad nemeklē, vai ne? Tad nu atkal - čujs, ņuhs un poņa un tapināju cepumus. Sanāca labi, tik pa manam prasījās nedaudz saldākus. Cienītais saka, ka esot lietojami. Lai nu tā būtu!

pirmdiena, 2011. gada 21. novembris

Marinētas bietes

Vakar ienācās man paprāvs maišelis ar bietēm. Nolēmu, ka viena daļa jāiemarinē tāpat. Nav ko, visas pārstrādāt zupu sagatavēs. Ok., atzīšos, iedomājoties to trako rīvēšanu....labāk daļu pārstrādāšu savādāk. Mūsmājās marinētas bietes ēd labprāt, kāpēc gan neiemarinēt.
Šī ir manas mammas recepte, kas man pašai ļoti garšo. Pagājušo gadu gatavoju, atzinu par labu esam. Tik priekš vīra, kādu burciņu pagatavoju kopā ar ķiplokiem. Šogad ar, divām burciņām pieliku klāt ķiplokus.

svētdiena, 2011. gada 20. novembris

Pupiņu zupa

Nu ko, trīs trakas brīvdienas pavadītas. Trakas labā nozīmē, jo mājās sanāca pabūt visnotaļ maz.
Valsts svētkos ievērtējām Staro Rīga. Svētku uguņošanu gan, skatījāmies pa TV. Man pietika ar nepilnām 2h ļaužu masas, lai es jau sāktu pamazām atvadīties no skaidrā saprāta. Ne, ne... tie milzu pūļi nav priekš manis. Un nav arī priekš manām trim atvasēm, kuras viegli varēja nepamanīt un uzkāpt virsū. Taču, svētku pusdienas neizpalika un svētku dzēriens ne tik. Sestdien svinējām Elizabetes. Tā kā svinības vakarā, tad nu pa dienu uztapināju šo zupu. Jo zināju, ka nekas jau vēl nav beidzies. Šodien svecīšu vakars, pusdienas pie vīramātes. Rīt tā zupa būs kā reiz! Tāpēc vārīju lielum lielo katlu.
Pati zupa, vienkārša par vienkāršu. Tik laiku prasa tā vārīšana, lai no žāvētās gaļas dabūtu maksimālo smeķi.

otrdiena, 2011. gada 15. novembris

Vistas sitenis

Pamazām atkal sāku pierast pie mājsaimnieču dzīves ritma. Šodien gan no trases nocēla Milēdija. Nesanāca laiskais rīta baudījums ar kafiju un ziņām, un citām svarīgām un ne tik svarīgām lietām virtuālajā vidē. Taču spirgtais gaiss un raitais rīta solis ļoti palīdzēja un uzmundrināja mani. Tieši tas, kas bija vajadzīgs.
Vakardiena bija pilna drāmas. Man pašai maza depresija, tad bez visa tā, vidējā atvase pārsita galvu. Pēc asiņu nomazgāšanas, braukšana uz VG, taču par laimi, tikai viena šuve! "Jautrība" sita augstu vilni, ka es jums saku.
Bet šodien jau ir labāk, Milēdija omu uzlaboja, drūmās domas izkliedēja un nu jau esmu dzīvesspara pilna.
Šodien pusdienās tapināju vistas siteni. Neskatoties uz to, ka ledusskapī atradās putras katls, kas tā kā bija paredzēts celt galdā. Sakārojās vistas sitenis. Vistas sitenis ir viegli izklapēts atkaulots vistas šķiņķītis, panēts klasiskajā panējumā - milti + ola un izcepts uz pannas. Ātri, vienkārši un gardi! Bērni ēda laizīdamies.

Ātrā ābolkūka no Ivetas

Nu jau otrā recepte iesūtīta!
Šoreiz recepti iesūtīja Wonderosa jeb Iveta . Ja vēl mājās saglabājušies āboli, tad var ātri un vienkārši uzcept šo ābolkūku.

svētdiena, 2011. gada 13. novembris

Cepumi "Austiņas"

Šodien tāda pagalam dīvaina diena. Ne jau notikumos. Nē. Notikumu ziņā galīgi garlaicīga diena, bet gan sajūtās.
Nez, vai pie vainas vakardienas ēstā pīle vai tomēr manas sajūtas par notiekošo.
Nav noslēpums, ka divas nedēļas noturējos darba ļaužu gaitās. Diemžēl šīs gaitas bija jāpārtrauc. Un lai gan ieguvu daudz pozitīvu atziņu, tomēr mierā nosēdēt vairs nespēju. Visu laiku tāds kā dzinulis kaut ko darīt. Kaut ko pasākt. Taču ko? Nav ne mazākās nojausmas. Ceru, ka rīts gudrāks par vakaru un man izdosies rast mieru, vai tieši pretēji nemieru. Bet galvenais, izdomāt ko vēlos iesākt ar šo enerģiju.
Tad nu šodien remdējot savu dzinuli uzcepu vienkāršus cepumiņus, ko noteikti visi jau zin. Kas gan nezin tešlas spēku!!?? Bet lai iet! Cepumi - austiņas. Ar pienu mmmm.... ideāli.

sestdiena, 2011. gada 12. novembris

Kreptīgie atmiņu salāti no Vācijas

Nu lūk!
Esmu saņēmusi pirmo recepti no Edītes! Paldies par šo recepti un steidzu to publicēt. Žēl tikai, ka nav soli pa solim, bet nu cerams, ka Edīte nākamreiz, kad gatavos šos salātus, paķers fotoaparātu un fiksi uzknipsēs kādu bildi no procesa!
Pavisam vienkārša recepte, bet garšo ļoti  labi, īpaši, ja no rīta gribās kko kreptīgu. Tā saka pati Edīte un man nav pamata neticēt.

piektdiena, 2011. gada 11. novembris

Mīklā cepti sīpolu gredzeni

Sveicu visus Lāčplēša dienā!
Nu ko, arī manā dzīvē atkal ir ieviesušās pārmaiņas. Esmu atgriezusies ērtajā mājsaimnieču dzīvē. Un nevis tāpēc, ka būtu slinka vai nepatiktu strādāt. Nē, es strādātu, labprāt. Taču šajās divās nedēļās secināju sevi ļoti būtiskas lietas.
Pirmā - aktīvā pārdošana nepavisam nav priekš manis. Lai arī izvēlētā darba vieta šķita gana interesanta.
Otrā - negribu savu karjeru būvēt uz savas atvases mācību rēķina. Sapratu, ka atvase nepavisam nav pelnījusi nogurušus, nostrādājušos vecākus, kas vakarā purpinās par neizpildītajiem mājasdarbiem. Kā arī pārējās divas atvases šo situāciju tikai pasliktināja. Tā nu izvērtējot visus plusus un mīnusus nolēmu, ka labāk pamest savas darba ļaužu gaitas. Vismaz konkrētajā uzņēmumā, kurā mīnusu bija vairāk, nekā solīto plusu. Tiesa, nelielas mieles palika, jo ex-vadība uzskatīja par vajadzību uzbraukt augumā. Taču, lai viņiem veicas. Par sevi es nepavisam nešaubos!
To nu šodien kopā ar Milēdiju nosvinējām.
Vakarā, pēc kārtīgām pusdienām secināju, ka gribas ar kaut ko panašķēties. Čipsi, cepumi, grauzdiņi mani neuzrunāja. Uzrunāja sīpola gredzeni. Ehhh.... jācepj... Nu labi, pierunājāt!

Viesu receptes

Labvakar!
Vakar man ieteica vienu ļoti interesantu ideju un nolēmu to realizēt.
 Nav jau noslēpums, ka katrs no mums kaut kad, kaut ko gatavo. Katram no mums ir savs ''firmas" ēdiens, ko visi slavē un prasa recepti, taču uzsākt savu blogu negribas. Vai turpretī, ir iesākts, bet ir sajūta, ka tā pa īstam nesanāks. Patiesībā, iemesls ir pilnīgi vienaldzīgs, bet vēlme publicēt savu recepti ir milzīga. Tad nu piedāvāju variantu - jaunu rubriku "Tā gatavo citi". Iesūtiet man savas receptes un es zem šīs rubrikas "Tā gatavo citi" ar jūsu vārdu vai segvārdu šīs receptes publicēšu. Vēlamais formāts - latviešu valodā un ar bildēm. Ja nu galīgi nesanāk soli pa solim, tad vismaz 3 - 5 bildēm jābūt noteikti.
1.bilde - visu nepieciešamo produktu sastāvdaļas
2., 3., 4. bilde no gatavošanas procesa
5. bilde - galarezultāts.
Kopā jautrāk, nenoliedzami!



Savas receptes iesūtiet uz norādīto epastu: Liepziedsss@gmail.com

Wonderosa - gaidu pirmās receptes!!

otrdiena, 2011. gada 8. novembris

Vistas nageti

Ir noticis tas, ko es jau paredzēju. Jaunie pienākumi paņem gana daudz mana laika, lai ēdienreizēs gatavotu kaut ko, ko var fiksi fiksi, laiku un enerģiju daudz netērējot.
Jā... ērtā mājsaimnieču dzīve ir galā. Plusi ir tādi, ka šobrīd esmu visai radošā un enerģiskā stāvoklī, mīnusi - es atņemu laiku savai ģimenei. Taču domājams, ka tuvākajā laikā šis jautājums noskaidrosies.
Taču! Kamēr es vēl ir spējīgs ko pagatavot, tikmēr gatavoju. Doma par nagetiem man prātā ienāca pagalam negaidīti. še ku reku un  ideja pusdienām gatava.Zinu, zinu, nekā veselīga. Eļļā vārīts...brrr. Taču savu reizi noder arī šis variants. Ideāli piemērots uzkodām un daudz gardāks par to ko var  ātrajās uzkodās nopirkt. Kā arī cena un daudzums ogogogo kā atšķiras. Pilnai laimei zvanīju cienītajam, lai mājās braucot atved McDonalds kartupelīšus un uzdzīve var sākties. Ā jā... cōla mūsmājās arī ir zināma.
Tiesa, nagetus bija jāslēpj no jaunākās atvases. Kamēr cepās nākamā porcija, tikām viens visai kāri šņakstina pa vienam gabaliņam un pēc tam atskan uzstājīgs: Vēu!!!

ceturtdiena, 2011. gada 3. novembris

Dārzeņu krēmzupa ar kokosriekstu pienu

Šodien braucot uz darbu sirds apsāpējās. autobusā iekāpa trīs bezdarbnieka paskata vīrieši. Bezdarbnieks - nozīmē nevis tāds, kas nevar atrast darbu, bet negrib un arī alko ir tuvos draugos, bet par bomžiem nenosauksi.
Nu lūk, iekāpa šie trīs ar smagām tašām. Diviem rokās lielie maximas maisi, trešajam rokās liela kartona kaste. Un kad viņš šo kartona kasti nolika uz autobusa grīdas es ieraudzīju, ka tā ir līdz pusei pilna ar papriku. Sarkanu, dzeltenu. Un neba tādām, kas galīgi sabojājusies, ko nereti var nopirkt Centrāltirgū par lētākām naudiņām. Bet gan tādā paskatā, kādā šobrīd ir nopērkama Maximā par 0.78ls/kg. Nedaudz apžuvusi, vietām varbūt tik sākusi bojāties. Es tā pieņemu, jo augšējās izskatījās visai labi. Paprika lika pievērst uzmanību maisiņu saturam un tur, cik noprotu bija fasētie produkti - gaļas, desas. Acīmredzot trijotnei bija makten labs ķēriens pie vietājā lielveikala miskastes. Bet nu sirds iesāpējās, vienīgais ko varēju darīt, mierināt sevi ar to, ka apkašā gan jau noteikti bija krietni sliktākā stāvoklī šīs paprikas.
Jāā....bet nu ko nu par skumīgo. Šodien kārtējo reizi pārliecinājos, ka krēmzupas mūsmājās iet uz urrā! Bērni kā minimums pa divām porcijām noēd. Nekādas ekonomijas. Katliņš, kas domāts divām ēdienreizēm, nu vairs palicis tik cik rīt skolniekam pusdienās. Mazie rīmas!
Zupiņa ātra, vienkārša un nedaudz ar eksotisku piedevu - kokosriekstu pienu.

trešdiena, 2011. gada 2. novembris

Cīsiņu - siera mērce

Strauji tuvojas nedēļas beigas, tas priecē un vienlaicīgi biedē. Taču vienaldzīgas, man tās noteikti nav. Plāns brīvdienās skaidrs un jāatrod laiks vēl pagatavot dažas dāvanas! Ceru, ka atradīšu kā iedvesmu tā arī ceru atrast laiku tam visam.
Šodien atkal jāgatavo saimei vakariņas. Nezinu, kā būs, kad sākšu strādāt uz pilnu slodzi, jo jau tagad ir tā, ka ideju ir absolūta nulle, kur nu vēl iedvesma utt.
Taču man paveicās, mani izglāba cīsiņi, kas bija aizķērušies ledusskapī. Jā, jā, lietoju kaitīgus produktus, bez E burtiņiem nespēju dzīvot. Un reiz pa reizei tie nāk tieši laikā. Kā piemēram šodien, biju diezgan drūmā omā, taču pēc šīs mērces un kaitīgajiem cīsiņiem mana oma uzlabojās. Gan jau kāds E burtiņš nostrādāja un tagad klausos šo un atvases, abas jaunākās, jautri dzied un dejo līdzi. Klausos jau trešo reizi pēc kārtas!!
Ak jā, atpakaļ pie mērces. Tā tad tā!
Šī mērce noderēs tiem, kurus nebaida ļaunie cīsiņu ēēēē un kad mājās nekā cita prātīga nav. Mērce diezgan vienkārša savā uzbūvē, taču esmu to nedaudz apgreidojusi, pievienojot sieru un skābo krējumu atjauktu ar ūdeni aizstājusi ar saldo krējumu. Trekni bez gala, bet cik gāārdi!
Šī mērce arī ir viena no manām bērnības garšām un mērce bija absolūtā topā. Ar to spēju apēst visu, bet vislabāk garšoja ar kartupeļu biezeni. Šodien cēlu galdā griķus un visi ēda laizīdamies. Lai gan man atvases ir griķu neēdāji.

pirmdiena, 2011. gada 31. oktobris

Sautēti(šmorēti) vistu stilbiņi

No šodienas, es tā kā ar vienu kāju esmu uzsākusi darba ļaužu gaitas. Cik ilgi, tas ir cits jautājums, par kuru šonedēļ domāt negribas. Kāpēc tieši šonedēļ? Tāpēc ka šonedēļ ir tikai apmācības, lai saprastu kas ir kas un vai to spēs celt.
šodien bija ārkārtīgi liels vilinājums neko negatavot. Atstāt visu uz makaroniem ar cīsiņiem, taču tad ierunājās sirdsbalss. Kas zin! Varbūt nākošnedēļ metīšos ar pilnu krūti darbā, tad gatavošanai vienkārši nepietiks ne spēka, ne laika. Tāpēc pārvarēju savu slinkumu un gatavoju mūsmājās sen negatavotu ēdienu. Ēdienu klasiku, vēl vienu bērnības garšu. Šmorētas vistu stilbus. Ak, bērnībā šī maltīte tika uzņemta ar sajūsmu. Tiesa, parasti tika šmorēta vesela vista, kas sagriezta gabalos. Līdz ar to, parasti bija cīniņš tieši pēc stilbiņa. Tas pagatavotajam ēdienam piešķīra īpašu nozīmi un garšu. Tagad šmorēju tikai stilbiņus, kas savā ziņā ir ērti - neviens necīnās dēļ stilbiņa. Taču laupa šo mazo burvību! Nu neko... dzīve skarba!

sestdiena, 2011. gada 29. oktobris

Pildīta paprika ar malto gaļu un pupiņām

Vakar bija piektdiena un tā bija izdevusies necerēti labi. Bijām nolēmuši pabaudīt piektdienas vakaru pie Ingas un Kristapa, kas pilnīgi negaidot beidzās kādā Vecrīgas klubā. Tiesa, mums ar Ingu. Vīrieši palika mājās pieskatīt bērnus.
Jāsaka, jutāmies nedaudz apmulsušas, jo laiks, kad pārzinājām Vecrīgas klubus kā savu kabatu, ir sen kā pagājis. Nu tik varam blisināties un brīnīties, kas tik nenotiekas. Kādi tik klubi vien nav atvērušies, aizvērušies un atkal atvērušies. Bail iekšā iet. Tad nu sevis izklaidēšanu uzticējām Kaļķu vārtiem, kur tiešām bija lielisks vakars un saksafonists bija lielisks.
Šodien tāda nedaudz pasmaga galva, no negulētās nakts, bet nu turos godam. Un neskatoties uz visu šo tomēr atradu spēkus sevī, lai pagatavot ģimenei pusdienas.
Doma par pildīto papriku mani vajāja jau sen. Tik mans cienītais tā īsti nav piekritējs. Taču pirms kāda laiciņa man iepirkās smukas, mazas paprikas, kuras tā vien prasījās sapildīt.
Ar ko pildīt? Klasika - maltā gaļa un rīsi? Nē, kā būtu ar malto gaļu un pupiņām? Domāts darīts! Sanāca labi.

ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

Vistas iesmiņš bekonā

Šodien jau ir ceturtdiena, tas nozīmē, ka strauji tuvojas nedēļas nogale un nākošā nedēļa. Un tieši no nākošās nedēļas mazliet baidos, jo sāksies jauns posms. Ceru, ka gana ilgstošs lai varētu nopelnīt lielo piķi (ak, es naivā). Bet nu kamēr ir tikai trešdiena, par jauno posmu nedomāju. Drīzāk ar nopūtu atceros aizvakardienu.
Pagalam negaidīti vīra māte pieteicās savākt manas trīs atvases. Un nevis uz pāris stundiņām, bet gan uz veselu dienu!! Jūs jau noprotat, ko tas nozīmē. Ka biju pilnīgā šokā un mēreni apjukusi, kad apjautu, ka lielāko dienas daļu būšu mājās viena un tad brīvs vakars kopā ar cienīto. Un bērni būs tikai nākošās dienas vakarā mājās! Pirmajā brīdī nezināju kur skriet, ko grābt. Taču pēc pirmās eiforijas un dušas, doma bija skaidra - klasiskais komplekts: Vakariņas, kino un sekss! Vai izdevās - protams!
Šodien jau atkal visi ierindā un jāgatavo saimei vakariņas. Ko lai sadomā?
No bohēmiskajām brīvdienām, kad mana mamma pieskatīja bērnus, atstāja svaigas vistu filejas. Es tās biju nobēdzinājusi saldētavā, ar domu - kaut kad uztaisīšu. Šis kaut kad pienāca šodien un ideja vakariņām bija skaidra - vistas fileja. Bet kā lai gatavo?? Palūkojos, ko ieraudzīšu ledusskapī un tur mani sveicināja bekons. Sak, izlieto mani kamēr es neskrienu prom no ledusskapja, uz savām kājām. Labi, tik traki nebija. Taču ideja skaidra - vista bekonā. Interesantāk - savērpt visu uz iesma!

pirmdiena, 2011. gada 24. oktobris

Biezpiena bumbiņas jebšu pončiki

Šodien apdomājos un secināju, ka diezgan ilgi neesmu neko gardu gatavojusi. Kaut kā pievērsusies sāļajiem, bet saldie palikuši nepelnītā novārtā. Tad nu šodien gribēju laboties. Taču kā jau nereti gadās, ka neko prātīgu izdomāt nevarēju. Lūrēju uz ledusskapja saturu un nevarēju izdomāt, ko lai gatavo.
Un te, pēkšņi, es atrodu nedaudz piemirstu biezpiena saini. Palūkoju vai vēl ēdams, jāā... vēl ir diezgan labi ēdams. Tātad, jāizlieto tas. Un te uzreiz radās ideja par biezpiena bumbiņām. Domāts darīts un vakarā našķējāmies pie liela šķīvja pilnu ar siltām biezpiena bumbiņām.
Jāsaka, ka diezgan ilgi neesmu tādas gatavojusi. Kādus gadus 10?? vai pat vairāk... oi nē... tiešām, kādus gadus 13-14 kā likts. Toreiz, saulainajā bērnībā, pie manas draudzenes Līgas, laukos. Kā parasti, bijām palikušas mājās divatā ar viņas abiem jaunākajiem brāļiem. Un protams, kas gan var būt labāks, kā sevis iztēlošana par satriecošu kulināri. Uz miltu pakas atradām recepti biezpiena bumbiņām un tad nu tās gatavojām. Sanāca daudz un gardas. Taču rūpīgi visu noēdām. Es, saēdusies siltos pončikus un sadzērusies lauku pienu kādu brīdi staigāju zaļā ģīmī, jo bija nenormāli slikti. Un varbūt tieši tas bija pie vainas, kāpēc es vairāk nebiju tos gatavojusi. Citu gatavotos es ēdu gardu muti, bet pati negatavoju, līdz šodienai!

Biešu - kāpostu zupas sagatave

Tu re kā, šodien atklāju vienu neforšu lietu. Izrādās, ka mans uzticamais mobilais telefons sāk zaudēt formu un ik pa laikam zaudē sakarus ar uztveršanas zonu. Lai gan par to nodevīgi klusē un liek man domāt, ka viss taču ir vislabākajā kārtībā. Vells viņu zin, cik daudz svarīgu zvanu esmu palaidusi garām. Mierinu sevi ar domu, ka ja būtu kas extra steidzams, gan jau ar mani sazinātos. Taču jebkurā gadījumā patīkami tas nav.
Telefons bija nokalpojis godam, septiņus garus gadus. Diendienā tas bija uzticams palīgs, sākumā manam vīram, pēc tam man. Un ir nedaudz žēl, pārtraukt mūsu jauko tandēmu. Taču nu neko vairs. Man tagad ir jauna mīlestība! Ceru, ka mūsu tandēms pārspēs esošo!
Un kamēr es domās izvadīju veco telefonu un sagaidīju jauno, gatavoju ziemas krājumus. Pāgājušo gadu izmēģināju divas jauns zupas sagataves. Biešu un biešu-kāpostu, jebšu boršča sagatavi. Un abas atzinu par labu esam. Sāksies man darba gaitas, zupas vārīt nebūs iekšās. Gribēsies ko ātru un vienkāršu. Tad nu šādas sagataves ir ļoti ērtas. Un bez liekiem konservantiem.

sestdiena, 2011. gada 22. oktobris

Cūkgaļas šķēles krējuma un mājas adžikas marinādē

Vakar biju uz Milēdijas jubileju. Cipars apaļš, akurāt tāds mani sagaida nākošgad. Atzīšos, gaidu ar nepacietību. Savukārt šodien, arī jāiet viesos,  Kristapam arī ir apaļa jubileja. Un nākamnedēļ jau atkal - māsas vīram jubileja. Dzīve vienos priekos, lielākos vai mazākos, tas nav svarīgi.
Taču, pirms doties baudīt saviesīgo vakaru, bija jāpabaro savējie kas palika mājās. Jā, jā, vīrs deva man brīvsoli. Taču es to tā 100% nemaz neizmantoju. Izpalika dejas uz galda un šķības karaokes dziedāšana. Bet varbūt labi ka tā?? Šodien jau vēl visas iespējas izpausties.
Labi, atgriezīšos pie garlaicīgākām lietām - proti vakardienas pusdienu gatavošana. Paralēli pucēšanās - nagi, ragi utt. jāgatavo ēst. Taču stāvēt pie plīts un vaktēt paiku, nebija man iekšās. Tāpēc nolēmu par labu gaļai. Vīriec paēdis varēs skatīties hoķi, kamēr sieva plenderēs pa Vecrīgu.
Tikai kā lai gatavo to sasodīto gaļas gabalu? Īss ieskats interneta dzīlēs, neko prātīgu neatrodu. Jāsaka, es esmu vienkāršo recepšu piekritējs, tieši  uz gaļu. Man netīk, ja gaļā ir pārbāzts ar visādiem garšaugiem, ar domu, ka tas uzlabos gaļas garšu, taču galarezultātā tā gaļa ir ne pēc kā negaršojoša. Nē, nu varbūt vienkārši sū... gaļa? Un tām nabaga garšvielām vairs nav ko izcelt?? Nezinu, bet nu es dodu priekšroku - sāls, pipars, ķiploks un tas arī viss. Tad vismaz gaļa garšo pēc gaļas.
iepriekšējo reizi, kad marinēju cūkas kakla karbonādi, marināde bija sanākusi ļoti laba. Nenomāca gaļas garšu, bija mīksta un sulīga. Taču divreiz pēc kārtas to gatavot, negribējās. Pārcilāju prātā dažādas idejas un nonācu pie vienkāršām lietām. Mājas adžikas un skābā krējuma. Kas diez sanāks?? Sanāca tas, ka no ēdāju šķīvja pirmā pazuda gaļa, pēc tam negribīgi tika apēsti kartupeļi ar mērci. Lūk, kas sanāca!

Saldā krējuma mērce ar tomātiem

Man gan nosaukumā gribētos likt nosaukumu - tomātu mērce. Taču baidos, ka daudzi pārprastu, domājot, ka receptē būs norādīts, kā pagatavot tomātu mērci  - kečupu. Tāpēc nosaukums ir tāds kāds ir.
Man te kādu laiciņu atpakaļ, kopā ar bietēm ienācās pēdējie lauku tomāti. No Ingas teiktā - nav garšīgi, bet lieliski izmantojami mērcēs, zupās utt. Maišelis paprāvs. Padomāju šā un tā, un lai manta neietu postā, pēc labākās sirdsapziņas centos izlietot kā varēju.
Bija palicies pēdējie, kāds +/- kilograms. Ko iesākt? Varētu pagatavot krēmzupu, bet ledusskapī jau atradās biešu zupa. Divi zupas katli manā ledusskapī neierūmēsies. Gatavot kādu kečupu vai ziemas brūvējumu, atkal jāatliek, jo man jau tā ledusskapis pārbāzts un pavisam drīz pārtika būs jākar maisiņā aiz loga. Tāpēc arī šis variants atkrita.
Nedaudz pamocīju savu pelēko vielu, cik nu man tās ir un atcerējos par vienu mērci. Šo mērci es ēdu pie savas draudzenes Līgas. Viņas mamma gatavoja, akurāt no visādiem tomātiem, pārsvarā, kas nebija lāgā nogatavojušies. Pēc atmiņas atceros, ka sastāvā bija tomāti, krējums, sāls-cukurs. Un tad šo tumīgo mērci lēja šķīvī un ēda kopā ar maizi. Nu kaut kas līdzīgs krēmzupai, tikai ar gabaliņiem. Tāda skābena mērce.
Nu ko, jāmēģina gatavot pašai. Tiesa, recepti koriģēju pēc sava prāta, pievienojot sīpolus, ķiplokus un liku klāt nevis skābo krējumu, bet gan saldo un skābo krējumu. Sanāca laba mērce kā piedeva kartupeļiem, domājams arī makaroniem un rīsiem arī ģeldēs!

otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

Kristapa kartupeļu pankūkas jebšu kartupeļu pankūkas ar bekonu

Tad nu tā!
Šodien atkal bija ciemos Milēdija. Ļoti labi, jo viņa vismaz uzklausīja manas smagās pārdomas un morāli atbalstīja biešu rīvēšanā. Ja es zinātu, kas mani sagaida(iepriekšējo gadu neatceros), varbūt nemaz nebūtu sākusi. Bet vakar nobriedu, ka es tās bietes pieveikšu. Un vēl bija doma, ka šodien noteikti jāuzcep kartupeļu pankūkas ar bekonu. Jebšu Kristapa kartupeļu pankūkas. Šīs pankūkas pirmo reizi ēdu pie viņa un baigi iegaršojās. Tiesa, viņš izmantoja žāvētu gaļu, bet es izmantoju bekonu. Taču garša bija laba un šīs pankūkas ēd pat Inga, kas kartupeļu pankūkas ciest nevar!
Tad nu pēc sīvā cīniņa ar bietēm metos nākošajā darbā pie kartupeļu pankūku gatavošanas! Atiet jūriņā...

Biešu zupas sagatave

Es joprojām esmu smagās pārdomās par darbu un savu dzīvi turpmāk, ja atsākšu strādāt. Jāatzīst, ka slinkums ir mani pārņēmis savā varā un tā pa īstam nelaiž vaļā. Lai gan es nekad neesmu bijusi baigā karjeras sieviete, tomēr esmu nedaudz pārsteigta par to, cik ļoti man tīk mājas dzīve. Mājsaimnieču bohēma. Bez steigas, lēnīgais dzīves ritms un bohēma, kas vijas cauri ikdienai. Taču gudri ļaudis saka, ka lai ballīte izdotos ir jāmāk to pamest savlaicīgi. Vai to varētu attiecināt arī uz mājsaimnieces dzīves veidu?? Nu tā, lai pa īstam iefanotu par šo dzīvesveidu, tas laikus ir jāpārtrauc? Jāiejūdzas smagajā darbu ļaužu gaitās?! Pārdomas ir visai smagas. Un pats trakākais, kas man patiešām būs žēl tas, ka nevarēšu veltīt tik daudz laika blogam. Jā, jā, zinu, ka patreiz neveltu tik lielu uzmanību kā agrāk, un tomēr... laiks maltītes gatavošanai samazināsies. Ēdienreizēs iezagsies ātri pagatavojami ēdieni un baidos, ka nebūs arī spēka tos bildēt un publicēt. Paliks man tādi svētdienas ieraksti, lai žēli atgādināt par savu eksistenci.
Labi, es jau te samālēju drūmās jo drūmās krāsās. Kas zin, varbūt būs tieši pretēji - atvērsies otrā elpa.
Taču kamēr man ir tā pati elpa, turpinu gatavot ziemas krājumus!
Svētdien vakarā ienācās kārtējie lauku labumi - bietes! Sen tās gaidīju un biju patiesi priecīga, ka beidzot tās ienācās manās mājās. Jau pagājušo gadu atklāju vienu ļoti labu lietu, proti, biešu zupas sagatavi. Tas ir, sautētas bietes kopā ar burkāniem, nedaudz eļļas, etiķa, sāls un cukurs un viss. Burkās iekšā un glabājas līdz pagatavošanas reizei. Der fiksai biešu zupa pagatavošanai(tākā es biešu zupu vāru - gaļas buljons, bietes+putraimi), gan arī aukstajai zupai. Arī Inga šo sagatavi nodēvēja par ļoti labu un šogad abas, piedurknes atrotījušas, taisām krājumus. Jāsaka, ka bietes pagadijās lielas un te nu ar labu vārdu Ingu nepieminēju! Rokas izskatās baisi!!

pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris

Ceptas reņģes tomātu mērcē

Man ir dilemma.
Šodien biju uz darba pārrunām un varētu teikt, ka man piedāvā darbu. Tas taču ir forši, vai ne? Taču tam līdzi nāk daudz un dažādu BET. Es gan neizplūdīšu tālāk sīkumos, bet saprotiet, man tagad nepavisam nav viegli. Vells!!
Bet vakar, kad man vēl bija pavisam viegli, negaidot izplūdu kulināriskās izvirtībās. Cienītais taujāja pēc zivs, sakot, ka gaļa pieriebusies. Nu labi, ja zivs tad zivs. Taču piemājas tirdziņā no zivīm nekā prātīga nebija. Tik reņģes izskatījās pieņemamas. Nu ko?! Pirku vienu kīlō svaigu reņģu. Vīrs jau sapriecājās, ka marinēšu. Taču es izlēmu par labu tomātu mērcei. Sanāca tieši kā gribēju un neskatoties uz to, ka biju paēdusi kārtīgas pusdienas, kādu pārīti vakarā noēdu.

piektdiena, 2011. gada 14. oktobris

Vista kokosā, karijā ar dārzeņiem

No rīta piecēlos ar domu, ka šodien noteikti gribu gatavot. Esmu nobriedusi izpausties! Jāatzīst, ka sen tā nav bijis. Varbūt tāpēc, ka šodien uzzināju, ka jādodas uz otro krātu uz darba pārrunām? Bet varbūt vienkārši tāpēc, ka esmu labs cilvēks???
Lai nu kā, doma bija skaidra, ka vēlos gatavot. Tikai ko?
Tieši pirms šīm pārdomām Milēdija pieteicās viesos. Skaidrs... jāmeklē kas viegls, sātīgs un ātri pagatavojams. Nobriedu par labu vistai un še ku reku, ar mani sāka runāties recepte, kur vista bija marinēta kokosa pienā! Tāāā.... apmēram stunda laika, līdz ieradīsies Milēdija. Jāpaspēj uz veikalu.
Piekukuļoju jaunāko atvasi, lai sēž ratos un devos uz piemājas Maximu, pēc kokosa piena. Taču, izrādās ka XX Maximā nav nopērkam kokosa piens. Izstaigāju krustu šķērsu un nekādā jēgā. Velns! Ko nu?
Labi, ka pavisam netālu ir Mego, devos turp un iegādājos nepieciešamo produktu! Aleluja, savādāk manis noskatītā recepte draudēja izgāzties.
Taču viss ir labs, kas labi beidzās un pieēdāmies kā rukši. Gaļa sanāca maiga, sulīga un sātīga.

trešdiena, 2011. gada 12. oktobris

Zitinjas gulaškrēms jebšu paprikas pasta

Ak... cik labi ir iepirkties rīta agrumā, bez atvasēm. Lēnā garā izstaigāt visus veikala plauktus un tā mierīgi pārdomāt ko pirkt vai nepirkt.
Šodien gan bija konkrēts mērķis, kāpēc es no paša rīta tesos uz veikalu. Ok. bērni bija jānogādā b/d un pie reizes, kāpēc gan neizmantot izdevību un neiepirkties? Kases tukšas, kasieres vēl miegainas. Laburītu padevusi veiksmīgi sākas diena kā man, tā viņām.
Vakar gatavojot krēmzupu pie paprikas cepšanas un blenderēšanas sapratu, ka eu!!! Tā ir štelle. Ideja raisījās pati no sevis un drīz vien tā iegūla manā prātā tik cieši, ka šodien, neskatoties uz viesu birumu, obligāti bija jāpagatavo. Ne velti - viesi atzina par labu esam un vēl katrs pa burciņai dabūja ciemakukulī.
Ko tad es tādu gatavoju? Gulaškrēmu. Tākā 90% gulaškrēmā ir paprika, tad nu izdomāju pamēģināt pagatavot pati. Orģināli nopērkami Ungārijā - gulašu zemē un ir ļoti laba piedeva gaļas mērcēm un protams, protams, gulašzupai. Daudzās receptēs ir norādīts, ka ja nav šī krēma, to var aizvietot ar labi daudz paprikas pulvera. Bet man liekas, ka tas nav tas. Nu pašā krēmā nav tikai paprika vien. Vakar mēģināju kaut ko partulkot no ungāru valodas uz latviešu un pa lielam sastāvdaļas bija skaidras. Šodien vēl noprecizēju pie garšvielu stenda - Santa Maria ir garšviela gulašam. Tad nu tapināju augšā un man liekas, ka izdevās. Mēs gan iemēģinājām klāt pie rīsiesm. Un garšoja ļoti labi!

Cepeškrāsnī ceptas cūkgaļas šķēles

Šodien bija visai rosīga diena. Atbrauca Milēdija, vēlāk pieteicās Inga, tātad pusdienas jāgatavo lielo katlu. Sēdēju un domāju, kā lai visu baru pabaro, jo bez pieciem pieaugušajiem ir arī sešas atvases. Kopā 11 mutes, kas jāpabaro.
Izdomāju, ka sen nav gaļa ēsta. Kā reiz, Prismā vēl lētā cūkgaļa dabonama. Tātad, virziens skaidrs, bet kā pagatavot? Jāgatavo maksimāli vienkārši, lai netraucē klačoties un baudīt šampanieti. Padomāju un izdomāju, ka jāgatavo cepeškrāsnī. Cept veselu? Nēē... labāk šķēlēs. Un pētos internetā iespējamās receptes, uzdūros visnotaļ interesantai receptei. Pārrakstīju un pagatavoju. Galarezultātā no gaļas nebija ne smakas. Atvases noēda pa tīro, arī Milēdija, kurai cūkgaļa neesot cieņā. Vot tā...!

otrdiena, 2011. gada 11. oktobris

Puķkāposta - paprikas krēmzupa

Šodien biju uz darba interviju. Veicās labāk, nekā iepriekšējo reizi. Varbūt tāpēc, ka pārrunas nācās pārtraukt?! Jebkurā gadījumā, rīts sākās labi un uz diezgan pozitīvas nots.
Mājās braucot domāju, ko pagatavot. Tā nu ir sanācis, ka pēdējā laikā gatavoju krēmzupas. Secināju, ka tās bērniem iet iekšā uz urrā, kā arī ātri un viegli pagatavojamas.
Otrdienās un ceturtdienās vedu vecāko atvasi uz dejām, līdz ar to krēmzupu gatavošana neprasa daudz laika. Un vakarā pēc dejām, ideāli piemērota, ja gribas ēst. Tad nu šoreiz gatavoju puķkāposts + paprika.

pirmdiena, 2011. gada 10. oktobris

Tomātu sulā marinēti kabači

Jums nav gadījies tā, ka par kādu foršu un gardu recepti uzzināt pārāk vēlu?! Man tā ir gadījies! Tiesa, šoreiz nebūs tā reize, bet vēl nedaudz vēlāk un es varētu rīt siekalas un stūrītī klusiņām raudāt...kāpēc, kāpēc par vēlu tu nāc!
Manas salmu atraitnes dienas beigušās. Esmu to godam izturējusi un lepojos ar sevi. Vīriet's nu ir pie vietas, tas ir pie manis, un dienas atkal rit ierastajā ritmā.
Tā nu sestdien, baudot pēdējo atraitnības dienu braucu viesos pie māsas. Es, visas trīs atvases un mikriņš. Kā turp, tā atpakaļ. Nekādu problēmu, pat ja divi bērni no trim, pa ceļam aizmieg. Taču ne jau par to šis stāsts. Stāsts par to, ka es nežēlīgi pārēdos, pārsmējos un vispār ļoti lai pavadīju laiku, ļoti labā kompānijā. Un kā viens no uz galda esošajiem gardumiem, bija šis brīnums. Marinēti kabači tomātu sulā. Mmmm, cik gardi tie bija. Recepte bija tūlīt noprasīta un sāku jau nepacietīgi dīdīties, kad tad tikšu pie gatavošanas. Šodien, akurāt, bija šī diena, kad droši ķēros klāt gatavošanai.

piektdiena, 2011. gada 7. oktobris

Ķirbju pankūkas

Mūsmājās jautrība sit augstu vilni! Trīs dienas tēloju salmu atraitni. Vīrs aizdevies iekarot poļu zemi vai poļu meitenes(ko gan viņš neatzīstas) un es palikusi viena ar saviem trim mošķīšiem. Viena diena izturēta, šī jau ar uz dienas galu dodas, atliek tik rītdien vēl izturēt un tad jau cienītais būs atpakaļ ierindā.
Bet, kamēr vīrs prom, protams, uzdzīve sit augstu vilni. Vakar notiesājām vēl šādus tādus pārpalikumus no iepriekšgatavotā, šodien ķērāmies pie vēdera lutināšanas. Kā nu lutināsim? Sīči pieprasīja pankūkas. Ahā, virziens skaidrs. Kādas?? A tur samulsa un nevarēja tikt skaidrībā kādas. Viens kartupeļu, cits parastās plānās, cits vispār pildītās. Ne ne mīļie, tā nu gan neies krastā. Cepsim ķirbju pankūkas. Atskanēja vienbalsīgs jā!!! Protams, viss jau būtu baigi labi, ja es tā 100%zinātu, ka manējie ēdīs ķirbju pankūkas. Iepriekš nekad neesmu gatavojusi. Iespējams, ka bērnudārzā ir ēduši, bet vai atceras kā garšo? Diez vai.
Man mamma bērnībā cepa šādas - sarīvēja ķirbi uz rupjās sakņu rīves. Klāt ola, sāls, cukurs, nedaudz milti un cepa gatavas. Neteikšu, ka biju stāvā sajūsmā, bet ēst ēdu. Taču šāds variants draudēja ar to, ka varu pie milzīgās bļodas ar pankūkām, palikt viena pati. Tad nu, lai izvairītos no šāda gadījuma, nolēmu pankūkas cept kā jau cep pankūkas, tikai pielikt klāt sablendētu ķirbi! Pankūkas aizgāja uz urrrāā, vēl viens ēdiens ķirbju ēdāju iesācējiem.

otrdiena, 2011. gada 4. oktobris

Marinēti ķirbji

Domājāt, ka ziemas krājumus vairs neviens negatavo? Ha! Vēl nekas nav beidzies!
Lai arī šogad biju nobriedusi ķirbi nemarinēt, taču vakar ienācās paprāvs ķirbis. Nu neko, nāksies vien marinēt un glabāt ziemai. Gan jau noēdīsies.
Šī recepte ir manas mammas recepte. Pārbaudīta jau iepriekš un atzīta par labu esam.

Ķirbja-siera krēmzupa

Man ir besis.... Milzonīgs besis. Nezinu, vai rudens pie vainas, vai kārtējā lazarete mūsmājās, taču jūtos ne savā ādā. Lai arī pirmdiena sākās daudzsološi, pret vakaru šis daudzsolīgums pazuda.
Lai nu kā, bet neskatoties uz vispārējo noskaņu jāgatavo pusdienas. Doma par pagatavošanu uzdzina vēl lielāku besi, jo pēdējā laikā ir pazudusi mana iedvesma. Taču vakar vakarā bija dikti svētīga saruna ar Milēdiju un viņa ieminējās par ķirbja krēmzupu. Vakar kā reiz tiku pie paprāva ķirbja.
Sākumā ķirbja krēmzupa tā kā uzdzina šermuļus. Ķirbim dodu priekšroku tikai vienā veidā - marinētu. Taču zupā?! Bet jo vairāk par to domāju, jo lielāka bija mana pārliecība, ka jāpagatavo.
Ķēros pie recepšu pētīšanas - to gan ir miljoniem, nolēmu, ka paļaušos uz čujs, ņuhs un poņa. Zupai klāt liku gan kartupeli gan burkānu, gan arī divus piemirstus tomātus. Zupa sanāca dievīga un ieteicama tiem, kas nejūtas pārliecināti par savām attiecībām ar ķirbi.

ceturtdiena, 2011. gada 29. septembris

Pildīts vistas stilbiņš ar kariju un persikiem

Slinkum slinkum laid mani vaļā!
Jā, šitas tagad man iemīļots skaitāmpantiņš. Man ir piemeties tāds slinkums - TĀDS slinkums, ka bail. Man tāda nelaba aizdoma, ka manas ģimenes ēdienkartē visai bieži figurē makaroni ar sieru un tomātu mērci. Paldies dievam, šie nav pieteikuši badastreiku, kamēr māte cīnās ar savu slinkumu. Taču no tiesas, gribēdams nespēju sevi piespiest radoši izpausties virtuves lietās. Kas noticis, nemaz nezinu. Šodien, manu ģimeni no kārtējiem makaroniem glāba vien tas, ka tie bija izbeigušies, mājās nekas cits fiksi pagatavojams nebija, kā arī viesos nebija paredzēts doties. Tad nu vilku vien vistu stilbus laukā no saldētavas un gatavoju šodien pusdienas!
Ģimene bija svētlaimē. Ceru, ka slinkums atlaidīsies, rīt brauksim ciemos pie vīramātes, atkal nebūs jādomā par pusdienām!

sestdiena, 2011. gada 24. septembris

Grauzdiņu salāti

Lūk, šie ir vienu no pēdējā laikā iecienītākajiem salātiem.
Pirmo reizi ar šiem salātiem saskāros pie savas māsas. Viņa bija pagatavojusi un atzinu par labu esam. Taču ilgstoši nespēju saņemties un pagatavot pati. Taču ar katru gadu, jubilejas vienmēr pārsteidz ar galveno problēmu - ko celt galdā. Arī viesu skaits nereti mēdz būs svārstīgs. Tā nu vienā pelmeņu ballē nolēmu, ka jāpamēģina tie salāti. Lai pēc sātīgās ēšanas ir kaut kas, ar ko panašķēties.
Ar salātiem trāpīju desmitniekā un saņēmu milzum daudz slavinājumus. Jāsaka, ka šie salāti iekļuva Top 10niekā, kā vieni no biežāk gatavotajiem salātiem. Ideāli piemērot izbraukumos, ja vien ir nazis līdzi. Piknikos utt. Tad nu lūgtum!