otrdiena, 2010. gada 30. novembris

Slinkais vistas sautējums

Šodien piemeties lielais slinkums. Ārā auksts, logu rotā ledusspuķes un tā vien gribas ierušināties siltā migā ar karstu tēju un žurnālu. Taču, kas to dos. Jāgatavo ģimenei pusdienas. Aizvelkos līdz ledusskapim un skatos, ko no tur atronamā pagatavot sātīgu maltīti. Skatos, skatos un beigās izķeksēju vistu stilbiņus. Visai  ģimenei tākā par maz, lai vienkārši izceptu. Kaut kas jāsadomā. Te atmiņā ataust krustmātes gatavotais svētku ēdiens, es to nosauktu par slinko sautējumu. Šo viņa parasti ceļ galdā, vienkārši, ērti un ļoti garšīgi. Domāts darīts ķeros pie slinkā vistas sautējuma tapināšanas.

sestdiena, 2010. gada 27. novembris

Tortillas ar siera mērci

Šodien ārā auksts, sola vēl lielākus mīnusus. tapēc pusdienās sagribējās kaut ko, kas vismaz sirdi piepildītu ar sauli un svēlmi. Un kas ta cits, ja ne tortillas no svelmainās Mexikas. Domāts darīts. braucu uz veikalu un iepērku visu nepieciešamo. Ak, kas par izēšanos sanāca. Ģimene gandrīz palika bez tortillām, jo pildijums sanāca nāvīgi labs. Ja mani neatturētu, āpēstu visu tāpat.

piektdiena, 2010. gada 26. novembris

Maize ar sieru, saulē kaltētiem tomātiem un ķiploku

Nu ja, reiz esi sācis tā vairs nav miera. Tagad aizvien vairāk un vairāku atļaujos izmēģināt ko jaunu maizes receptēs. Pagājušā reizē cepu maizi ar sieru un dillēm un vieglu ķiploku aromātu. Šoreiz gribējās ko spēcīgāku. Ar izteiktāku garšu. Tad nu apvienoju divas receptes, saulē kaltēti tomāti + siers ar ķiplokiem. Sanāca ļoti labi. Tieši tādu, kādu vēlējos. Sātīga maize ar izteiktu garšu. Kartsa šausmīgi ātri noēdas.



ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris

Mini kūciņas

Tad nu tā. Šodien bija jābrauc viesos pie mazas meitenītes. Un lai apvienotu patīkamo ar lietderīgo, nolēmu izcept mazas kūciņas. Jau reiz tādas biju gatavojusi savam krustdēlam uz jubileju. Pati gan uz viesībām netiku, bet atsauksmes saņēmu labas. Tad nu nolēmu arī šoreiz pagatavot ko līdzīgu + izmēģināt citu krēmu un glazūru. Tad nu padalīšos ar ideju nākošajām bērnu ballītēm!

trešdiena, 2010. gada 24. novembris

Biskvīta rulete ar jogurta krēma pildijumu

Šodien bija tāda dikti rosīga diena. Rīt jābrauc viesos, tad nu ņēmos pagatavot ko gardu rītdienas gaviļniekiem. Viss sanāca labi, taču palika pāri jogurta krēms un šokolāde. Lai manta neietu postā, nolēmu pagatavot ruleti. Tiesa gan, manā mazajā cepeškrāsnī tā nav visai piemērota. Bet tomēr nolēmu riskēt. Galarezultāts sanāca pārsteidzoši labs.

Cepta bute sviestā

Nu ir pienācis laiks butēm. Un grēks pusdienās nepagatavot gardu, mutē kūstošu buti. Kā jau reiz minēju, man garšo ceptas zivis. Nolēmu šodien pusdienās pagatavot ceptu buti. Ilgi domāju, vai saņemšos un spēšu tā mierīgi notīrīt zivi. Iepriekš no tā biju cītīgi izvairijusies. Bet nu, vēlme pēc ceptas zivs ņem virsroku un brienu uz tirgu pēc butēm. Ahā, tās jau mani gaida un priecīga dodos mājās. Loms maisiņā!
Kad pienāca tīrīšanas laiks, vēlreiz apdomāju, kāda vella pēc man vajadzēja butes. Bet nu bija par vēlu. Uztrinu lielo tuteni un ķēros pie tīrīšanas. Izrādās, nemaz tik šausmīgi tas nav! Un pēcāk tā garša, kad zivtiņa izcepusies sviestā...mmmm.... fantastika. Tapēc, ja garšo zivis, iesaku pagatavot buti un nebaidīties no ķidāšanas!

sestdiena, 2010. gada 20. novembris

Vistas fileja dārzeņu un saldā krējuma mērcē

Ai, kā man patīk, ka kāds piepilda manu ledusskapi un man pašai par to nav jāizdod ne santīma. Šoreiz sagadijās tā, ka mamma bija atvedusi vistas fileju un tomātus. pašai pa māju mētājās viena paprika un pāris burkānu, kā arī kāda paka saldā krējuma. Kas saglabājās no pēdējā laikā gatavotajiem saldēdieniem. Lai tas neņemtu nelabu galu, nolēmu patapināt ģimenei vakariņas. Kā reiz, arī viesi pieteicās.

piektdiena, 2010. gada 19. novembris

Maize ar dillēm, sieru un ķiplokiem

Šodien, pēc labi nosvinētas draudzenes dzimšanas dienas, dikti rosīgs noskaņojums. Nu nebija miera man, tapēc nolēmu apvienot patīkamo ar lietderīgo. Bija beigusies maize un pašsaprotami, ka jāuzcep jauna. Nolēmu paeksperimentēt šajā jomā, par spīti pēdējā laika neražām. Rezultātā tiku pie gardas maizes ar maigu diļļu un siera garšu un vieglu ķiploka atblāzmu.
Nu lūk, recepte.

ceturtdiena, 2010. gada 18. novembris

Omlete cepeškrāsnī

Šorīt sagribējās svētku brokastis, kas atgādinātu bērnību. Ilgi nedomājot prātā nāca tikai viens, pufīga omlete, kas cepta cepeškrāsnī. Parakājos recepšu grāmatā un lūk rezultāts.

Mini šokolādes kūciņas "Pizas tornīši"

Vakar uznāca kāre realizēties virtuvē. Nu nebija man miera. Lūkoju ko tādu gardu pagatavot un atradu recepti ar visai kārdinošu nosaukumu "Šokolādes kūciņas". Mmmmm, izlasiju recepti, it kā viss skaidrs. Aiztriecu vīru uz veikalu pēc dažām sastāvdaļām un ķēros pie gatavošanas. Galarezultātā nesanāca, kā es biju iedomājusies, smukas mazas kūciņas, bet gan pizas tornīši. Garšu gan tas nebojā un ja vēl attiecīgi izdekorē, kūkas pa pirmo. Tad nu padalīšos ar recepti un uzskaitīšu, manuprāt, dažas "kļūdiņas", kas pieļautas vai noklusētas orģinālreceptē.

Mājas saldējuma kūka

Tad nu tā. Uznāca man iekāre pēc vienas kūkas, kas nebija diezgan sen ēsta. Tākā jūtos kā kings virtuvē, kas tad man pašai to nepagatvot. Aplauzos, pamatīgi aplauzos. Sirds sāpēs asiņoja, ka kūka nesanāca tāda, kā vēlējos. Nu neko, nemetu plinti krūmos un izdomāju kā šo kūku realizēt savādāk un nobēdzināju to saldētavā. Pareizāk sakot, manam vīram ienāca prātā šī ģeniālā doma! Pēc pāris stundām izvilku laukā un secināju, ka garšo pārsteidzoši labi. Protams, kā negaršos labi, ja labas lietas saliktas iekšā. Tā nu secināju, ka visā visumā šādi varētu gatavot mājas saldējuma kūku. Bērni ēda un priecājās un tas jau pats galvenais, ka bērniem garšo. Tad nu padalīšos ar šo recepti!

trešdiena, 2010. gada 17. novembris

Pildītās pankūkas ar sieru un šķiņķi

Mana pirmā tikšanās ar pankūkām kas pildītas ar sieru un šķiņki bija kaut kad vidusskolas laikā. Līdz tam laikam, kāda gan tumsoņa, zināju tik ar gaļu pildītās pankūkas, kas man tīri labi gāja pie sirds. Taču vienreiz veikalnieces pierunāta nopirku šīs pankūkas, ja nemaldos, tad firmas ZIF ražojums. Un... un... tās iekaroja manu sirdi. Diezgan ilgi es pirku jau gatavās pankūkas līdz brīdim, kad manā dzīvē ielauzās vīrietis uz palikšanu. Tad nu sadomāju pati pagatavot šādas pankūkas un ko domā, arī vīrietim šīs pankūkas iekaroja sirdi uz palikšanu. Par bērniem nerunāsim... Tad nu lūk, pankūkas ar siera un šķiņķa pildijumu.

otrdiena, 2010. gada 16. novembris

Sālīto sēņu plācenīši

Nu tad tā. Šogad mani bija pārņēmis baiss čaklums un sēņot kāre. Man vienmēr ir paticis sēņot, taču vienmēr sasēņotās sēnes nonāca manas mammas pārziņā. Neesmu izvēlīga un lasiju gan bērzlapes gan gailenes, gan citas ēdamās sēnes, kuras parasti citi sēņotāji pasper ar kāju. Tākā biedēja ar bargo ziemu, domāju par ziemas krājumu izveidi. Par bekām un gailenēm viss skaidrs. Bet lūk, bērzlapes radija nelielas pārdomas. Vai tomēr labāk neuzticēt mammai. Tomēr beigās nolēmu salasītās bērzlapes novārīt un iesālīt. Nu lūk, pienāk reize, kad sagribas sēnītes. Ķēros pie lielās 3l burkas ar sālītajām sēnēm un patapināju gardas vakariņas. Sēņu plācenīšus.

trešdiena, 2010. gada 10. novembris

Sautēti skābie kāposti ar šampanieti

Tad nu tā, cilvēkiem ar vājiem nerviem, šo recepti labāk nelasīt. Jā, acis rāda pareizi, sautēti jebšu štovēti kāposti ar šampanieti, vai pareizāk sakot ar dzirkstošo vīnu.
Nedaudz par recepti. Esmu jau dažās receptēs pieminējusi savu tēvu un kā jau noprotat, arī šī ģeniālā recepte ir nākusi no viņa krājumiem. Mans tēvs ir grāmatsējējs, daudz un dažādu grāmatu savās rokās turējis un lasijis. Šo recepti viņš izlasija kādā vecā grāmatā, kur kāds smalks Rīgas kunde apraksta savas gastranomiskās izvirtības smalko ļaužu viesībās, saietos un banketos. Sajūsmas pilnais apraksts, lika manam tēvam meklēt rokās recepti. Un savā ziņā meklējumi vainagojās ar panākumiem. Kādā vecās drukas pavārgrāmatā bija atradis aprakstu.
Lai arī recepte bija zināma, tomēr saņemties un to realizēt, ilgi nevarēja. Parasti atsmējām, ka tad jau labāk to šampanieti piedzeram klāt pie kāpostiem. Nevis lejam klāt.
Sākās treknie gadi un vienreiz tētis šo recepti izmēģināja. Jāsaka, ka baigo atšķirību nejutu, likās, kas tad tur. Taču šodien uznāca vēlme šo recepti atkārtot. Nolēmu kārtīgi pievērst uzmanību garšai. Tad nu lūk, recepte!

Liellopa medaljoni cepeškrāsnī

Ilgi domāju, kā lai nodēvā šo ēdienu. Tākā gaļas šķēles atgādināja medaljonus, tad nu nosaukums dots par godu tiem. Vienkārš gaļas ēdiens, kas neprasa lielas pūles, bet laiku gan. Pagatavošana aizņem 1,5 - 2h skatoties cik daudz gaļas.

otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Skābu kāposta zupa pēc tēva receptes

Sagribējās zupīti, tādu sulīgu, sātīgu un kura sen nebūtu ēsta. Tāda atradās viena, skābu kāpostu zupa. Par to iedomājoties, siekalas mutē saskrēja un spītējot lietum un vējam, gāju uz piemājas tirģeli iepirkt visu nepieciešamo.
Ar šo zupu ir tā, ka katrai saimniecei ir sava recepte un neviena skābu kāposta zupa negaršo vienādi. Kapēc tā, domājams, ka atbildi zinu. Viss spēks un garša slēpjas skābajos kāpostos. Te nu ir jābrauc uz centrāltirgu un jāapstaigā visas tantes, kas tirgo skābos kāpostus. Man gan šodien tas izpalika un pirku tos, kuri bija pieejami. Bet to es esmu atklājusi, ka ļoti svarīgi ir atrast tos "īstos" kāpostus, kas garšu kārpiņām liek iegavilēties!
Šoreiz izvēlējos tēta recpeti. Viņš man tāds gardēdis par ko nereti mana mamma šķendējas. Arī par šo zupu tētim ir savs viedoklis, tā jāvāra no 2 gaļu buljona, liellopa un cūkas. Ja izvāra tikai no cūkas gaļas, kā tas ir ļoti daudzās receptēs norādīts, tad māte sūkstās, ka redz, kungs, šķobot degunu. Neesot tas. Man gan garšo kā no tīras cūkas buljona gan arī jauktā, cūka + liellops. Vēl esmu manijusi un zinu, ka vāra no žāvētas gaļas, bet godīgi teikšu, neesmu tādu ēdusi. Labprāt nomēģinātu pirms pati ko tamlīdzīgu vārītu mājās.
Tātad, mana tēva skābu kāpostu zupas recepte.

piektdiena, 2010. gada 5. novembris

Baltās šokolādes trifeles ar dzērvenes sirsniņu

Turpinot trifeļu tēmu, prātā iesēdās doma. Doma, ka vajadzētu uztaisīt trifeles no baltās šokolādes. Un tākā baltā šokolāde ir salda, tad to patīkami atsvaidzināt ar svaigu dzērveņogu. Sāku skatīt receptes, pamatprincips skaidrs, tagad tik jāķeras pie lietas. Kā reiz jādodas viesos, būs jubilāriem ko pasniegt dāvanā.

trešdiena, 2010. gada 3. novembris

Klasiskie auzu pārslu cepumi

Šodien solijās braukt viesi, ar ko lai gardu tos pacienā? Nu tā, lai ir ko pie tējas pagrauzties. Paveros ledusskapī, nekā prātīga tur nav. Aizveru ciet, pēc minūtes vēlreiz atveru klusā cerībā, ka ledusskapja saturs būs mainijies. Nē, tādi brīnumi nenotiek, jāgatavo no tā kas tur atrodas. Pēc neilgām pārdomām un recepšu saitu pāršķirstīšanas atrodu vecu, labu, bet aizmirstu recepti. Auzu pārslu cepumi. Olas ir, sviests ir, auzu pārslas arī. Tad nu ķēros pie gatavošanas.



pirmdiena, 2010. gada 1. novembris

Cūkgaļa ar svaigi sautētiem kāpostiem

Jarealizē kāposts, kas palika pāri no kāpostu tīteņiem. Sautējumu tākā negribējās, zupu arī nē, tad nu domāju, ko pagatvots. Radās doma, ka varētu sasautēt kopā ar gaļu. Domāts darīts, lūkoju ledusskapja saldētavā pēc gaļas gabala. Izmakšķerēju cūkgaļas karbonādi. Hmm... mirklis pārdomu un patapināju gardas vakariņas. Bērni prasija papildporcijas!
Tad nu šīsdienas vakariņas.

Pelēko zirņu un kartupeļu plācenīši

Nu tad tā, līdz Ziemassvētkiem atlicies vien nieka mēnesis ar arstīti. Tad nu tik būs zirņu, pupu noēšanās. Varēs muzicēt pēc pilnas programmas. Tad nu padalīšos ar recepti, kā izmantot pāripalikušos vai apnikušos zirņus.
Atzīšos, pirms nedēļas vakariņās pagatavoju zirņus ar speķi, baisi sagribējās. Bet kā tas nereti gadās, tad zirņi palika pāri. Visai ģimenei par maz, 2 cilvēkiem par daudz. Un tā nu tie pa ledusskapi stumdijās no vienas puses uz otru, līdz šodien saņēmos un izcepu šos plāceņus. Kā reiz arī vārīti kartupeļi bija palikuši pāri. Ideāli, taupīgais latvietis uzgavilēja!