svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

Kāpostu tīteņi jeb "golubci"

Tātad, no bērnības atceros, ka man mīļākais ēdiens bija pildītas pankūkas, bet māsai kāpostu tīteņi. Man jau ar garšoja, it sevišķi tā gaļa, lai gan kāpostam ar nebija ne vainas. Mamma parasti lielajā "pīlē" lika šos tīteņus un malkas cepeškrāsnī sautēja, līdz bija gatavs. Mmm... gardi bija. Jāsaka, kad pati ķēros pie šīs lietas, tā sanāca pavisam labi. Tas liek domāt, ka lai pagatavotu, protams, ir čakars, bet rezultāts ir tā vērts. Pēdējā laikā gatavoju slinkos tīteņus, jo tur var izlietot visu kāpostgalvu un tas arī ir ātrāk, ērtāk. Taču garša tomēr nav tāda, kā orģinālajam golubci. Tagad kad sācies īstenais kāpostlaiks, grēks nepagatvot vienu kārtīgu tīteni.

Karameļu fiasko kūka

Nu tad tā, gribēju pēc vislabākā prāta un sirdsapziņas pagatavot karameļu kārumu. Tik tiešām centos un pūlējos un pēc otrā mēģinājuma likās, ka sanāks. Taču kā nosaukumā redzams, es cietu fiasko. Karameles palika neuzvaramas, pareizāk sakot karameļu mērce. Tad nu skatijos uz šo brīnumu un domāju, ko lai ar to saldās masas kavantumu iesāk. Jārealizē kūkā. Vēroju un pētiju receptes, nekā neatradu. Jau satraucos, ka masu nāksies liet ārā, bet tur taks puskilo cukurs!!! Dzīvā nauda!! Nedrīkst, kaut kas jāsadomā. Nu ko, paskatijos, kas mājās mētājās un nolēmu kaut ko sameistarot uz bui dui. Rezultāts, servēts galdā, pazuda nepilnu desmit minūšu laikā. Tik dzirdēju atsauksmes, ka baigi labā kūka. Nē, nu man jau ar garšoja, ko tur liegties! Tad nu šī kūka ļoti noderēs tiem, kam karameļu mērce vai karameļu masa sanāks galīgi šķērsām.

piektdiena, 2010. gada 29. oktobris

Biskvīta pīrāgs ar kondensēto pienu

Gadijās tā, ka pa ladusskapi mētājās aizsākta kondensētā piena bundža. Ārā tā kā žēl mest taču kur izlietot ar nav ideju. Rakājos par interneta dzīlēm līdz uzgāju interesantu recepti, biskvīts ar kondensēto pienu. Hmmm, kā gan tas varētu garšot? Tā kā taupīgā latvieša sindroms neļāva šo recepti ignorēt, cepu augšā.

ceturtdiena, 2010. gada 28. oktobris

Kotletes kotletītes

Nu tad tā! Maģiskais vārds KOTLETES. Katras saimnieces lepnums un posts. Visas kā viena grib izcept sulīgas, pufīgas kotletes un katrai saimniecei ir sava īpašā kotlešu recepte ar ko tad iepriecina savus mīļotos vīriešus.
Cept kotletes tādas kādas cep mana mamma, man sanāca salīdzinoši nesen. Akurāt pirms gadiem četriem. Pirms tam, neiespējamā misija. Kamēr karstas, protams, gardas, bet kā nedaudz padziest, nu nebija tas ko es visu savu bērnību un jaunību esmu ēdusi pie mammas. Pūlējos gan šā gan tā, bez rezultātiem. Līdz reiz ieklausijos tēva teiktajā, ka gardas kotletes sanāk no jauktas gaļas. Jo lielāks gaļas mistrojums, jo gardākas kotletes. Tākā mans tēvs ir liels gardēdis tad nu liku aiz auss un sāku eksperimentus šajā jomā. Tātad, pats svarīgākais ir gaļa. Tai jābūt labai, tapēc lielveikalos nopērkamo atmetam kā kotletēm nederīgu. Meklējam tirgū. Es kotletes cepu no trīs veidu gaļām, cūkas, liellops un vistas. Un šādā kombinācijā kotletes ir fantastiski gardas, vīriec sola zvaigznes nonest no debesīm, kotletes ēzdams. Tapēc neturēšu sveci zem pūra, lūk recepte.

otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

Biezpiena plācenīši

Ar biezpienu ir tā, ka reti kur dabonams tāds kārtīgs, labs lauku biezpiens. Veikalā nopērkamie tomēr nav tas, ja grib izbaudīt kārtīgu biezpiena garšu. Tākā man patīk, ja konkrētam ēdienam ir izteikta garša, kā tas ir ar sviestu un biezpienu, tad ilgi necepu šādu gardumu, lai gan pašai ļoti garšo. Sabiedriskās ēdināšanas vietās dabonamie biezpienu plāceņi atgādina miltu masu ar kripatu biezpiena. Vienreiz gatavoju no veikalā nopērkamo, taču masa sanāca šķidra, nācās likt klāt vairāk miltus un gala rezultātā sanāca ne sliktāki, kā ēstuvēs nobaudāmie. Taču garša pilnīgi un galīgi nebija manām garšas kārpiņām tīkama. Malos un malos caur recepšu džungļiem, lasiju un pētiju, salīdzināju. Tāpat gudrāka netiku. Atmetu šo domu. Taču nesen ienācās paprāvs biezpiena klancis taisni no laukiem. Šādu mantu postā nevar laist un lai izbaudītu tā garšu pilnībā, jāgatavo plāceņi. Izmalos kārtējo reizi caur recepšu dzīlēm, nekādā jēgā. Cik cilvēku, tik recepšu. Tad nu ķēros pati, pēc savas saprašanas, gatavojot plāceņus. Kā nu sanāca tā nu sanāca, es un bērni ēdām laizīdamies. Vīrietis vēl nav nobaudijis!

svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Gardie sviesta cepumiņi

Kaut kad tālā jaunībā, kad jūra līdz ceļiem, nopirkās man sviesta cepumi. Cepumi kā cepumi, bet ar izteiktu sviesta garšu. Šie cepumi salauza manu sirdi uz mūžu un kā tas nereti gadās, šie cepumi pazuda no mūsu veikalu plauktiem. Velti bija mani meklējumi un jebkuri citi sviesta cepumi negaršoja kā tie. Man kā sviesta mīlētājai(gan tiešā gan pārnestā nozīmē) šī garša bija ļoti no svara. Gāja gadi, bet salauzto sirdi tik šogad sadziedēju. Sanāca tā, ka manai draudzenei bija ienācies lauku sviests. Viņa nav tik liela sviesta mīletāja un lai manta neaizietu postā, jādomā kā izlietot. Atradu šo recepti un likās gana vienkārša un saprotama. Kā arī galvenais produkts, sviests, tiks izmantots. Rezultāts bija gardum gards, tik gards, ka steidzu mājās atkārtot šo recepti. Pēc tam tā iegūla recepšu kladē, nedaudz piemirsta, līdz šodienai. Šodien ģimene pieprasija kādu našķi pie tējas, kādu cepumiņu. Tad nu cēlu gaismā šo recepti.

piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

Vistu stilbiņi saldā medus mērcē

Esmu saldummīlis un ne tikai saldumi garšo. Garšo arī salikums sāļš - salds, skābi salds, ass un salds. Neteikšu, ka ēstu katru dienu, bet reiz pa reizei gribas ko šādu, manuprāt neierastu, pagatavot. Šoreiz pagatavoju mērci ar ko pārlēju vistu, ļāvu kādas 30min. pamarinēties un tajā pašā mērcē cepu. Vista vispār ir ļoti pateicīga gatavošanai. Lai to pagatavotu pagalam neēdamu, nu ļoti jāpacenšas.

pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

Maize ar saulē kaltētiem tomātiem un sīpoliem

Šoreiz eksperimentēju ar maizes recepti. Gribējās izmēģināt ko jaunu, pareizāk sakot, jaunu garšu. Doma par to, man radās, kad vienā maizes cepšanas reizē no mīklas savēlu mazas bumbiņas un sacepu mazas burgermaizītes. Tad nu padalīšos ar šo recepti.

Vec vecāsmammas biešu zupa

Kurš gan nemāk vārīt biežu zupu! Visi māk un ja nemāk, agrāk vai vēlāk iemācās to pagatavot. Tik kā pagatavot, tas ir cits jautājums.
Šoreiz ir tā, ka vecākais bērns lūdza pagatavot biešu zupu, taču manas domas bija ap receptēm, ko varētu nopublicēt šeit, blogā. Taču apdomājot visu kā nākas, likās, ko nu blogs. Bērna lūgums svarīgāks. Domāts, darīts.Taču pirms ķerties klāt pie zupas gatavošanas, tomēr pamanos pameklēt i-neta dzīlēs biešu zupas receptes. Šeit nu atklājās, ka recepšu daudz, bet tā, kā to gatavoju es, tādu recepšu nav. Zvans mammai un prasu, kur ņēmusi savas biešu zupas recepti, kuru pārmantoju arī es. Atbilde no vecāsmātes, tātad, manas vec vecmāmiņas, kas to noteikti ir pārņēmusi no savas mātes. Tad nu padalīšos ar mūsu ģimenes pārmantoto biešu zupas recepti.

ceturtdiena, 2010. gada 14. oktobris

Tumšās šokolādes trifeles

Kas to būtu domājis, ka šīs konfektes ar smalko nosaukumu un veikala augsto cenu ir tik viegli pagatavojamas. Tākā tuvojas Ziemassvētki tad jāsāk laikus domāt, ko un kā pārsteigt un iepriecināt savus mīļos, tuvos, cilvēkus. Vislabāk sirdi silda kāds garšīgs našķis, kas paša rokām pagatavots. Tā nu buroties caur i-neta dzīlēm uzdūros visai kārdinošam nosaukumam. Trifeles. Mmmm, tas man likās kaut kas baisi sarežģīts, bet kad aplūkoju recepti biju patiesi pārsteigta, cik tas ir vienkārši. Un kā tas nereti gadās, izlasot recepti gribas to uzreiz pagatavot. Un lūk rezultāts!



otrdiena, 2010. gada 12. oktobris

Mencas fileja a la china style

Zivis man garšo ceptas vai kūpinātas, žāvētas. Vārītas neciešu un zivju zupu neēdu. Taču kad ir apnikušas ceptas zivis panējumā, ceptas cepeškrāsnī, nākas meklēt ko eksotiskāku. Taču šķirstot daudzās receptes, ir ļoti grūti saprast, kā tas beigās garšos. Ja ar gaļām pluss mīnus ir skaidrs, tad ar zivīm ir tā, kā ir. Kad biju gaidībās, grūtnieču hormoni pieprasija asus zivs ēdienus. Manu vēlmi pēc tāda, slāpēt spēja tikai Gan bei piedāvātais jūras asaris ķiploku mērcē. Gana ass un gards. Vienreiz mēģināju tādu uztapināt mājās, nezinot ne proporcijas, ne nepieciešamās sastāvdaļas. Paļāvos uz čujs, ņuhs un poņa. Rezultāts nebija 1:1 kā restorānā, bet garšoja labi. Pēc kāda laika uznāca vēlme atkārtot, taču tavu skādi, asaris piemājas veikalos un tirgos neatronas. Tapēc nākas iztikt ar mencas fileju. Rezultātā nedaudz pamainiju recepti, bet garšoja ļoti labi.

svētdiena, 2010. gada 10. oktobris

Pupiņu sautējums jeb mexikano sautējums

Nāvīgi labs paēdiens ugunsrijējiem jeb asu ēdienu cienītājiem. Šajā ēdienā var izpausties visi piparu un citu aso garšvielu veidi. Es gan aprobežojos ar dažām pilēm ugunīgā vellaģīmja jeb Pepper souce extra hot. Taču orģinālreceptē ir norādīts lērums visādu citu aso un mazāk aso garšvielu. Taču arī izlaižot šo aso garšvielu buķeti, paēdiens sanāk nāvīgi labs un pats galvenais, vienkārši, ātri pagatavojams!

  

Fiksā ābolkūka

Tātad, turpinot tēmu par āboliem un ābolkūkām, padalīšos vēl vienā vienkāršā un ātrā ābolkūkā. Mans personiskais viedoklis, jo kūka vienkāršāka, jo tā garšīgāka.

sestdiena, 2010. gada 9. oktobris

ceturtdiena, 2010. gada 7. oktobris

Gulašzupa

Šajā vasarā sanāca pabūt Ungārijā. Skaista zeme, gardi vīni un protams, gulašs, vai pareizāk sakot gulašzupa. Pirms brauciena es biju pētijusi daudz un dažādu recepšu, kā pagatavot šo gardo zupu, bet līdz gatavošanai tā īsti nemaz netiku. Un tad, kad uzzināju, ka briest brauciens uz šīs zupas izcelsmes valsti, tad vārīšanu atliku, sak, jānogaršo īstā ungāru gulašzupa. Ēdu daudz un dažādas šīs gulašzupas un secinājums viens. Viņiem tāpat kā mums, latviešiem, skābu kāpostu zupai, katrai saminiecei sava recepte. Un katra uzskata, ka viņa gatavo to īsto zupu pēc vienīgās un īstās receptes. Tapēc padalīšos ar zupas pamatprincipu gatavošanai un pamatsastāvdaļām, taču garšvielas droši piemeklējiet pēc savām garšas kārpiņām.

otrdiena, 2010. gada 5. oktobris

Miežu putraimu biezputra jeb bukstiņbiezputra!

Kārtīga latvieša kārtīgs paēdiens. Lēts un sātīgs. Bērnībā diezgan bieži šī putra tika celta pusdienu galdā. Nereti pārnākot no skolas, atklāju gultā satīto segu kalnu, zem kura slēpās putras katls. Parasti bija 2 varianti, griķi vai bukstiņbiezputra. Ne viens ne otrs variants sajūsmu neizsauca. Ēst ēdu, bet sajūsmā nebiju. Gāja gadi un šī putra ēdienkartē parādijās aizvien retāk un retāk, līdz uz dažiem gadiem izzuda pavisam. Un tad, kādā jaukā dienā, kā tas nereti notiekas, sagribas ko tādu. Ko tādu... ar ko varētu piesiet dūšu. Staigā pa māju, meklē istabai piekto stūri un nesaproti, ko tādu apēst, lai būtu miers. Nelīdz ne desa, ne siers, ne saldējums. Un tad, kaut kur atmiņu dzīlēs pavīd doma par bukstiņbiezputru, un kā par to iedomājos, tā viss. Tā gribas šo putru, ka vai acīs cērtas. Nu neko, diedzu uz veikalu, pirku visu nepieciešamo un uztapināju sev šo gardumu. Mmmmm, dvēsele gavilē, salds naktsmiers garantēts. Putra sanāk garda jo garda. Tagad nereti gatavoju šo putru. un ar katru reizi brīnos, kāpēc bērnībā man šī putra negaršoja tik ļoti, kā tagad.


svētdiena, 2010. gada 3. oktobris

Gardās kanēļmaizītes

Ar straujiem soļiem tuvojas ziema. Aukstie un tumšie vakari. Tad parasti rodas vēlme pēc kaut kā silta, tāda kas liek atcerēties bērnību. Mūsmājās šīs kanēļbulkas bija dikti iecienītas, kad vien mammai sanāca rauga mīkla. Ir pagājis laiks un nu jau mana ģimene pieprasa šādas maizītes. Pagatavošana pavisam vienkārša, lielākā noņemšanās ar rauga mīklu.

Rauga mīkla

Ar rauga mīklu ir tā, ka ļoti ilgu laiku man šīs mīklas pagatavošana likās kaut kas pagalam sarežģīts un neizprotams. Droši vien, tas bija manas mammas ietekmē, kura sūkstijās, ka tad mīkla neuzrūgst, tad cepeškrāsnī izkalst, paliek cieta. Tad veikal plauktos parādijās paciņas ar uzrakstu "Rauga mīkla" vai "Pīrādziņu mīkla" sausais maisijums. Pēc tā gatavojot, iepriekš 2x rūpīgi pārlasot gatavošanas pamācību, mīkla sanāca laba. Taču salīdzinot maz. Tad nu vienu dienu metu bailes pie malas un sameklējot i-neta dzīlēs recepti, ķēros pie pagatvošanas. Patreiz esmu palikusi pie šī mīklas varianta, ko atzīstu par labu esam.

sestdiena, 2010. gada 2. oktobris

Sātīgās brokastis

Reizēm vienkārši ceptas olas ir apnikušas, gribas ko pamatīgu un sātīgu. Reizēm ledusskapī mētājas nenosakāmas izcelsmes žāvēta gaļa un tā īsti nekur nav pielietojama, lai ko nopietnu pagatavotu. Reizēm ir tā, ir tā... nu, ka vienkārši gribas ko savādāku, nekā ierasts. Mūsmājās tās saucam par zemnieku brokastīm, lai gan tālu no orģinālajām zemnieku brokastīm. Lai gan es nemaz nezinu kādas ir orģinālās zemnieku brokastis.

Frikadeļu zupa!

Frikadeļu zupa ir viena no vienkāršākajām un gardākajām zupām. Tā mūsu ģimenē ir ļoti iecienīta. Receptes šai zupai ir daudz un dažādas, gan sarežģītas gan novienkāršotas. Padalīšos ar mūsmājās iecienītāko frikadeļu zupas variantu.

piektdiena, 2010. gada 1. oktobris

Liellopa ribiņas sinepju mērcē!

Ar liellopu ir tā, ka to vajag ilgi gatavot, lai sanāktu tik tiešām mutē kūstoš. Tirgū pirktai gaļā es gatavošanai atvēlu vismaz 1-2h. Tātad, ja man diena ir daudz maz brīva, bez maz vai laiska dirnēšana mājās. Vai arī, ja ir kaudze darbu, kas mājās jāpadara, bet pie pusdienu gatavošanas gribas atvēlēt maximāli maz laika, tad šis ēdiens ir ideāli piemērots. Tas gatavosies savā nodabā,bez lielas jūsu līdzdalības.