pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

Vec vecāsmammas biešu zupa

Kurš gan nemāk vārīt biežu zupu! Visi māk un ja nemāk, agrāk vai vēlāk iemācās to pagatavot. Tik kā pagatavot, tas ir cits jautājums.
Šoreiz ir tā, ka vecākais bērns lūdza pagatavot biešu zupu, taču manas domas bija ap receptēm, ko varētu nopublicēt šeit, blogā. Taču apdomājot visu kā nākas, likās, ko nu blogs. Bērna lūgums svarīgāks. Domāts, darīts.Taču pirms ķerties klāt pie zupas gatavošanas, tomēr pamanos pameklēt i-neta dzīlēs biešu zupas receptes. Šeit nu atklājās, ka recepšu daudz, bet tā, kā to gatavoju es, tādu recepšu nav. Zvans mammai un prasu, kur ņēmusi savas biešu zupas recepti, kuru pārmantoju arī es. Atbilde no vecāsmātes, tātad, manas vec vecmāmiņas, kas to noteikti ir pārņēmusi no savas mātes. Tad nu padalīšos ar mūsu ģimenes pārmantoto biešu zupas recepti.

Tātad mums vajadzēs:
~400gr. Liellopa krūtiņas
2-3ēd.karotes miežu putraimu
~2 burciņas marinētu biešu vai 2-3gab. vidēji lielas vārītas bietes
vidēji liels sīpols
2-3 daiviņas ķiploka
garšvielas

Tātad, kā pamanijāt, nekādu burkānu, kartupeļu utt. Ņemam katlu, noskalojam gaļu zem auksta ūdens un liekam kaltā. Pārlejam ar ūdeni, tik daudz, lai nosegtu gaļu un vēl mazliet, pieberam sāli un liekam vārīties.

Kad parādās putas, mēs tās skaisti nputojam. Citi dara, ka tiklīdz gaļa sāk vārīties, tad nolej netīro ūdeni, gaļu vēlreiz noskalo un vāra tīrā ūdenī tālāk. Pēc tam noputojot. Man personīgi, vienkāršāk ir noputot neko nepārmazgājot.
Kad gaļa ir noputota, pievienojam smalki sagrieztu sīpolu, laurlapu, piparus un citas garšvielas, ko parasti pievieno gaļas buljonam Un uz lēnas uguns ļaujam gaļai vārīties.

Vāram un vāram, līdz gaļa ir pusmīksta. Tā teikt, sakožama, bet ne mīksta. Tas apmēram pēc 45-50min vārīšanas. Tad pievienojam 2-3ēd.karotes miežu putraimus. Lai gan sākumā liekas, ļoti maz, beigās būs gana. Vismaz uz 3l zupas katlu noteikti. Ar putraimiem nevajag aizrauties, jo tie vāroties piebriedīs un dos zupai vajadzīgo tumīgumu. Pieberot par daudz, sanāks skāde - putra.

Tad nu vāram līdz gaļa ir mīksta, apmēram 20-25minūtes. Kad gaļa ir mīksta, ķeksējam no buljona laukā un pievienojam bietes. Ja izmanto marinētās bietes, tad iesaku nedaudz noskalot zem tekoša ūdens lieko etiķi. Ja lieto vārītas bietes, tad tās tikai sarīvē un liek klāt. Var likt arī svaigās, vai arī kā es, šoreiz, pašsutinātās bietes. Tām klāt bija nedaudz etiķis. Tātad, liekam klāt un ļaujam uzvārīties.

Izķeksēto gaļu mēs sadalam mazos gabalos. Esmu tā iepraktizējusies to darīt ar nazi un dakšiņu, ka man vairs nav jāgaida kamēr gaļa atdzisīs. Sagriezto gaļu mēs beram atpakaļ zupā.

Tad nu pagaršojam pēc garšas, kas vēl nepieciešams. Tiem, kam garšo skābena biešu zupa, tie var pievienot citronskābi. Man skābuma gana no marinētajām bietēm. Tad kad pēc garšas liekas tīkama, griežam uguni nost, piespiežam ķiploku un vāku virsū. Ļaujam kādas minūtes 5 zupai atvērties.
Lūk, šāda ir manas vecvecāsmammas biešu zupas recepte. Lai labi garšo.

3 komentāri:

  1. sanāca ļoti labi paldies

    AtbildētDzēst
  2. mums arī ļoti garšoja! Neatturējos gan, nepielikusi arī kādu kartupeli klāt :)

    AtbildētDzēst
  3. taa ir arii mana recepte, putraimu vietaa var saujinju gruubas likt....arii no vecaasmamas naakusi

    AtbildētDzēst