ceturtdiena, 2010. gada 30. decembris

Cūkgaļas guĻaš tomātos

Saldēta gaļa ir un paliek saldēta. Nekādus gardos cepešus un karbonādes neuztaisīsi. Vismaz man tā liekas, tapēc 90%gadījumu es saldēto gaļu vienkārši izšmorēju. Garšīgāk, ērtāk un vairāk.
Arī šoreiz, revidējot saldētavu pirms Jaunā gada izķeksēju saldētu kakla karbonādes gabalu. Pirmais ko iedomājos, izklapētu ar sāli un pipariņiem + ķiplociņš, rīvmaizē izcepta...mmm... taču ar saldēto gaļu nav tas. Kamēr karsta, tikmēr ok, bet nākošajā dienā, atsildīta... nav vairs tā garša.
Tapēc nolēmu šoreiz uztaisīt gulašu no cūkgaļas, taču nevis klasisko, latviešu iecienītajā miltu mērcē, bet gan tomātos ar intensīvu ķiploku garšu. Tā lai visi nelabie baciļi nenāk i tuvumā.


otrdiena, 2010. gada 28. decembris

Cūkgaļas iesmiņš

Es reti, kad ļaujos eksperimentēt virtuvē. Kaut kā nav īsti pārliecības, ka gala rezultāts būs tieši tāds, kādu es to esmu iedomājusies. Atzīšos, ar skaudībi nolūkojos cilvēkos, kas ar vieglu roku saliek daž ne dažādākos ēdienus un garšvielas kopā un uzbur fantastisku ēdienu. Es sevi vairāk pieskaitu pie sekotājiem, kas atkārto jau pārbaudītas vērtības.
Taču ik pa laikam sagibas kaut ko neierastāku pagatavot, kādu interesantu garšas salikumu, lai pēcāk karbonāde vulgaris garšotu atkal ne tik ierasti. Tad nu apklaušinu savas draudzenes, lai padalās ar interesantām receptēm, idejām. Un ļoti labi, ka ir šādi cilvēki manā draugu pulkā.
Šoreiz tiku pie interesantas receptes, cūkgaļas iesmiņa kura marinādē tiek izmantots kanēlis, koriandrs un muskatrieksts. Pilns Ziemassvētku komplekts.
Atzīšos, īsti pārliecināta par gala rezultātu nebiju, taču uzticējos draudzenei, kas noteikti zina ko dara un atkārtoju viņas recepti. Sanāca garšīgi!

pirmdiena, 2010. gada 27. decembris

Pelmeņi

Tādā starpsvētku laikā gribas kaut ko pavisam vienkāršu, ikdienišķu iz vecpuišu virtuves. Ir divi varianti, cīsiņi vai pelmeņi. Nosliecos par labu otrajam, taču te nu sākas problēmas. Labus pelmeņus veikala plauktos grūti atrast. Pārsvarā 80% gaļai klāt ir tītara maltā gaļa, kas, manuprāt, nedaudz sabojā to visu garšu. Esmu izmēģinājusi daž ne dažādu firmu gatavotos un neviens nav tā īsti pa prātam. Vienīgie, kas man šķiet ēdami, ir Lido firmas gatavotie pelmeņi. Taču cena tiem ir ogogogo, lai pabarotu 5 cilvēku ģimeni, lētāk uzcept karbonādi.
Doma, par pašgatavotajiem pelmeņiem man jau sen neliek mieru. Taču šeit atdūros pret to, ka tas ir baigais darbs. Mazus pelmenīšus grūti pagatavot, taču lielie. pīrāga lielumā, kaut kā nav tik gardi. Meklēju pelmeņu formu rokās, kas manāmi atvieglotu šo pasākumu, gan laika gan enerģijas ziņā. Taču velti. Patreiz mani meklējumi nav vainaigojušies ar panākumiem. Sakot jau, ka centrāltirgū esot dabonama vajadzīgā uzparikte, taču līdz turienei, man kājas par īsu.
Tad nu nospļāvos un nolēmu vēlreiz mēģināt pagatavot mazus pelmeņus. Un ir! Sanāca!
Man kā trauku mīlei ir dažnedažādākie trauki, tajā skaitā smukas, mazas, liķiera glāzītes! Kā reiz, vajadzīgā lielumā. Tad nu ķēros pie darba.


svētdiena, 2010. gada 26. decembris

Viltotais zaķis

Sakot, ka nākošais gads būs Zaķa/Kaķa gads. Tad nu jāsāk gaidīt to godam. Tapēc pusdienās gatavoju viltoto zaķi.
Nu labi, atzīšos, viltotais zaķis man šķiet visvienkāršākais gaļas ēdiens, kāds jel kad izdomāts. Es to saucu par slinkajām kotletēm, jo pamatprincips tas pats kā kotletēm. Tapēc visā pēc/pirms svētku druzī, šis kā reiz lieti noder. I siltu, i aukstu var ēst un nesmādēt.

Uzputenis jeb debesmannā

Atceros no bērnības, ka šī lieta bija diezgan bieža mūsmājās. Kā mamma vai tētis apsēdās virtuvē uz krēsla, paņēma lielo bleķa bļodu, kas tobrīd likās tik milzīga, un ar putojamo slotu putoja debesu mannu.  Pēc tam ar pienu...mmm... gardi.
Tagad pēc visiem svētku ēdieniem, piparkūkām svētku kūkām un pudiņiem, gribas kaut ko vieglu, gaisīgu un vasarīgu.
Debesmannā būtu kā reiz. Tākā saldētavā noteikti būs kāda saldēta oga, tad pagatavot pavisam viegli.
Šoreiz gatavoju dzērveņu uzputeni.

trešdiena, 2010. gada 22. decembris

Buljona pīrādziņi

No sirds priecājos, ka tagad tirgo saldēto kārtaino mīklu. Tas no tiesas atvieglo dažādu gardumu pagatavošanu. Protams, finansiāli neizdevīgi, tomēr cena atsver čakaru pašiem gatavojot kārtaino mīklu.
Šodien kā reiz dikti sagribējās buljona pīrādziņus. Mmm, siltus, pufīgus ar gana daudz gaļas pildījumu. Zvans vīram, lai braucot pusdienās ieskrien veikalā un nopērk saldēto mīklu, un malto gaļu.
Tagad kaifoju pie pilnas bļodas ar buljona pīrādziņiem.


pirmdiena, 2010. gada 20. decembris

Cūkgaļas šmoris Primas gaumē

Pirms kāda laika biju ielikusi recepti cūkgaļai ar kāpostiem kuras pamatideju aizguvu no savas draudzenes. Viņa cūkgaļu gatavoja ar skābētiem kāpostiem. Šodien kā reiz viesos brauca vīramāte, izdomāju, ka jāpacienā ar draudzenes firmas ēdienu. Kā reiz, ledusskapī bija aizķērušies skābi kāposti, kas man ko nepagatavot. Zvans draudzenei, lai nedaudz precizētu gatavošanu un uz priekšu.
Sanāca labi.

sestdiena, 2010. gada 18. decembris

Aveņkūka

Decembris mūsu ģimenē noslogots mēnesis. Jubilejas viena pēc otras. Taupības nolūkos, cenšamies savienot, lai pie vienas reizes viss nosvinēts. Bet tad nu tā, pa kārtīgo. Kad neiztikt arī ar kārtīgu ēdamo un kūku saldajā. Ilgi domāju, ko lai uzcep. Un tad prātā nāca doma, par avenēm. Svaigām, saldētām, avenēm. Mmmm kas var būt labāks par ziemā svaigu aveņkūku. Vēsmas no vasaras.
Tad nu ķēros pie gatavošanas. Manuprāt sanāca labi. Klasiska biskvīta kūka ar aveņu svaigumu.

ceturtdiena, 2010. gada 16. decembris

Cāļa zupa dvēselei

Agrāk bija domugraudu grāmata ar šādu nosaukumu. Man tas tā iepatikās un nereti vistas zupas saucu tieši tā, par cāļa zupu dvēselei. Tam gan izskaidrojums cits. Aukstā laikā tā patīkami sasilda un pēc ieilgušām svinībām, otrā rītā uzmundrina.
Tapēc piedāvāju savu versiju par cāļa zupu dvēselei.


Biskvīts

Šodien cepu kūku rītdienas gaviļniekam. Un attapos, ka neesmu ielikusi biskvīta recepti. Savādāk, katru reizi to drukāt no jauna, nav man iekšās.
Ar biskvītu ir tā, esmu atklausijusies stāstus, ka biskvīts neizcepas, neuzpūšas, saplok, vienvārdsakot, baigā ķēpa. Arī receptēs norādītās obligātās 10olas liek pārdomāt, vai tā tērēties. Vienmēr centos izlīdzēties ar gatavajām biskvīta ripām. Taču, ja agrāk tās bija kaut cik lietojamas, tad tagad diezgan nelietojamas. Pēdējo reizi, kad gatavoja kūku, tā ielidoja izlietnē. Vīrs bija mēmās šausmās. taču tā nelaimīgā kūkā bija tik izmirkusi un nekāda, ka tādu bija kauns celt galdā. tapēc es bangojošās emocijās to ielidināju izlietnē. Vīrs joprojām man to piemin un katru reizi kad gatavoju kūku, tik nomurmina, tik neielidi izlietnē.
Tad nu lūk, tas bija galvenais iemesls, lai ceptu biskvītu pati. Jāsaka, ka arī pēc klasiskās receptes biskvīts sanāca labs, taču vienā reizē cept visu daudzumu ir zināmā veidā risks. Var nesanākt. Tapēc silti iesaku cept pa daļām. Kopš cepu pa daļām, viss vienmēr sanāk ideāli.

otrdiena, 2010. gada 14. decembris

Cūkgaļas šmoris

Kārtīgam latvietim kārtīgi jāpaēd. Neslēpju, ka esmu vienkāršas un piezemētas maltītes cienītāja. Visi smalkumi lai paliek restorāniem. Es gatavoju tā, lai var pabarot ģimeni, bērnus un strādājošu vīru. Tapēc visbiežāk cenšos gaļu vienkārši izšmorēt kādā mērcītē. Vienkārši, garšīgi un sātīgi. Veselīgas maltītes piekritēji šausmās nodrebinātos, tievētāji sastingtu mēmās šausmās. Tas tā, jokam.
Tad nu mans šīsdienas cūkgaļas šmoris.

pirmdiena, 2010. gada 13. decembris

Pīrāgi pīrādziņi

Šodien nošokējos, ka ārā rāda -17 grādus. Nodrebinājos un nolēmu, ka dienu pavadīšu pie kafijas krūzes, žāvēto augļu trifelēm un žurnāla. Taču kas man to dos. Prātā iesēdās doma par piparkūkām. Nu jau nedēļu kā pašgatavotā mīklastāvējusi ledusskapī. Vajadzētu tākā nopromēt, kas tur sanācis. Es gan centos to apklusināt ar kafijas smaržu, taču nekā. Dzēru kafiju un paralēli cepu piparkūkas. Pusceļā iesēdās otra doma, ka jāizcep pīrāgi.
Sepķa pīrāgi, tas tākā skaidrs pats par sevi. Taču sīkā balstiņa galvā pačukstēja, ka vajadzētu uzcept pīrāgus, kādus cepa omīte. Tas būtu ar lokiem un vārītu olu. Kā reiz, abas šīs lietas bija mājās. Nekas cits neatlika, kā vien ķerties klāt pie darba. Lūk rezultāts. Speķa pīrāgi un pīrāgi ar olu un lokiem.


sestdiena, 2010. gada 11. decembris

Laša pastēte

Tā nu sanāca, ka manai vīra mātei ceļš pie mums sanāk tieši caur centrālo tirgu. Tākā viņa nekad nebrauc tukšā un zinot, ka gan jau es kaut kopagatavošu, vienmēr atved tirgus labumus. Šoreiz atveda laša gabalu un žāvētos laša vēderiņus. Viss jau labi, ja vien man saldētavā nemētātos laša gabals no iepriekšējās reizes. Un dzīvā atmiņā stāv arī iepriekšējā reize ar laša vēderiem, kuru tā arī beigās neapēdām. Trekni! Taču no sirds pateicos un abus produktus nobēdzināju ledusskapī.
Šorīt pie brokastu galdu, ēdot nelaimīgās lašu vēdera maizītes ar vīru spriedām, kā izmantot atvesto lasi. Neteikšu, ka mēs esam baigie laša mīļi. Man lasis vispār... nu tā, ja galīgi nekā mājās naz. Vīram savukārt labāk garšo mazsālīts vai auksti kūpināts. Spriedām, spriedām līdz vīram radās ģeniāla doma. Pastēte!!! Man jau nevajag divreiz teikt. Lūkoju interneta dzīlēs pēc laša pastētes receptes. Vienu uzgāju, kas likās pieņemama. Tur tik vajadzēja svaigu lasi, taču manā prātā nerimās doma, ka vajag sajaukt to svaigo ar kūpināto. Domāts darīts, jau pusceļā sapratu, ka ir! Ka būs!! Un tiešām, rezultātā tikām pie gardas lašu pastētes, ko arī vecākais bērns atzinīgi novērtēja.

Žāvēto augļu trifeles

Ziemassvētki tuvojas ar joni, tas nu ir fakts! Tad nu gribas laikus izmēģināt dāžādu našķu receptes. Kā reiz šodien vazājoties pa piemājas tirgu, nespēju paiet garām žāvēto augļu stendam. Tad nu tapa šīs žāvēto augļu trifeles, kā es tās nosaucu, kurām pamtā ir mājas serenādes recepte. Tikai es šo to pieliku klāt, šo to noņēmu nost. Galarezultātā tiku pie lērums končām, kuras nemaz tik viegli nevar noēst.

Soļanka

Šodien sagribējās zupu! Un tieši soļanku! Taču mūsmājās ir nieru un olīvu nemīlētāji, tapēc gatavoju pēc savas gaumes un patikšanas. Cik zinu, tad šai zupai ir milzum daudz variantu. Cits uzskata, ka bez nierēm nebūs īsta soļanka, citam atkal 5 gaļas vajag. Ne izdabāt!! Tad nu es vāru pa vienkāršo, cik nu vienkārši var. Jo šī zupa prasa laiku un uzmanību.

Picas mīkla, mājas pica

Šodien tāds rosīgs noskaņojums. Plosijos pa virtuvi atspērusies. Pašā vakarā sagribējās picu. Kārtīgu mājas picu, siltu, tikko no krāsns  izvilktu. Nelīdzēja ne vēlā nakts stunda, ne nogurums. Ķēros pie picas gatavošanas!

ceturtdiena, 2010. gada 9. decembris

Cūkgaļa ar āboliem un sīpoliem

Šodien tāds izcils laiks aiz loga. Visu dienu snieg un snieg. Man jau sniegs patīk un domās jau esmu vietējā mežā baudot ziemas priekus kopā ar bērniem.
Taču sapņi ir sapņi, bet šodien ir ceturtdiena un jāgatavo ģimenei vakariņas. Laiks, rāmai pastaigai līdz bodei, galīgi nepiemērots. Ne jau dēļ sniegošā sniega, bet gan dēļ netīrītajām ietvēm. Tapēc, lai nebojātu nervus ne sev, ne bērniem, ne arī sētniekam. Paliku mājās un ielūkojos saldētavas dzīlēs.
Šeit atzīmēšu, ka man saldēta gaļa nu tā, ne visai iet pie sirds. Pēc manām domām, gaļa zaudē savu aromātu, garšu. Taču saldētie produkti lieti noder, kā reiz šādos gadījumos. Kad negribas nekur no mājas kustēt laukā, bet gribas sātīgas vakariņas.
Tad nu lūk, izķeksēju saldētu cūkgaļas gabalu, kas atgādināja karbonādes gabalu. Cept karbonādes man galīgi nebija iekšās. Tad nu pameklējot interneta dzīlēs, atradu receptes kur nepieciešams bija cūkgaļa, sīpoli un āboli!
O!! Kā reiz, mājās viss nepieciešamais ir. Izlasot visas receptes, savelku vidējo aritmētisko un patapināju ģimenei vakariņas. Manuprāt, izdevās!



pirmdiena, 2010. gada 6. decembris

Mini cāļa cepetis rīsos

Manam cienītajam dikti garšo vista. Mirdams to var ēst. Jāsaka, ka ļoti izdevīgi, jo vista tāds pateicīgs putns. Viegli pagatvojama un garda.
Šodien nolēmu uztapināt vakariņās kaut ko no vistas, taču negribējās stāvēt pie plīts. Skaidrs viens, jāgatavo cepeškrāsnī. Dikti sagribējās veselu ceptu vistu. Tik viena skāde, man maza cepeškrāsns un ieliekot tur normāla izmēra broileri, sajūta tāda, ka tur būtu ievietots tītars. Grūti izcept sulīgu un gardu. Tapēc uzmanību pievērsu 2. šķiras cāļiem, kas sver kādu nepilnu kilogramu. Protmas, pēc skata tāds niecīgs cālīt's, 5 cilvēku ģimenei tākā par maz. Taču pakustinot pelēko vielu, atklājas, ka var nopirkt divus šādus mazus cālīšus un pusdienas garantētas.
Tad nu apvienoju patīkamo ar lietderīgo, kamēr cālīši cepās cepeškrāsnī, tikmēr gatavoju Ziemassvētku kartiņas!

svētdiena, 2010. gada 5. decembris

Vistas fileja ar dārzeņiem un wok nūdelēm

Ārā ziema, tas nu fakts. Pusdienās sagribējās ko krāsainu un ātri pagatavojamu. Pallūkoju ledusskapī, kas no atronamajiem produktiem varētu būt derīgs un pagatavojams. Ahā, atrodas šis un tas. Tad nu ķēros pie maltītes gatavošanas. Pieēdāmies kā rukši!
Vakariņās kaut kas starp ķīniešu un latviešu stilu.

Piparkūku mīkla

Piparkūkas... mmm... siltas, smaržīgas un kraukšķīgas. Bērnībā piparkūkas cept bija lielum lielais gods. Pie lielā virtuves galda blakām mīklas toveris un daudz dažādu formīšu. Toreiz pannas likām milzīgas, kuras šķita neiespējami piepildīt. Tēva vanaga acs, lai tik mīklu gana plānu izvelnējam un lai formiņas izspiežam gana rūpīgi un cieši. Taču galarezultāts bija tā vērts, siltas, kraukšķīgas piparūkas, kuras mamma glabāja lielā, bleķa kārbā, augstākajā plauktā. Nebija nemaz tik viegli to pipildīt un pēcāk tikt tam klāt.
Ilgu laiku braucu pie vecākiem cept piparkūkas. Tagad tām bija pievienojusies vēl viena vērtība. Bērnības garša.
Šogad mani laiks visu laiku apsteidz. Jāsaka, ka diezgan nepatīkami, atklāju ledusskapī nobāztu pērnā gadā pirkto piaprkūku mīklu. Jāsaka, ka izcepu piparkūkas un ne kāda vaina. Tas tā lika aizdomāties, kas tajā mīklā ir vēl pievienots. Tapēc nolēmu pagatavot pašas piparkūku mīklu.
Recepšu ir daudz un dažādu, ka ne saprast, kura būtu īstā. Tapēc šoreiz izmēģināju draudzenes gatavoto mīklas recepti.
Cerams, ka uz Ziemassvētkiem, piparkūkas būs labas!

ceturtdiena, 2010. gada 2. decembris

Piparkūku glazūra

Kaut kā šogad laiks piezogas pavisam nemanāmi. Ja citu gadu ap šo laiku piparkūkas un mandarīnus esmu atēdusies, tad šogad tik vakar attapos, ka vēl neesmu ēdusi piparkūkas! Ak šausmas, kā es šitā! Patiesībā, šogad ir doma mīklu pagatavot pašai. Tapēc veikalā nepievēršu uzmanību, ir vai nav, piparkūku mīklas. Tad nu šodien labojos un sacepu piparkūkas. Dažas izdekorēju ar glazūru. tad nu padalīšos ar glazūras recepti.