svētdiena, 2014. gada 19. oktobris

Ž(Š)arlote

Šodien, kā jau svētdienās pieklājās. Ja jau reiz esmu aiztenterējusi līdz virtuvei, jāpagatavo arī kas garšīgs. Vīrs kā reiz atveda ābolus. Tātad - kaut kas no āboliem. Tikai ko? Te nu apdomājos, apdomājos un secināju, ka varētu pamēģināt tādu lietu kā šarlote. Pie tam, vēl nesen Facebook'ā klīda visnotaļ asprātīga video recepte, kas palikusi atmiņā. Nevis ar recepti, bet ar savu savdabīgo izpildījumu. Tad nu... domāts darīts, ies, ka nu papētīt to recept iekš to internāta... Bet te es sastapos ar absolūtu neizpratni. Visu laiku man likās, ka šī kūka ir nedaudz sarežģītāka par vienkārši biskvītmīklā izceptiem āboliem. Nu nē... tā nav šarlote. Vismaz manā prātā tā nav. Nu ko, čujs ņuhs un poņa nekur pa šo laiku nav pazuduši, taisīs pēc sava prāta. Tik nosaukumā nelikšu vis šarlote, bet vienkārši žarlote. Nu... Zitinja... + Šarlote = Žarlote.
recepte vienkārša, neprasa daudz laika un sanāk laba. domājams, ka katrs var šo recepti piekoriģēt pēc sava prāta un saprašanas.

Svētdienas vistas stilbiņi

Labs vakars!
Nu ko, bija ievilkusies tāda palielāka pauzīte...kopš maija sākuma. Paldies dievam, visi dzīvi, neviens nav ne apprecējies, ne nomiris, ne piedzimis. Vienkārši man ir akūts laika trūkums un... un neslēpšu, arī slinkums. Vasara kā jau vasara - jābauda katrs vakars, kad visa diena pavadīta četrās darba sienās. Jāsaka, ka šovasar izdarīju apbrīnojami maz. Ne man pietika laika velopriekiem, ne arī kādiem citiem aktīvās atpūtas priekiem. Tik vien kā bijām 13 dienas ārpus LV iepazīstot Rumānijas un Bulgārijas viesmīlību. Un skat, jau rudens klāt ar saviem trenniņu - pulciņu grafikiem, kad jāpaspēj sarauties uz pusēm. Vēl arī cītīgi turpinu savu peldēšanas sezonu un roku uz sirdi liekot, varu teikt, līdz pat oktobra otrajai nedēļai katru vakaru braucu uz ezeru peldēties. Tagad jau laiks sāk bojāties un kad ārā slapjš, tad ne visai liela vēlme doties uz ezeru. Kur nu vēl izģērbties. Taču, kamēr vēl varu, tikmēr braucu.
Tas īsumā viss par šo ieilgušo pauzi. Negribu apgalvot, ka tagad gatavošu katru vakaru, jo kā minēju - darba dienas vakaros jāpārraujas uz pusēm un tad gatavošanai paliek vismazāk laika.
Šodien kā reiz bija laiska svētdiena, kad var arī nodoties nedaudz ēst gatavošanai. Man gan bija slinkums baiss, taču pārvarēju sevi, no skapjaugšas nocēlu noputējušo fotoaparātu un nolēmu, ka nav ko.... taisīs augšā. Tikai aparāts iekšā neslēdzās. Izrādās baterija tukša. Pagalam tukša. Ko nu? Bet mēs taču dzīvojam 21.gadsimtā... un neilgu laiciņu atpakaļ esmu tikusi pie jauna mobīlā aparāta. Nu ņems, ka nu izmēģinās to kameru. Kamēr baterija uzlādēsies.
Pati recepte gaužam vienkārša - visas burciņas kas mājās bija, apvienoju vienā marinādē un viss. Pagalam vienkārši, bet nāvīgi garšīgi. šo jau es biju izmēģinājusi kādu laiku atpakaļ, tikai stilbu vietā vistas spārniņi. Jēzīt... gandrīz no dīvāna nokritu, secinot, ka es tak tomēr garšīgi gatavoju....

svētdiena, 2014. gada 4. maijs

Kabaču - maltās gaļas sacepums

Laba diena svētkos!!!
Uhh, laiciņš šodien auksts. Lai arī ar cienīto tik cik līdz veikalam izmetām līkumu, tomēr paspējām nosalt. Brrr... bet ja vasara solās būt silta, tad esmu gatava paciest šo te aukstumu. Lai ir!
Šodien tāda diena, ka sagribējās kabačus. Zinu, jau zinu, manam cienītam negaršo - pareizāk sakot, ēd tikai "spešalī" pagatavotos ēdienos. A tagad, sāk parādīties mazi, sulīgi un garšīgi kabacīši, ka es nevaru palikt vienaldzīga. Tāpēc šodien jau pie brokastu galda pateicu - būs kabaču sacepums. Ar malto gaļu un tomātiem. Un nemaz nestrīdies man pretim!!! Viņš nestrīdējās. Tiešām.
Tā nu tapināju augšā. ņemot vērā iepriekš rakstītot par savu cienīto un kabačiem, tad izdomāju visu šo pasākumu aizdarīt ar miltu mērci( a ļa Bešamel) un sieru. Es gan dotu priekšroku bez, bet nevar taču visu gribēt?!! Sanāca gards, sātīgs paēdiens kas neprasa daudz enerģijas.

sestdiena, 2014. gada 26. aprīlis

Ar dārzeņiem un sieru pildīta paprika

Labas dienas!
Nu ko, laiciņš mūs patiešām lutina un ar nepacietību gaidu vasaru. Nez vai šogad tā būs tikpat piesātināta ar notikumiem, kā pagājušā vasara.
Esmu atklājusi arī velo sezonu. Pēc ziemas pauzes kājas tādas smagas. bet nekas, gan jau iekustēsies un atkal "skilus uzkačāšu". Jo šogad plānā aizbraukt atkal Rīga-Kolka un šoreiz pamēģināt aizmīties līdz Alūksnei. Vai tas izdosies intensīvā darba dēļ, nezinu, bet... man vismaz ir mērķis.
Bet pagaidām es tikai pa vietējām ārēm.
Arī gatavošana ir atvirzījusies labi tālu. Strādājošam cilvēkam pēc darba likt vēl gatavot... tas ir šausmīgi necilvēcīgi. Ņemot vērā, ka tad pie vakariņu galda piesēžas ap plkst. 20.00 vakarā. Un tad ar pilnu māgu likties gulēt vēl jo vairāk nav forši. Tāpēc svētdienās es atrotu piedurknes un uztapinu ēdamo uz vairākām dienām. Piezemētas, sātīgas un pagalam vienkāršas. Un kad te svētki saskrēja vesela čupa, tad vispār mājās bija pamatīgs iztukšītis, jo gatavošana tā arī izpalika.
Bet... te pāris dienas atpakaļ, gatavojot dienišķo maltīti prāts kaut kā aizdomājās par paprikām. Pildītām. Ar gaļu - kas tad to nezin. Ar rīsiem arī ir pildīta. Bet gribējās ko svaigu un vieglāku par šīm abām iepriekšminētajām kombinācijām. Un tā es aizdomājos par papriku pildītu ar dārzeņiem un sieru. Tādu, ko varētu celt galdā ar grillētu vistas fileju... vai kādu citu gaļveidīgo.
Tad nu šodien, pēc laiska sestdienas rīta ar kafiju, žurnālu un friziera apmeklējumu, es ķēros pie gatavošanas. Patiesībā, viss vienkārši, ar dārzeņiem var variēt pēc sirds patikas un galarezultātā iegūst vieglu, bet sātīgu maltīti.

ceturtdiena, 2014. gada 3. aprīlis

Vistas fileja riekstu panējumā

Labs vakars!
Nu ko, aprīlis ir klāt un vasara jau praktiski pie durvīm. Tas priecē, jo tad varēšu vilkt laukā savu vellapēdu un no visas sirds nodošos riteņbraukšanai. Pagaidām man vēl ir par aukstu, gribas tomēr tā ar baudu nevis ar klabošiem zobiem. Un šajā pārejas posmā, kad dienas ir smuki saulainais, bet vēl saulīte ar zobiem, es skaisti vizinos ar savu jauniegūto auto! Uz darbu - no darba. Uz darbu - no darba. Tiesa, biju jau te lielāku līkumu līdz Rūjienai izmetusi. Mhm, tā nu tas ir.
Tā nu vizinoties, sanāk pietiekami daudz laika un iespējas apdomāt ko gatavot vakariņās. Iebraukt pa ceļam veikalā?! Pfff... nekādu problēmu - jāizvēlas tikai kurā braukt un lieta darīta. Tiesa, viens liels mīnuss gan ir, vairs nevaru pa ceļam palasīt grāmatu. Stāv plauktā un nekādi nespēju pieķerties tai klāt, lai izlasītu. Bet gan jau.
Vienu vakaru neskatoties uz to, ka mājās ir pilns ledusskapis - sakārojās gaļu. Pusdienas pārtraukumā redzēju kā kolēģis ar gardu muti notiesā savu vistas fileju, ka man uzreiz bija skaidrs - VAJAG! Tikai pēc tam sāku apdomāt kā to vistu gatavot? Pa vienkāršo sacept karbonādēs. Kaut kā smalki iznesties? Un te apvienojot patīkamo ar lietderīgo ienāca prātā rieksti. Hmm... kā būtu ja es šos izmantotu panējuma vietā? Uz pannas nepiedegs? Hmmm... jāsajauc nedaudz ar rīvmaizi un jācep cepeškrāsnī. Galarezultātā ieguvu tīiiik garšīgas vakariņas. Vienkārši, ātri, bet ar iznešanos.

sestdiena, 2014. gada 15. marts

Kartupeļu un svaigā siera sacepums

Laba diena!
Nāku nu es lielīties un brīdināt vienlaicīgi. Nebija noslēpums, ka es pagājušā gada rudenī uzsāku skarbo B kategorijas ieguves ceļu. Negribēju, bet... bet vajadzēja. Tad nu tagad gribu brīdināt, ka uz ceļiem uzmanīties. Un tā kā man ir vāja nervu sistēma, tāpēc mīļie, ar iecietību.... ar maigu iecietību uz Latvijas ceļiem. Un ja gribas lamāties svešvalodā, nelamājaties. Nē, nu svešvalodas atsvaidzināšanai kāpēc nē, tikai neadresējiet to manā virzienā. Instruktors mani personīgi aizveda līdz CSDD kārtot braukšanas eksāmenu, tā jau es nezinu kad to vispār izdarītu. Jo kā nepārliecināta būtne, es to visu laiku atliku un atliku un atliku. Mhm, tā bija gan, jā.
Labi, ko nu par to. Draugi par mani priecājas, es arī un šīs dažas dienas, kopš mans maks ir palicis par vienu plastikāta kartīti biezāks, es neesmu ar auto uz ceļa rādījusies. Guliet mierīgi!
Sakarā ar jaunā statusa iegūšanu visi metās pētīt kāds man tas kartītes pēdējais cipariņš. Tak tautā saka - jāliek!! Kas jāliek? Polšs? Ha... tas cipariņš 3, kas beigās... tas nozīmē, ka man būs normāls trīsdiennieks. Un gribat ticat, gribat neticat.... bet man pat sanāk vairāk kā 3 dienas no vietas svinēt.
Trešdien pie Ingas, ceturtdien atbrauca Milēdija(svēta lieta - divi šampji un portvīns), vakar Inga un Milēdija un šodien mūsmājās 17sieri un pica ar māsu un Āgenskalna iemītnieku.
Bet... viss, pietiks par to visu. Vakar, kad piebrauca pilna māja, domāju ko gatavot vakariņās. Varētu pa vienkāršo, sacept kādas cepamdesiņas. Bet ko klāt? Kartupeļus. Kādus? Hmm... un te nāk talkā čujs, ņuhs un poņa. Cepšu sacepumu. Pagalam vienkāršu. Kartupeļi, sīpoli, piens, siers un viss?! Jā. Ideāla kombinācija, nav sarežģīti un visiem garšo.

pirmdiena, 2014. gada 3. marts

Šokolādes pudiņš

Turpinot vakardienas izvirtības un rimto mājas soli secināju, ka vienu brīdi - sestdienā, esmu tikusi pie  diviem litriem lauku piena. Viss jau baigi forši, tikai neteikšu, ka mēs tādi baigie piena dzērāji. Ir brīži kad uznāk kāre... bet kad visu dienu, vārot skābu kāpostu zupu, esi saēdies skābos kāpostus, pienu virsū dzert diez vai vajadzētu. Tā nu sēdēju un domāju ko darīt? Vārīt putru? Nē... Mož debesmannā - skābētie kāposti darīs savu. Es jau gribēju mest mieru, kad pār mani nāca apgaismība - PUDIŅŠ!!! Šokolādes ar vaniļas mērci?
Āāāā... divreiz nebija jādomā. Steidzu gatavo. Es tikai nožēlo vienu - kāpēc tik maz!!!