ceturtdiena, 2010. gada 30. decembris

Cūkgaļas guĻaš tomātos

Saldēta gaļa ir un paliek saldēta. Nekādus gardos cepešus un karbonādes neuztaisīsi. Vismaz man tā liekas, tapēc 90%gadījumu es saldēto gaļu vienkārši izšmorēju. Garšīgāk, ērtāk un vairāk.
Arī šoreiz, revidējot saldētavu pirms Jaunā gada izķeksēju saldētu kakla karbonādes gabalu. Pirmais ko iedomājos, izklapētu ar sāli un pipariņiem + ķiplociņš, rīvmaizē izcepta...mmm... taču ar saldēto gaļu nav tas. Kamēr karsta, tikmēr ok, bet nākošajā dienā, atsildīta... nav vairs tā garša.
Tapēc nolēmu šoreiz uztaisīt gulašu no cūkgaļas, taču nevis klasisko, latviešu iecienītajā miltu mērcē, bet gan tomātos ar intensīvu ķiploku garšu. Tā lai visi nelabie baciļi nenāk i tuvumā.


otrdiena, 2010. gada 28. decembris

Cūkgaļas iesmiņš

Es reti, kad ļaujos eksperimentēt virtuvē. Kaut kā nav īsti pārliecības, ka gala rezultāts būs tieši tāds, kādu es to esmu iedomājusies. Atzīšos, ar skaudībi nolūkojos cilvēkos, kas ar vieglu roku saliek daž ne dažādākos ēdienus un garšvielas kopā un uzbur fantastisku ēdienu. Es sevi vairāk pieskaitu pie sekotājiem, kas atkārto jau pārbaudītas vērtības.
Taču ik pa laikam sagibas kaut ko neierastāku pagatavot, kādu interesantu garšas salikumu, lai pēcāk karbonāde vulgaris garšotu atkal ne tik ierasti. Tad nu apklaušinu savas draudzenes, lai padalās ar interesantām receptēm, idejām. Un ļoti labi, ka ir šādi cilvēki manā draugu pulkā.
Šoreiz tiku pie interesantas receptes, cūkgaļas iesmiņa kura marinādē tiek izmantots kanēlis, koriandrs un muskatrieksts. Pilns Ziemassvētku komplekts.
Atzīšos, īsti pārliecināta par gala rezultātu nebiju, taču uzticējos draudzenei, kas noteikti zina ko dara un atkārtoju viņas recepti. Sanāca garšīgi!

pirmdiena, 2010. gada 27. decembris

Pelmeņi

Tādā starpsvētku laikā gribas kaut ko pavisam vienkāršu, ikdienišķu iz vecpuišu virtuves. Ir divi varianti, cīsiņi vai pelmeņi. Nosliecos par labu otrajam, taču te nu sākas problēmas. Labus pelmeņus veikala plauktos grūti atrast. Pārsvarā 80% gaļai klāt ir tītara maltā gaļa, kas, manuprāt, nedaudz sabojā to visu garšu. Esmu izmēģinājusi daž ne dažādu firmu gatavotos un neviens nav tā īsti pa prātam. Vienīgie, kas man šķiet ēdami, ir Lido firmas gatavotie pelmeņi. Taču cena tiem ir ogogogo, lai pabarotu 5 cilvēku ģimeni, lētāk uzcept karbonādi.
Doma, par pašgatavotajiem pelmeņiem man jau sen neliek mieru. Taču šeit atdūros pret to, ka tas ir baigais darbs. Mazus pelmenīšus grūti pagatavot, taču lielie. pīrāga lielumā, kaut kā nav tik gardi. Meklēju pelmeņu formu rokās, kas manāmi atvieglotu šo pasākumu, gan laika gan enerģijas ziņā. Taču velti. Patreiz mani meklējumi nav vainaigojušies ar panākumiem. Sakot jau, ka centrāltirgū esot dabonama vajadzīgā uzparikte, taču līdz turienei, man kājas par īsu.
Tad nu nospļāvos un nolēmu vēlreiz mēģināt pagatavot mazus pelmeņus. Un ir! Sanāca!
Man kā trauku mīlei ir dažnedažādākie trauki, tajā skaitā smukas, mazas, liķiera glāzītes! Kā reiz, vajadzīgā lielumā. Tad nu ķēros pie darba.


svētdiena, 2010. gada 26. decembris

Viltotais zaķis

Sakot, ka nākošais gads būs Zaķa/Kaķa gads. Tad nu jāsāk gaidīt to godam. Tapēc pusdienās gatavoju viltoto zaķi.
Nu labi, atzīšos, viltotais zaķis man šķiet visvienkāršākais gaļas ēdiens, kāds jel kad izdomāts. Es to saucu par slinkajām kotletēm, jo pamatprincips tas pats kā kotletēm. Tapēc visā pēc/pirms svētku druzī, šis kā reiz lieti noder. I siltu, i aukstu var ēst un nesmādēt.

Uzputenis jeb debesmannā

Atceros no bērnības, ka šī lieta bija diezgan bieža mūsmājās. Kā mamma vai tētis apsēdās virtuvē uz krēsla, paņēma lielo bleķa bļodu, kas tobrīd likās tik milzīga, un ar putojamo slotu putoja debesu mannu.  Pēc tam ar pienu...mmm... gardi.
Tagad pēc visiem svētku ēdieniem, piparkūkām svētku kūkām un pudiņiem, gribas kaut ko vieglu, gaisīgu un vasarīgu.
Debesmannā būtu kā reiz. Tākā saldētavā noteikti būs kāda saldēta oga, tad pagatavot pavisam viegli.
Šoreiz gatavoju dzērveņu uzputeni.

trešdiena, 2010. gada 22. decembris

Buljona pīrādziņi

No sirds priecājos, ka tagad tirgo saldēto kārtaino mīklu. Tas no tiesas atvieglo dažādu gardumu pagatavošanu. Protams, finansiāli neizdevīgi, tomēr cena atsver čakaru pašiem gatavojot kārtaino mīklu.
Šodien kā reiz dikti sagribējās buljona pīrādziņus. Mmm, siltus, pufīgus ar gana daudz gaļas pildījumu. Zvans vīram, lai braucot pusdienās ieskrien veikalā un nopērk saldēto mīklu, un malto gaļu.
Tagad kaifoju pie pilnas bļodas ar buljona pīrādziņiem.


pirmdiena, 2010. gada 20. decembris

Cūkgaļas šmoris Primas gaumē

Pirms kāda laika biju ielikusi recepti cūkgaļai ar kāpostiem kuras pamatideju aizguvu no savas draudzenes. Viņa cūkgaļu gatavoja ar skābētiem kāpostiem. Šodien kā reiz viesos brauca vīramāte, izdomāju, ka jāpacienā ar draudzenes firmas ēdienu. Kā reiz, ledusskapī bija aizķērušies skābi kāposti, kas man ko nepagatavot. Zvans draudzenei, lai nedaudz precizētu gatavošanu un uz priekšu.
Sanāca labi.

sestdiena, 2010. gada 18. decembris

Aveņkūka

Decembris mūsu ģimenē noslogots mēnesis. Jubilejas viena pēc otras. Taupības nolūkos, cenšamies savienot, lai pie vienas reizes viss nosvinēts. Bet tad nu tā, pa kārtīgo. Kad neiztikt arī ar kārtīgu ēdamo un kūku saldajā. Ilgi domāju, ko lai uzcep. Un tad prātā nāca doma, par avenēm. Svaigām, saldētām, avenēm. Mmmm kas var būt labāks par ziemā svaigu aveņkūku. Vēsmas no vasaras.
Tad nu ķēros pie gatavošanas. Manuprāt sanāca labi. Klasiska biskvīta kūka ar aveņu svaigumu.

ceturtdiena, 2010. gada 16. decembris

Cāļa zupa dvēselei

Agrāk bija domugraudu grāmata ar šādu nosaukumu. Man tas tā iepatikās un nereti vistas zupas saucu tieši tā, par cāļa zupu dvēselei. Tam gan izskaidrojums cits. Aukstā laikā tā patīkami sasilda un pēc ieilgušām svinībām, otrā rītā uzmundrina.
Tapēc piedāvāju savu versiju par cāļa zupu dvēselei.


Biskvīts

Šodien cepu kūku rītdienas gaviļniekam. Un attapos, ka neesmu ielikusi biskvīta recepti. Savādāk, katru reizi to drukāt no jauna, nav man iekšās.
Ar biskvītu ir tā, esmu atklausijusies stāstus, ka biskvīts neizcepas, neuzpūšas, saplok, vienvārdsakot, baigā ķēpa. Arī receptēs norādītās obligātās 10olas liek pārdomāt, vai tā tērēties. Vienmēr centos izlīdzēties ar gatavajām biskvīta ripām. Taču, ja agrāk tās bija kaut cik lietojamas, tad tagad diezgan nelietojamas. Pēdējo reizi, kad gatavoja kūku, tā ielidoja izlietnē. Vīrs bija mēmās šausmās. taču tā nelaimīgā kūkā bija tik izmirkusi un nekāda, ka tādu bija kauns celt galdā. tapēc es bangojošās emocijās to ielidināju izlietnē. Vīrs joprojām man to piemin un katru reizi kad gatavoju kūku, tik nomurmina, tik neielidi izlietnē.
Tad nu lūk, tas bija galvenais iemesls, lai ceptu biskvītu pati. Jāsaka, ka arī pēc klasiskās receptes biskvīts sanāca labs, taču vienā reizē cept visu daudzumu ir zināmā veidā risks. Var nesanākt. Tapēc silti iesaku cept pa daļām. Kopš cepu pa daļām, viss vienmēr sanāk ideāli.

otrdiena, 2010. gada 14. decembris

Cūkgaļas šmoris

Kārtīgam latvietim kārtīgi jāpaēd. Neslēpju, ka esmu vienkāršas un piezemētas maltītes cienītāja. Visi smalkumi lai paliek restorāniem. Es gatavoju tā, lai var pabarot ģimeni, bērnus un strādājošu vīru. Tapēc visbiežāk cenšos gaļu vienkārši izšmorēt kādā mērcītē. Vienkārši, garšīgi un sātīgi. Veselīgas maltītes piekritēji šausmās nodrebinātos, tievētāji sastingtu mēmās šausmās. Tas tā, jokam.
Tad nu mans šīsdienas cūkgaļas šmoris.

pirmdiena, 2010. gada 13. decembris

Pīrāgi pīrādziņi

Šodien nošokējos, ka ārā rāda -17 grādus. Nodrebinājos un nolēmu, ka dienu pavadīšu pie kafijas krūzes, žāvēto augļu trifelēm un žurnāla. Taču kas man to dos. Prātā iesēdās doma par piparkūkām. Nu jau nedēļu kā pašgatavotā mīklastāvējusi ledusskapī. Vajadzētu tākā nopromēt, kas tur sanācis. Es gan centos to apklusināt ar kafijas smaržu, taču nekā. Dzēru kafiju un paralēli cepu piparkūkas. Pusceļā iesēdās otra doma, ka jāizcep pīrāgi.
Sepķa pīrāgi, tas tākā skaidrs pats par sevi. Taču sīkā balstiņa galvā pačukstēja, ka vajadzētu uzcept pīrāgus, kādus cepa omīte. Tas būtu ar lokiem un vārītu olu. Kā reiz, abas šīs lietas bija mājās. Nekas cits neatlika, kā vien ķerties klāt pie darba. Lūk rezultāts. Speķa pīrāgi un pīrāgi ar olu un lokiem.


sestdiena, 2010. gada 11. decembris

Laša pastēte

Tā nu sanāca, ka manai vīra mātei ceļš pie mums sanāk tieši caur centrālo tirgu. Tākā viņa nekad nebrauc tukšā un zinot, ka gan jau es kaut kopagatavošu, vienmēr atved tirgus labumus. Šoreiz atveda laša gabalu un žāvētos laša vēderiņus. Viss jau labi, ja vien man saldētavā nemētātos laša gabals no iepriekšējās reizes. Un dzīvā atmiņā stāv arī iepriekšējā reize ar laša vēderiem, kuru tā arī beigās neapēdām. Trekni! Taču no sirds pateicos un abus produktus nobēdzināju ledusskapī.
Šorīt pie brokastu galdu, ēdot nelaimīgās lašu vēdera maizītes ar vīru spriedām, kā izmantot atvesto lasi. Neteikšu, ka mēs esam baigie laša mīļi. Man lasis vispār... nu tā, ja galīgi nekā mājās naz. Vīram savukārt labāk garšo mazsālīts vai auksti kūpināts. Spriedām, spriedām līdz vīram radās ģeniāla doma. Pastēte!!! Man jau nevajag divreiz teikt. Lūkoju interneta dzīlēs pēc laša pastētes receptes. Vienu uzgāju, kas likās pieņemama. Tur tik vajadzēja svaigu lasi, taču manā prātā nerimās doma, ka vajag sajaukt to svaigo ar kūpināto. Domāts darīts, jau pusceļā sapratu, ka ir! Ka būs!! Un tiešām, rezultātā tikām pie gardas lašu pastētes, ko arī vecākais bērns atzinīgi novērtēja.

Žāvēto augļu trifeles

Ziemassvētki tuvojas ar joni, tas nu ir fakts! Tad nu gribas laikus izmēģināt dāžādu našķu receptes. Kā reiz šodien vazājoties pa piemājas tirgu, nespēju paiet garām žāvēto augļu stendam. Tad nu tapa šīs žāvēto augļu trifeles, kā es tās nosaucu, kurām pamtā ir mājas serenādes recepte. Tikai es šo to pieliku klāt, šo to noņēmu nost. Galarezultātā tiku pie lērums končām, kuras nemaz tik viegli nevar noēst.

Soļanka

Šodien sagribējās zupu! Un tieši soļanku! Taču mūsmājās ir nieru un olīvu nemīlētāji, tapēc gatavoju pēc savas gaumes un patikšanas. Cik zinu, tad šai zupai ir milzum daudz variantu. Cits uzskata, ka bez nierēm nebūs īsta soļanka, citam atkal 5 gaļas vajag. Ne izdabāt!! Tad nu es vāru pa vienkāršo, cik nu vienkārši var. Jo šī zupa prasa laiku un uzmanību.

Picas mīkla, mājas pica

Šodien tāds rosīgs noskaņojums. Plosijos pa virtuvi atspērusies. Pašā vakarā sagribējās picu. Kārtīgu mājas picu, siltu, tikko no krāsns  izvilktu. Nelīdzēja ne vēlā nakts stunda, ne nogurums. Ķēros pie picas gatavošanas!

ceturtdiena, 2010. gada 9. decembris

Cūkgaļa ar āboliem un sīpoliem

Šodien tāds izcils laiks aiz loga. Visu dienu snieg un snieg. Man jau sniegs patīk un domās jau esmu vietējā mežā baudot ziemas priekus kopā ar bērniem.
Taču sapņi ir sapņi, bet šodien ir ceturtdiena un jāgatavo ģimenei vakariņas. Laiks, rāmai pastaigai līdz bodei, galīgi nepiemērots. Ne jau dēļ sniegošā sniega, bet gan dēļ netīrītajām ietvēm. Tapēc, lai nebojātu nervus ne sev, ne bērniem, ne arī sētniekam. Paliku mājās un ielūkojos saldētavas dzīlēs.
Šeit atzīmēšu, ka man saldēta gaļa nu tā, ne visai iet pie sirds. Pēc manām domām, gaļa zaudē savu aromātu, garšu. Taču saldētie produkti lieti noder, kā reiz šādos gadījumos. Kad negribas nekur no mājas kustēt laukā, bet gribas sātīgas vakariņas.
Tad nu lūk, izķeksēju saldētu cūkgaļas gabalu, kas atgādināja karbonādes gabalu. Cept karbonādes man galīgi nebija iekšās. Tad nu pameklējot interneta dzīlēs, atradu receptes kur nepieciešams bija cūkgaļa, sīpoli un āboli!
O!! Kā reiz, mājās viss nepieciešamais ir. Izlasot visas receptes, savelku vidējo aritmētisko un patapināju ģimenei vakariņas. Manuprāt, izdevās!



pirmdiena, 2010. gada 6. decembris

Mini cāļa cepetis rīsos

Manam cienītajam dikti garšo vista. Mirdams to var ēst. Jāsaka, ka ļoti izdevīgi, jo vista tāds pateicīgs putns. Viegli pagatvojama un garda.
Šodien nolēmu uztapināt vakariņās kaut ko no vistas, taču negribējās stāvēt pie plīts. Skaidrs viens, jāgatavo cepeškrāsnī. Dikti sagribējās veselu ceptu vistu. Tik viena skāde, man maza cepeškrāsns un ieliekot tur normāla izmēra broileri, sajūta tāda, ka tur būtu ievietots tītars. Grūti izcept sulīgu un gardu. Tapēc uzmanību pievērsu 2. šķiras cāļiem, kas sver kādu nepilnu kilogramu. Protmas, pēc skata tāds niecīgs cālīt's, 5 cilvēku ģimenei tākā par maz. Taču pakustinot pelēko vielu, atklājas, ka var nopirkt divus šādus mazus cālīšus un pusdienas garantētas.
Tad nu apvienoju patīkamo ar lietderīgo, kamēr cālīši cepās cepeškrāsnī, tikmēr gatavoju Ziemassvētku kartiņas!

svētdiena, 2010. gada 5. decembris

Vistas fileja ar dārzeņiem un wok nūdelēm

Ārā ziema, tas nu fakts. Pusdienās sagribējās ko krāsainu un ātri pagatavojamu. Pallūkoju ledusskapī, kas no atronamajiem produktiem varētu būt derīgs un pagatavojams. Ahā, atrodas šis un tas. Tad nu ķēros pie maltītes gatavošanas. Pieēdāmies kā rukši!
Vakariņās kaut kas starp ķīniešu un latviešu stilu.

Piparkūku mīkla

Piparkūkas... mmm... siltas, smaržīgas un kraukšķīgas. Bērnībā piparkūkas cept bija lielum lielais gods. Pie lielā virtuves galda blakām mīklas toveris un daudz dažādu formīšu. Toreiz pannas likām milzīgas, kuras šķita neiespējami piepildīt. Tēva vanaga acs, lai tik mīklu gana plānu izvelnējam un lai formiņas izspiežam gana rūpīgi un cieši. Taču galarezultāts bija tā vērts, siltas, kraukšķīgas piparūkas, kuras mamma glabāja lielā, bleķa kārbā, augstākajā plauktā. Nebija nemaz tik viegli to pipildīt un pēcāk tikt tam klāt.
Ilgu laiku braucu pie vecākiem cept piparkūkas. Tagad tām bija pievienojusies vēl viena vērtība. Bērnības garša.
Šogad mani laiks visu laiku apsteidz. Jāsaka, ka diezgan nepatīkami, atklāju ledusskapī nobāztu pērnā gadā pirkto piaprkūku mīklu. Jāsaka, ka izcepu piparkūkas un ne kāda vaina. Tas tā lika aizdomāties, kas tajā mīklā ir vēl pievienots. Tapēc nolēmu pagatavot pašas piparkūku mīklu.
Recepšu ir daudz un dažādu, ka ne saprast, kura būtu īstā. Tapēc šoreiz izmēģināju draudzenes gatavoto mīklas recepti.
Cerams, ka uz Ziemassvētkiem, piparkūkas būs labas!

ceturtdiena, 2010. gada 2. decembris

Piparkūku glazūra

Kaut kā šogad laiks piezogas pavisam nemanāmi. Ja citu gadu ap šo laiku piparkūkas un mandarīnus esmu atēdusies, tad šogad tik vakar attapos, ka vēl neesmu ēdusi piparkūkas! Ak šausmas, kā es šitā! Patiesībā, šogad ir doma mīklu pagatavot pašai. Tapēc veikalā nepievēršu uzmanību, ir vai nav, piparkūku mīklas. Tad nu šodien labojos un sacepu piparkūkas. Dažas izdekorēju ar glazūru. tad nu padalīšos ar glazūras recepti.

otrdiena, 2010. gada 30. novembris

Slinkais vistas sautējums

Šodien piemeties lielais slinkums. Ārā auksts, logu rotā ledusspuķes un tā vien gribas ierušināties siltā migā ar karstu tēju un žurnālu. Taču, kas to dos. Jāgatavo ģimenei pusdienas. Aizvelkos līdz ledusskapim un skatos, ko no tur atronamā pagatavot sātīgu maltīti. Skatos, skatos un beigās izķeksēju vistu stilbiņus. Visai  ģimenei tākā par maz, lai vienkārši izceptu. Kaut kas jāsadomā. Te atmiņā ataust krustmātes gatavotais svētku ēdiens, es to nosauktu par slinko sautējumu. Šo viņa parasti ceļ galdā, vienkārši, ērti un ļoti garšīgi. Domāts darīts ķeros pie slinkā vistas sautējuma tapināšanas.

sestdiena, 2010. gada 27. novembris

Tortillas ar siera mērci

Šodien ārā auksts, sola vēl lielākus mīnusus. tapēc pusdienās sagribējās kaut ko, kas vismaz sirdi piepildītu ar sauli un svēlmi. Un kas ta cits, ja ne tortillas no svelmainās Mexikas. Domāts darīts. braucu uz veikalu un iepērku visu nepieciešamo. Ak, kas par izēšanos sanāca. Ģimene gandrīz palika bez tortillām, jo pildijums sanāca nāvīgi labs. Ja mani neatturētu, āpēstu visu tāpat.

piektdiena, 2010. gada 26. novembris

Maize ar sieru, saulē kaltētiem tomātiem un ķiploku

Nu ja, reiz esi sācis tā vairs nav miera. Tagad aizvien vairāk un vairāku atļaujos izmēģināt ko jaunu maizes receptēs. Pagājušā reizē cepu maizi ar sieru un dillēm un vieglu ķiploku aromātu. Šoreiz gribējās ko spēcīgāku. Ar izteiktāku garšu. Tad nu apvienoju divas receptes, saulē kaltēti tomāti + siers ar ķiplokiem. Sanāca ļoti labi. Tieši tādu, kādu vēlējos. Sātīga maize ar izteiktu garšu. Kartsa šausmīgi ātri noēdas.



ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris

Mini kūciņas

Tad nu tā. Šodien bija jābrauc viesos pie mazas meitenītes. Un lai apvienotu patīkamo ar lietderīgo, nolēmu izcept mazas kūciņas. Jau reiz tādas biju gatavojusi savam krustdēlam uz jubileju. Pati gan uz viesībām netiku, bet atsauksmes saņēmu labas. Tad nu nolēmu arī šoreiz pagatavot ko līdzīgu + izmēģināt citu krēmu un glazūru. Tad nu padalīšos ar ideju nākošajām bērnu ballītēm!

trešdiena, 2010. gada 24. novembris

Biskvīta rulete ar jogurta krēma pildijumu

Šodien bija tāda dikti rosīga diena. Rīt jābrauc viesos, tad nu ņēmos pagatavot ko gardu rītdienas gaviļniekiem. Viss sanāca labi, taču palika pāri jogurta krēms un šokolāde. Lai manta neietu postā, nolēmu pagatavot ruleti. Tiesa gan, manā mazajā cepeškrāsnī tā nav visai piemērota. Bet tomēr nolēmu riskēt. Galarezultāts sanāca pārsteidzoši labs.

Cepta bute sviestā

Nu ir pienācis laiks butēm. Un grēks pusdienās nepagatavot gardu, mutē kūstošu buti. Kā jau reiz minēju, man garšo ceptas zivis. Nolēmu šodien pusdienās pagatavot ceptu buti. Ilgi domāju, vai saņemšos un spēšu tā mierīgi notīrīt zivi. Iepriekš no tā biju cītīgi izvairijusies. Bet nu, vēlme pēc ceptas zivs ņem virsroku un brienu uz tirgu pēc butēm. Ahā, tās jau mani gaida un priecīga dodos mājās. Loms maisiņā!
Kad pienāca tīrīšanas laiks, vēlreiz apdomāju, kāda vella pēc man vajadzēja butes. Bet nu bija par vēlu. Uztrinu lielo tuteni un ķēros pie tīrīšanas. Izrādās, nemaz tik šausmīgi tas nav! Un pēcāk tā garša, kad zivtiņa izcepusies sviestā...mmmm.... fantastika. Tapēc, ja garšo zivis, iesaku pagatavot buti un nebaidīties no ķidāšanas!

sestdiena, 2010. gada 20. novembris

Vistas fileja dārzeņu un saldā krējuma mērcē

Ai, kā man patīk, ka kāds piepilda manu ledusskapi un man pašai par to nav jāizdod ne santīma. Šoreiz sagadijās tā, ka mamma bija atvedusi vistas fileju un tomātus. pašai pa māju mētājās viena paprika un pāris burkānu, kā arī kāda paka saldā krējuma. Kas saglabājās no pēdējā laikā gatavotajiem saldēdieniem. Lai tas neņemtu nelabu galu, nolēmu patapināt ģimenei vakariņas. Kā reiz, arī viesi pieteicās.

piektdiena, 2010. gada 19. novembris

Maize ar dillēm, sieru un ķiplokiem

Šodien, pēc labi nosvinētas draudzenes dzimšanas dienas, dikti rosīgs noskaņojums. Nu nebija miera man, tapēc nolēmu apvienot patīkamo ar lietderīgo. Bija beigusies maize un pašsaprotami, ka jāuzcep jauna. Nolēmu paeksperimentēt šajā jomā, par spīti pēdējā laika neražām. Rezultātā tiku pie gardas maizes ar maigu diļļu un siera garšu un vieglu ķiploka atblāzmu.
Nu lūk, recepte.

ceturtdiena, 2010. gada 18. novembris

Omlete cepeškrāsnī

Šorīt sagribējās svētku brokastis, kas atgādinātu bērnību. Ilgi nedomājot prātā nāca tikai viens, pufīga omlete, kas cepta cepeškrāsnī. Parakājos recepšu grāmatā un lūk rezultāts.

Mini šokolādes kūciņas "Pizas tornīši"

Vakar uznāca kāre realizēties virtuvē. Nu nebija man miera. Lūkoju ko tādu gardu pagatavot un atradu recepti ar visai kārdinošu nosaukumu "Šokolādes kūciņas". Mmmmm, izlasiju recepti, it kā viss skaidrs. Aiztriecu vīru uz veikalu pēc dažām sastāvdaļām un ķēros pie gatavošanas. Galarezultātā nesanāca, kā es biju iedomājusies, smukas mazas kūciņas, bet gan pizas tornīši. Garšu gan tas nebojā un ja vēl attiecīgi izdekorē, kūkas pa pirmo. Tad nu padalīšos ar recepti un uzskaitīšu, manuprāt, dažas "kļūdiņas", kas pieļautas vai noklusētas orģinālreceptē.

Mājas saldējuma kūka

Tad nu tā. Uznāca man iekāre pēc vienas kūkas, kas nebija diezgan sen ēsta. Tākā jūtos kā kings virtuvē, kas tad man pašai to nepagatvot. Aplauzos, pamatīgi aplauzos. Sirds sāpēs asiņoja, ka kūka nesanāca tāda, kā vēlējos. Nu neko, nemetu plinti krūmos un izdomāju kā šo kūku realizēt savādāk un nobēdzināju to saldētavā. Pareizāk sakot, manam vīram ienāca prātā šī ģeniālā doma! Pēc pāris stundām izvilku laukā un secināju, ka garšo pārsteidzoši labi. Protams, kā negaršos labi, ja labas lietas saliktas iekšā. Tā nu secināju, ka visā visumā šādi varētu gatavot mājas saldējuma kūku. Bērni ēda un priecājās un tas jau pats galvenais, ka bērniem garšo. Tad nu padalīšos ar šo recepti!

trešdiena, 2010. gada 17. novembris

Pildītās pankūkas ar sieru un šķiņķi

Mana pirmā tikšanās ar pankūkām kas pildītas ar sieru un šķiņki bija kaut kad vidusskolas laikā. Līdz tam laikam, kāda gan tumsoņa, zināju tik ar gaļu pildītās pankūkas, kas man tīri labi gāja pie sirds. Taču vienreiz veikalnieces pierunāta nopirku šīs pankūkas, ja nemaldos, tad firmas ZIF ražojums. Un... un... tās iekaroja manu sirdi. Diezgan ilgi es pirku jau gatavās pankūkas līdz brīdim, kad manā dzīvē ielauzās vīrietis uz palikšanu. Tad nu sadomāju pati pagatavot šādas pankūkas un ko domā, arī vīrietim šīs pankūkas iekaroja sirdi uz palikšanu. Par bērniem nerunāsim... Tad nu lūk, pankūkas ar siera un šķiņķa pildijumu.

otrdiena, 2010. gada 16. novembris

Sālīto sēņu plācenīši

Nu tad tā. Šogad mani bija pārņēmis baiss čaklums un sēņot kāre. Man vienmēr ir paticis sēņot, taču vienmēr sasēņotās sēnes nonāca manas mammas pārziņā. Neesmu izvēlīga un lasiju gan bērzlapes gan gailenes, gan citas ēdamās sēnes, kuras parasti citi sēņotāji pasper ar kāju. Tākā biedēja ar bargo ziemu, domāju par ziemas krājumu izveidi. Par bekām un gailenēm viss skaidrs. Bet lūk, bērzlapes radija nelielas pārdomas. Vai tomēr labāk neuzticēt mammai. Tomēr beigās nolēmu salasītās bērzlapes novārīt un iesālīt. Nu lūk, pienāk reize, kad sagribas sēnītes. Ķēros pie lielās 3l burkas ar sālītajām sēnēm un patapināju gardas vakariņas. Sēņu plācenīšus.

trešdiena, 2010. gada 10. novembris

Sautēti skābie kāposti ar šampanieti

Tad nu tā, cilvēkiem ar vājiem nerviem, šo recepti labāk nelasīt. Jā, acis rāda pareizi, sautēti jebšu štovēti kāposti ar šampanieti, vai pareizāk sakot ar dzirkstošo vīnu.
Nedaudz par recepti. Esmu jau dažās receptēs pieminējusi savu tēvu un kā jau noprotat, arī šī ģeniālā recepte ir nākusi no viņa krājumiem. Mans tēvs ir grāmatsējējs, daudz un dažādu grāmatu savās rokās turējis un lasijis. Šo recepti viņš izlasija kādā vecā grāmatā, kur kāds smalks Rīgas kunde apraksta savas gastranomiskās izvirtības smalko ļaužu viesībās, saietos un banketos. Sajūsmas pilnais apraksts, lika manam tēvam meklēt rokās recepti. Un savā ziņā meklējumi vainagojās ar panākumiem. Kādā vecās drukas pavārgrāmatā bija atradis aprakstu.
Lai arī recepte bija zināma, tomēr saņemties un to realizēt, ilgi nevarēja. Parasti atsmējām, ka tad jau labāk to šampanieti piedzeram klāt pie kāpostiem. Nevis lejam klāt.
Sākās treknie gadi un vienreiz tētis šo recepti izmēģināja. Jāsaka, ka baigo atšķirību nejutu, likās, kas tad tur. Taču šodien uznāca vēlme šo recepti atkārtot. Nolēmu kārtīgi pievērst uzmanību garšai. Tad nu lūk, recepte!

Liellopa medaljoni cepeškrāsnī

Ilgi domāju, kā lai nodēvā šo ēdienu. Tākā gaļas šķēles atgādināja medaljonus, tad nu nosaukums dots par godu tiem. Vienkārš gaļas ēdiens, kas neprasa lielas pūles, bet laiku gan. Pagatavošana aizņem 1,5 - 2h skatoties cik daudz gaļas.

otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Skābu kāposta zupa pēc tēva receptes

Sagribējās zupīti, tādu sulīgu, sātīgu un kura sen nebūtu ēsta. Tāda atradās viena, skābu kāpostu zupa. Par to iedomājoties, siekalas mutē saskrēja un spītējot lietum un vējam, gāju uz piemājas tirģeli iepirkt visu nepieciešamo.
Ar šo zupu ir tā, ka katrai saimniecei ir sava recepte un neviena skābu kāposta zupa negaršo vienādi. Kapēc tā, domājams, ka atbildi zinu. Viss spēks un garša slēpjas skābajos kāpostos. Te nu ir jābrauc uz centrāltirgu un jāapstaigā visas tantes, kas tirgo skābos kāpostus. Man gan šodien tas izpalika un pirku tos, kuri bija pieejami. Bet to es esmu atklājusi, ka ļoti svarīgi ir atrast tos "īstos" kāpostus, kas garšu kārpiņām liek iegavilēties!
Šoreiz izvēlējos tēta recpeti. Viņš man tāds gardēdis par ko nereti mana mamma šķendējas. Arī par šo zupu tētim ir savs viedoklis, tā jāvāra no 2 gaļu buljona, liellopa un cūkas. Ja izvāra tikai no cūkas gaļas, kā tas ir ļoti daudzās receptēs norādīts, tad māte sūkstās, ka redz, kungs, šķobot degunu. Neesot tas. Man gan garšo kā no tīras cūkas buljona gan arī jauktā, cūka + liellops. Vēl esmu manijusi un zinu, ka vāra no žāvētas gaļas, bet godīgi teikšu, neesmu tādu ēdusi. Labprāt nomēģinātu pirms pati ko tamlīdzīgu vārītu mājās.
Tātad, mana tēva skābu kāpostu zupas recepte.

piektdiena, 2010. gada 5. novembris

Baltās šokolādes trifeles ar dzērvenes sirsniņu

Turpinot trifeļu tēmu, prātā iesēdās doma. Doma, ka vajadzētu uztaisīt trifeles no baltās šokolādes. Un tākā baltā šokolāde ir salda, tad to patīkami atsvaidzināt ar svaigu dzērveņogu. Sāku skatīt receptes, pamatprincips skaidrs, tagad tik jāķeras pie lietas. Kā reiz jādodas viesos, būs jubilāriem ko pasniegt dāvanā.

trešdiena, 2010. gada 3. novembris

Klasiskie auzu pārslu cepumi

Šodien solijās braukt viesi, ar ko lai gardu tos pacienā? Nu tā, lai ir ko pie tējas pagrauzties. Paveros ledusskapī, nekā prātīga tur nav. Aizveru ciet, pēc minūtes vēlreiz atveru klusā cerībā, ka ledusskapja saturs būs mainijies. Nē, tādi brīnumi nenotiek, jāgatavo no tā kas tur atrodas. Pēc neilgām pārdomām un recepšu saitu pāršķirstīšanas atrodu vecu, labu, bet aizmirstu recepti. Auzu pārslu cepumi. Olas ir, sviests ir, auzu pārslas arī. Tad nu ķēros pie gatavošanas.



pirmdiena, 2010. gada 1. novembris

Cūkgaļa ar svaigi sautētiem kāpostiem

Jarealizē kāposts, kas palika pāri no kāpostu tīteņiem. Sautējumu tākā negribējās, zupu arī nē, tad nu domāju, ko pagatvots. Radās doma, ka varētu sasautēt kopā ar gaļu. Domāts darīts, lūkoju ledusskapja saldētavā pēc gaļas gabala. Izmakšķerēju cūkgaļas karbonādi. Hmm... mirklis pārdomu un patapināju gardas vakariņas. Bērni prasija papildporcijas!
Tad nu šīsdienas vakariņas.

Pelēko zirņu un kartupeļu plācenīši

Nu tad tā, līdz Ziemassvētkiem atlicies vien nieka mēnesis ar arstīti. Tad nu tik būs zirņu, pupu noēšanās. Varēs muzicēt pēc pilnas programmas. Tad nu padalīšos ar recepti, kā izmantot pāripalikušos vai apnikušos zirņus.
Atzīšos, pirms nedēļas vakariņās pagatavoju zirņus ar speķi, baisi sagribējās. Bet kā tas nereti gadās, tad zirņi palika pāri. Visai ģimenei par maz, 2 cilvēkiem par daudz. Un tā nu tie pa ledusskapi stumdijās no vienas puses uz otru, līdz šodien saņēmos un izcepu šos plāceņus. Kā reiz arī vārīti kartupeļi bija palikuši pāri. Ideāli, taupīgais latvietis uzgavilēja!




svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

Kāpostu tīteņi jeb "golubci"

Tātad, no bērnības atceros, ka man mīļākais ēdiens bija pildītas pankūkas, bet māsai kāpostu tīteņi. Man jau ar garšoja, it sevišķi tā gaļa, lai gan kāpostam ar nebija ne vainas. Mamma parasti lielajā "pīlē" lika šos tīteņus un malkas cepeškrāsnī sautēja, līdz bija gatavs. Mmm... gardi bija. Jāsaka, kad pati ķēros pie šīs lietas, tā sanāca pavisam labi. Tas liek domāt, ka lai pagatavotu, protams, ir čakars, bet rezultāts ir tā vērts. Pēdējā laikā gatavoju slinkos tīteņus, jo tur var izlietot visu kāpostgalvu un tas arī ir ātrāk, ērtāk. Taču garša tomēr nav tāda, kā orģinālajam golubci. Tagad kad sācies īstenais kāpostlaiks, grēks nepagatvot vienu kārtīgu tīteni.

Karameļu fiasko kūka

Nu tad tā, gribēju pēc vislabākā prāta un sirdsapziņas pagatavot karameļu kārumu. Tik tiešām centos un pūlējos un pēc otrā mēģinājuma likās, ka sanāks. Taču kā nosaukumā redzams, es cietu fiasko. Karameles palika neuzvaramas, pareizāk sakot karameļu mērce. Tad nu skatijos uz šo brīnumu un domāju, ko lai ar to saldās masas kavantumu iesāk. Jārealizē kūkā. Vēroju un pētiju receptes, nekā neatradu. Jau satraucos, ka masu nāksies liet ārā, bet tur taks puskilo cukurs!!! Dzīvā nauda!! Nedrīkst, kaut kas jāsadomā. Nu ko, paskatijos, kas mājās mētājās un nolēmu kaut ko sameistarot uz bui dui. Rezultāts, servēts galdā, pazuda nepilnu desmit minūšu laikā. Tik dzirdēju atsauksmes, ka baigi labā kūka. Nē, nu man jau ar garšoja, ko tur liegties! Tad nu šī kūka ļoti noderēs tiem, kam karameļu mērce vai karameļu masa sanāks galīgi šķērsām.

piektdiena, 2010. gada 29. oktobris

Biskvīta pīrāgs ar kondensēto pienu

Gadijās tā, ka pa ladusskapi mētājās aizsākta kondensētā piena bundža. Ārā tā kā žēl mest taču kur izlietot ar nav ideju. Rakājos par interneta dzīlēm līdz uzgāju interesantu recepti, biskvīts ar kondensēto pienu. Hmmm, kā gan tas varētu garšot? Tā kā taupīgā latvieša sindroms neļāva šo recepti ignorēt, cepu augšā.

ceturtdiena, 2010. gada 28. oktobris

Kotletes kotletītes

Nu tad tā! Maģiskais vārds KOTLETES. Katras saimnieces lepnums un posts. Visas kā viena grib izcept sulīgas, pufīgas kotletes un katrai saimniecei ir sava īpašā kotlešu recepte ar ko tad iepriecina savus mīļotos vīriešus.
Cept kotletes tādas kādas cep mana mamma, man sanāca salīdzinoši nesen. Akurāt pirms gadiem četriem. Pirms tam, neiespējamā misija. Kamēr karstas, protams, gardas, bet kā nedaudz padziest, nu nebija tas ko es visu savu bērnību un jaunību esmu ēdusi pie mammas. Pūlējos gan šā gan tā, bez rezultātiem. Līdz reiz ieklausijos tēva teiktajā, ka gardas kotletes sanāk no jauktas gaļas. Jo lielāks gaļas mistrojums, jo gardākas kotletes. Tākā mans tēvs ir liels gardēdis tad nu liku aiz auss un sāku eksperimentus šajā jomā. Tātad, pats svarīgākais ir gaļa. Tai jābūt labai, tapēc lielveikalos nopērkamo atmetam kā kotletēm nederīgu. Meklējam tirgū. Es kotletes cepu no trīs veidu gaļām, cūkas, liellops un vistas. Un šādā kombinācijā kotletes ir fantastiski gardas, vīriec sola zvaigznes nonest no debesīm, kotletes ēzdams. Tapēc neturēšu sveci zem pūra, lūk recepte.

otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

Biezpiena plācenīši

Ar biezpienu ir tā, ka reti kur dabonams tāds kārtīgs, labs lauku biezpiens. Veikalā nopērkamie tomēr nav tas, ja grib izbaudīt kārtīgu biezpiena garšu. Tākā man patīk, ja konkrētam ēdienam ir izteikta garša, kā tas ir ar sviestu un biezpienu, tad ilgi necepu šādu gardumu, lai gan pašai ļoti garšo. Sabiedriskās ēdināšanas vietās dabonamie biezpienu plāceņi atgādina miltu masu ar kripatu biezpiena. Vienreiz gatavoju no veikalā nopērkamo, taču masa sanāca šķidra, nācās likt klāt vairāk miltus un gala rezultātā sanāca ne sliktāki, kā ēstuvēs nobaudāmie. Taču garša pilnīgi un galīgi nebija manām garšas kārpiņām tīkama. Malos un malos caur recepšu džungļiem, lasiju un pētiju, salīdzināju. Tāpat gudrāka netiku. Atmetu šo domu. Taču nesen ienācās paprāvs biezpiena klancis taisni no laukiem. Šādu mantu postā nevar laist un lai izbaudītu tā garšu pilnībā, jāgatavo plāceņi. Izmalos kārtējo reizi caur recepšu dzīlēm, nekādā jēgā. Cik cilvēku, tik recepšu. Tad nu ķēros pati, pēc savas saprašanas, gatavojot plāceņus. Kā nu sanāca tā nu sanāca, es un bērni ēdām laizīdamies. Vīrietis vēl nav nobaudijis!

svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Gardie sviesta cepumiņi

Kaut kad tālā jaunībā, kad jūra līdz ceļiem, nopirkās man sviesta cepumi. Cepumi kā cepumi, bet ar izteiktu sviesta garšu. Šie cepumi salauza manu sirdi uz mūžu un kā tas nereti gadās, šie cepumi pazuda no mūsu veikalu plauktiem. Velti bija mani meklējumi un jebkuri citi sviesta cepumi negaršoja kā tie. Man kā sviesta mīlētājai(gan tiešā gan pārnestā nozīmē) šī garša bija ļoti no svara. Gāja gadi, bet salauzto sirdi tik šogad sadziedēju. Sanāca tā, ka manai draudzenei bija ienācies lauku sviests. Viņa nav tik liela sviesta mīletāja un lai manta neaizietu postā, jādomā kā izlietot. Atradu šo recepti un likās gana vienkārša un saprotama. Kā arī galvenais produkts, sviests, tiks izmantots. Rezultāts bija gardum gards, tik gards, ka steidzu mājās atkārtot šo recepti. Pēc tam tā iegūla recepšu kladē, nedaudz piemirsta, līdz šodienai. Šodien ģimene pieprasija kādu našķi pie tējas, kādu cepumiņu. Tad nu cēlu gaismā šo recepti.

piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

Vistu stilbiņi saldā medus mērcē

Esmu saldummīlis un ne tikai saldumi garšo. Garšo arī salikums sāļš - salds, skābi salds, ass un salds. Neteikšu, ka ēstu katru dienu, bet reiz pa reizei gribas ko šādu, manuprāt neierastu, pagatavot. Šoreiz pagatavoju mērci ar ko pārlēju vistu, ļāvu kādas 30min. pamarinēties un tajā pašā mērcē cepu. Vista vispār ir ļoti pateicīga gatavošanai. Lai to pagatavotu pagalam neēdamu, nu ļoti jāpacenšas.

pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

Maize ar saulē kaltētiem tomātiem un sīpoliem

Šoreiz eksperimentēju ar maizes recepti. Gribējās izmēģināt ko jaunu, pareizāk sakot, jaunu garšu. Doma par to, man radās, kad vienā maizes cepšanas reizē no mīklas savēlu mazas bumbiņas un sacepu mazas burgermaizītes. Tad nu padalīšos ar šo recepti.

Vec vecāsmammas biešu zupa

Kurš gan nemāk vārīt biežu zupu! Visi māk un ja nemāk, agrāk vai vēlāk iemācās to pagatavot. Tik kā pagatavot, tas ir cits jautājums.
Šoreiz ir tā, ka vecākais bērns lūdza pagatavot biešu zupu, taču manas domas bija ap receptēm, ko varētu nopublicēt šeit, blogā. Taču apdomājot visu kā nākas, likās, ko nu blogs. Bērna lūgums svarīgāks. Domāts, darīts.Taču pirms ķerties klāt pie zupas gatavošanas, tomēr pamanos pameklēt i-neta dzīlēs biešu zupas receptes. Šeit nu atklājās, ka recepšu daudz, bet tā, kā to gatavoju es, tādu recepšu nav. Zvans mammai un prasu, kur ņēmusi savas biešu zupas recepti, kuru pārmantoju arī es. Atbilde no vecāsmātes, tātad, manas vec vecmāmiņas, kas to noteikti ir pārņēmusi no savas mātes. Tad nu padalīšos ar mūsu ģimenes pārmantoto biešu zupas recepti.