svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

Kāpostu tīteņi jeb "golubci"

Tātad, no bērnības atceros, ka man mīļākais ēdiens bija pildītas pankūkas, bet māsai kāpostu tīteņi. Man jau ar garšoja, it sevišķi tā gaļa, lai gan kāpostam ar nebija ne vainas. Mamma parasti lielajā "pīlē" lika šos tīteņus un malkas cepeškrāsnī sautēja, līdz bija gatavs. Mmm... gardi bija. Jāsaka, kad pati ķēros pie šīs lietas, tā sanāca pavisam labi. Tas liek domāt, ka lai pagatavotu, protams, ir čakars, bet rezultāts ir tā vērts. Pēdējā laikā gatavoju slinkos tīteņus, jo tur var izlietot visu kāpostgalvu un tas arī ir ātrāk, ērtāk. Taču garša tomēr nav tāda, kā orģinālajam golubci. Tagad kad sācies īstenais kāpostlaiks, grēks nepagatvot vienu kārtīgu tīteni.

Tātad mums vajadzēs:
1 vidēji liela kāpostgalva
1/2 glāze rīsu
600gr. cūkas maltās gaļas
1 vidēji liels sīpols
1 ķiplokdaiva
5-6 ēd.k. skābā krējuma(var arī nelikt)
garšvielas

Tātad, sākumā sagatavojam kāpostu notīrot to no netīrajām pirmajām lapām. Tad sameklējam vislielāko grāpi, kas ir mājās un otru mazāku. Lielajā vārīsim vai pareizāk sakot sildot mērcēsim kāpostgalvu. Pirms tam kāpostam izgriežam kacenu un stingri ieduram dakšu. Tad liekam grāpī, ielejam ūdeni, cik daudz vien varam un liekam uz uguns sildīties. Mazākajā ielejam ūdeni, liekam vārīties un pēc tam uzvāram rīsus.


Kad ūdens sāk silt sākam mēģināt atlupināt pa vienai kāpostlapai nosts. Tas nav sarežģīti, ja lapa ir "nobriedusi" tā pavisam viegli nonāk nost. Pēc tam, kad lapas atdalītas no kāpostgalvas, izzvejojam ārā un saskaramies ar vienu nelielu "problēmu". Kāpostlapas, hmmm dzīslas, ja tā var teikt, ir diezgan stingras un nepadodas locīšanai.

Tad nu ir divi variantu kā ar šo ķibel tikt galā!
Variants nr. 1. Ar nazi nogriežam dzīslas lielumu nost un ja tad nepadodas locīšanai, dzīslas vietu padauzam ar gaļas āmurīti. Ne stipri. Ar mīlestību, taču tas mīkstinās dzīslu.

Variants nr.2. Izdaram to pašu ko pirmajā variantā, nogriežam dzīslas lielumu, bet pēc tam nevis apstrādājam ar gaļas āmuru, bet iemetam uz kādu minūti divām siltajā kāpostūdenī. Arī tas mīkstinās kāpostlapu un padarīs pakļāvīgu jo pakļāvīgu.

 Protams, mēs varam kāpostgavu ūdenī karsēt tik ilgi, līdz lapas ir pavisam mīkstas, ganrīz izvārijušās, taču tā mēs zaudēsim kāposta garšu un arī atlikusī kāpostgalva būs ātri jo ātri jārealizē. Ja to negribam, sanāk šādi pacīnīties.
Nu lūk, un tā nolobam lapu pa lapai. Apmēram 12 gabalas man sanāca. Pēc tam ķeramies klāt gaļai.
Kamēr izģērbām kāpostgalvu, rīsi jau ir uzvārijušies, atdzisuši. Gaļai pievienojam smalki sakapātu sīpolu, ķiploku, garšvielas(sāls, pipars) un novārītos rīsus. Visu rūpīgi samīcam viendabīgā masā.


Pēc tam ņemam kāpostlapas, liekam iekšā pildijumu. Es liku apmēram 1 ēdamkaroti, bik vairāk. Tas jau pēc pašu izvēles. Un satinu kopā. Tā smuki satinam tīteņus, līdz gaļa beigusies.


Ņemam pannu, uzpilinam nedaudz taukvielas un liekam tīteņus apcepties. Viegliņām no abām pusēm. Pēc tam pārliekam grāpī, kurā sautēsies. Pielejam ūdeni, uzberam garšvielas, ja tādas vēlas, skābo krējumu un sautējam līdz kāposts mīksts. Man sautējās apmēram minūtes 40-50. Var krējumu arī nelikt, zinu, ka mana mamma ļāva šiem sautēties savā "buljonā" un tikai pirms pašas pasniegšanas iejaukt krējuma mērci.





Ja ir laba cepeškrāns, tad pēc apcepšanas var sakārtot traukā, pārliet ar ūdens-krējuma maisijumu + garšvielas un cept cepeškrāsnī. Par grādiem un laikiem gan nemācēšu teikt, bet mammas gatavotie cepeškrāsnī ir mmmm, cik gardi. Lai labi garšo!

3 komentāri:

  1. Rīsus nekad pirs tam nevāru, jo sautēšanas procesā tie tāpat kļūst mīksti.

    AtbildētDzēst
  2. Jebkura ēdiena pagatavošanai meklēju Zitiņas receptes- viegli saprotamas, vienkārši pagatavojami ēdieni un ļoti ļoti garšīgi. Paldies Jums un veiksmi un radošu garu turpmāk.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Pilnīgi piekrītu! Paldies par labām un vienkāršām idejām!

      Dzēst