otrdiena, 2016. gada 9. februāris

Vistas gaļas pīrāgs ar dubulto sieru

Sveiciens februārī!

Man jau gribētos teikt, ka JAU ir februāris, pirmais mēnesis šajā gadā ir jau nodzīvots. Pa kuru laiku?! Nepaspēšu ne attapt, kad jau atkal būs darbaļaužu gaitās jādodas. No vienas puses man darbs pietrūkst, no otras puses - kā padomāju par agrajiem rītiem, tā paliek sevis žēl. Nu kāpēc jāceļas tik agri un tik vēlu atpakaļ mājās? Ja vien varētu darbā ierasties uz pulkstens 10.00 un mājās doties jau 15.00. Ideāli!
Pietiks sapņot. Man vēl laiks. Es ceru!

Tad nu vienu dienu sagribējās pīrāgu. Ledusskapī bija aizķērušās šādi tādi vistas fileju atgriezumi(mazas filejiņas) ko ar gudru ziņu biju noglabājusi citai reizei. Te arī kāda paprika mājās mētājās, kukurūzas bundžiņa un pats galvenais, saldētavā bija tešlas kārtaina mīkla. Nu ko, kāpēc svētdienas vakarā neuztaisīt kādu sātīgu pīrāgu un tam visam virsū vēl dubulto siera devu neuzkaisīt. Kaloriju bumba, bet nu garda kaloriju bumba.
Doma un izpildījums vienkāršāks par vienkāršu. Tā nu sanāca, ka pildījumu es biju sagatavojusi vienā dienā, pašu pīrāgu cepu otrā dienā

ceturtdiena, 2016. gada 28. janvāris

Cepts trusis cepeškrāsnī ar dārzeņiem un zaļumiem

Labs vakars!
Nu ko, no sniega gandrīz vairs nav ne miņas, ne ziņas. Bija ziema un izbija. Nē, nu... ja tagad tā smuki sāktos pavasaris es absolūti nebūtu pret, bet kaut kas man liek domāt, ka pavasaris ne tuvu nesāksies.
Vakar bija traka dieniņa. Pēc ilgāka laika es dabūju savu mazo mašīnīti no servisa SPA un jau priecīgi berzēju rokas, ka nu droši vien tagad līdz tehniskai apskatei būs miers. Bet nekā, man jau vajadzēja paredzēt, ka mans auto ir īpašs un nekas nav tik paredzams, kā sākuma likās. Nepietiek ar to, ka vecākā vidējā atvase no skolas atnāca savārdzis. Manī jau iezvanījās trauksmes zvani, ka tik ne gripa. Paldies dievam nē, kaut kāds vīruss. Nu labi, sarunāju, ka paliks mājās, pagulēs, kamēr es otru, jaunāko vidējo atvasi uz deju nodarbībām aizvedīšu. Es tak lepna, savu auto dabūjusi. Kā tad. Lepni aizvizinos līdz bērnu dārzam un tur arī paliku. Kā jau brīdināja, ka tas starteris tā īsti servisa puikām nepatīk, tad tas arī piepildījās. Nu neko, varēju lepni striķī karāties un aiz vīra auto vilkties atpakaļ uz servisu. Tad nu atkal esmu bez auto. Tā jau ir ar to latvieša skopumu, nevar tak visu uzreiz sataisīt, domā - ai, gan jau, kamēr nenobirs, braukšu. Mans auto domā savādāk. Ceru, ka ar to tad mana auto SPA procedūras būs beigušās.
Un tad nu tādā nedaudz dusmīgā neomā uz sevi, ātri iebridu piemājas veikalā. Jāsameklē kaut kas ēdams. Un tur, skaties kā gadījies, kā ne, uzdūros uz truša gaļas. Es teiktu, ka tas bija liktenis. Jo ņēmu vienu citu gaļu, kad paceļot to augšā atklājās diezgan pieklājīga lieluma truša gabals par diezgan pievilcīgu cenu. Daudz nedomājot, grozā iekšā un uz kasi prom.
Tad nu šodien tapināju augšā. Secināju, ka gandrīz visās receptēs, kā neatņemama sastāvdaļa ir baltvīns, bet man baltvīns absolūti neuzrunāja. Šoreiz iztiku ar mājas adžiku(ko parasti tirgo tirgus tantiņas), dārzeņiem, kas nu mājās mētājās un zaļumiem. Sanāca ārkārtīgi garda maltīte. Nesaprotu, kāpēc to baltvīnu visi gāž klāt?!

pirmdiena, 2016. gada 25. janvāris

Baltās šokolādes cepumi bez cepšanas

Laba diena!

Nu ko, gripas sezona ir klāt, paldies dievam, mūsmājās vēl visi veseli. Es it kā no gripas nebaidos, bet tā kā mājās ir maza atvase, tad nu esmu piesardzīga un bez iemesla apkārt pa burzmainām vietām nevazājos. Kā arī ar šodienu laika apstākļi nekļūst diez ko vilinoši, te līst, te slapjš sniegs, viss kūst un kļūst pelēks. Brr... nepatīk. Gribu atpakaļ ziemu un sniegu.

Vakar gan bijām tautās bumbas ripināt un beigās arī iebraucām Spicē. Domāju, aši paskatīšos kādu drēbes gabalu priekš sevis. Bet sanāca viena vienīga vilšanās. Nekā prātīga priekš manis nebija. Nu ko, lai nebūtu vilšanās nopirku sev vismaz skropstu tušu. Būšu smuka!

Un kad diena pavadīta tautās, tad enerģija ir patērēta un vajag atkal sevi uzlādēt pa jaunu. Vēlams ar ko garšīgu.
Tā nu sanācis, ka mājās iemaldījās kukurūzas pārslas saucamās Corn Flakes brokastīm. Parastās, bez cukura, taču manas atvases tā īsti pēc tādām nealkst un es zinu, ka viņi tās arī neapēdīs. Būtu vēl vasara, kad svaigas ogas var pielikt klāt, bet taga ziema. Domāju, ko ar tam pārslām iesākt. Āra mest sirdsapziņa neļauj. Skatos, kas i-neta dzīlēs atrodams un manas domas apstājas pie cepumiem. Viss kas ir nepieciešams - baltā šokolāde, nedaudz sviests un cukurs. Un tas viss bez cepšanas, pagatavojams dažu minūšu laikā. Ideāli, es jums teikšu.


otrdiena, 2016. gada 19. janvāris

Zitinjas harčo

Laba diena!

Nu tad Laimīgu to 2016,gadu! Novēlu lai tiešām šis gads būtu laimīgs, neskatoties ne uz kādiem notikumiem!

Esmu pamodusies neierasti agri, jo jaunākā atvase pēc dabas ir maza pūcīte un ātrāk par plkst. 11,00 kaut kā nemostamies. Šodien pūcēnam kaut kas samisējies un pamodās jau plkst. 9,00. Es gan neesmu pret šajā laikā celties, bet ja man ļauj gulēt ilgāk, es labprāt to arī daru.
Tagad mazā pūce atkal iesnaudusies, steidzu ātri ielīst blogā un uzrakstīt recepti.

Nu jau gandrīz mēnesi mūs priecē ziema. Man patīk ziemas, kad tās ir tādas kā šogad, ar sniegu un salu. Tad tie agrie tumšie vakari vairs neliekas tik depresīvi nīgri. Ņemot vērā manu vēlo celšanos un velšanos, tad diena vispār sākas jau ar pusdienām un tie agrie vakari iedzen manāmā ārprātā - kā... atkal gulēt? Tāpēc dienas gaišo laiku mēģinu maksimāli izmantot pastaigām svaigā gaisā. Parasti pastaigas beidzas ar veikala apmeklējumu, jo nu neesmu, neesmu es cilvēks kas spēj sapirkt pārtiku uz nedēļu. Nē, man patīk no rīta piecelties un tad izdomāt, ko tad īsti es gatavošu. Jo nereti to, ko esmu izdomājusi iepriekšējā vakarā, šodien jau vairs negribās.

Pēdējā laikā mēs daudz ēdām otros ēdienus(kā kartupeļi + gaļa utt.), bet kad aiz loga ir ziema, kad bērni ir izdzīvojušies pa āru, piebristiem zābakiem un sarkaniem deguniem nāk mājās, tad gribas ko siltu un spēcinošu. Kādi tur vairs kartupeļi ar gaļu, gribas zupu. Zupu, kas sasildīs dvēseli jau ar pirmo karoti. Un mana izpratnē šādas zupas ir soļanka un harčo. Biezas, tumīgas un nenormāli gardas.
Iespējams, ka mana recepte ir tālu no orģinālā harčo, bet lai. Tāpēc jau to nosaucu par Zitinjas harčo, šī zupa neprasa daudz pūļu, bet laiku gan.

svētdiena, 2015. gada 13. decembris

Piparkūku mīkla Nr.2

Labs vakars!
Izskatās, ka šogad mūsu ģimene ir piparkūku iznīcinātāji. Aromātiskie cepumi pazūd gaismas ātrumā, ka spēj tik cept. Ja citu gadu manis sataisīta mīkla paliek pāri nākošajam gadam, tad šogad es jau pagatavoju papildinājumu, jo iepriekš sagatavota mīkla tūlīt jau būs beigusies.
Visu laiku esmu izmantojusi šo recepti un visi bija apmierināti. Un vis ticamāk, ka arī šogad es būtu šo mīklu gatavojusi, ja vien es būtu nopirkusi iesalu. Acīmredzot tagad visi gatavo mīklu pasi, ka iesals ir uz izķeršanu. Nekas jau traks nebūtu, un varētu jau es pagaidīt vai nopirkt citu dienu, taču man vajadzēja tagad un tūlīt, jo bija vēlme pagatavot mīklu. Ja jau tagad un tūlīt, tad jāmeklē citas receptes. Tiesa, es nemeklēju, ja jau dažus gadus esi gatavojis mīklu, nu jau apmēram ir nojausma ko un kā vajag vai nevajag darīt, lai mīkla sanāktu. Tā šoreiz rīkojos arī es. Iesala vietā ņēmu pavairāk cukuru kuru izkausēju karamelē un medu. Pie tam, abas sastāvdaļas liku uz aci, cik nu man tā skaidri rāda. Āāāā un pieliku vairāk sviesta, lai treknumiņš gar pirkstiem tek... es jokoju. Galarezultātā ieguvu kraukšķīgas trauslas piparkūkas, kuras nespēj vien apstāties ēst.

sestdiena, 2015. gada 12. decembris

Omletes kēksiņi jeb mafinomlete

Labvakar!

Uzreiz sākšu ar recepti, jo doma par omleti mafinu jeb kēksiņu formā man bija sen. Tikai līdz darīšanai tā īsti netiku. Tad nu šodien jaunākā atvase bija tik vēlīga un pamodās pirms plkst. 10.00 un man pēc visām barošanām un rīta tualetēm atlika laiks un vēlme pamēģināt izcept parasto omleti vulgaris mafinu formiņās. Piekritīsiet, ka šādā formā cepta omlete un vēlāk skaisti formēta galdā vairāk rosina apetīti, nekā parastais pannas variants. Arī pārējām atvasēm šī omlete raisīja interese, jo parastā viņiem ir dziļi vienaldzīga.
Vakar kā reiz vakariņās biju krāsnī sacepusi kartupeļus, kas nu bišķīts bija palicis pāri, šāds tāds siers un daži žēlīgi cīsiņi mētājās pa ledusskapi.
Tad nu ķēros klāt un jāsaka, biju patīkami pārsteigta par rezultātu.

ceturtdiena, 2015. gada 10. decembris

Cepta Dorada ar čili un ķiplokiem

Labs vakars decembrī!

Decembris man iesākās ar badošanos vairāku dienu garumā! Ne jau tīši es badojos lai ielīstu kādā balles kleitā. O nē... i ne tuvu. Balles dēļ nekad neesmu badojusies. Un vispār badošanās man liekas pa galam muļķīga, bet mans organisms domāja savādāk un še ku reku noķēru es angīnu. Noķēru to tik pamatīgi, ka aiz laimes apraudējos, kad pēc 3 dienu neēšanas beidzot man izdevās norīt dažas karotes pagalam šķidras mannā putras. Ak jēziņ, kas tās bija par mokām. Apetīte tak ir, bet varēju tik iebāzt mutē, pakošļāt un izspļaut, jo doma par norīšanu mani iedzina stāvās šausmās. Sapīgi tas bija, pat ļoti.
Bet nu ko par to, viss ir labs, kas labi beidzās un esmu savu angīnu godam izvadījusi, ceru, ka uz neatgriešanos.

Vakar staigājoties ar jaunāko atvasi un svētulīgi apcerot ko gatavot vakariņās, manas domas aizklīda līdz ūdens pasaulei. Sak, kā būtu ar zivi. Bet kādu? Reizēm reklāmas nāk par labu un ieraugot, ka piemājas veikalā Doradai ir atlaide, daudz nedomāju un pirku nost. Pēc tam atceļā no bodes, tikpat svētulīgi apcerēju kā tad šo zivteli gatavot. Tas, ka cepšu cepeškrāsnī, tas ir fakts. Bet kā? Doma par citronu, ķiplokiem un čili man nelika mierā. Domāts darīts, ātri zvik, žvik sagatavoju zivi un pēc tam bija tik jāizcepj. Vakariņas sanāca ļoti gardas. Vieglas, sātīgas un garšīgas.

P.S. šoreiz bilde tapa ar telefona palīdzību, fotoaparātam izrādās baterija jāuzlādē. Galvenais man to neaizmirst....