sestdiena, 2018. gada 18. augusts

Tomātu tarte

Esmu jau stāstījusi, ka man ir labi draugi kuri mēdz padalīties ar patiešām labiem lauku labumiem. Tā nu viņdien man ienācās grozs ar tomātiem. Lieliem un ne tik lieliem, bet garšīgiem tomātiem. Lai kā censtos, mēs tos visus svaigā veidā noteikti nenoēstu un te bija jāsāk domāt, ko tad pagatavot, lai labumi neaiziet postā, bet vēderā.
Pirmais jau bija skaidrs, tomātu krēmzupa, ko visi ar gardu muti arī noēdās. Bet ko vēl pagatavot?
Te nu piektdien cenšoties izdzīvot, savos ierakumos - lasīt virtuvē - izlēmu par labu tomātu tartei. Iegūglēju kā citi to taisījuši un +/- man bija skaidrs. Nu ko, ņēmu taboru azotē un devos, pareizāk sakot es devos uz veikalu, viņi nedaudz izvēdināt galvu. Protams, pie kases attapu, ka maksājuma karte palikusi mājās, tad nu sanāca divreiz doties pastaigā. Figūrai jau tas tikai par labu, vai ne?
Par pašu tarti - sanāca ļoti garda un pagatavošana arī ir ļoti vienkārša. Iesaku izmēģināt. Pie tam, cepu pēc vienkāršākās receptes un secināju, ja saliek iekšā visas lietas, kas pašam garšo, rezultāts 100 punkt izdosies!

Sezonālais dārzeņu sacepums

Nu klau... varbūt man pāriet uz publicēšanu - viena recepte gadā?
Jei bogu varu apzvērēt, ka par blogu un receptēm iedomājos visnotaļ bieži. Taču līdz publicēšanai tā arī netieku, četras atvases, darbs, vīrs un kaķis dara savu. Brīvo laiku cenšos maksimāli produktīvi, piemēram minoties ar velo līdz Jelgavai un atpakaļ. Tagad pat, šī recepte tapa piektdien un pateicoties tam, ka jaunākā atvase savārguļoja un es paņēmu brīvdienu darbā. Tāpēc, lai izdzīvotu taborā, kuram pa šiem trim vasaras mēnešiem ir izveidojušies savi izdzīvošanas rakstītie un nerakstītie likumi, patvēros virtuvē. Protams, bez starpgadījumiem jau neiztiks un stulbā māte maurodama izdzenāja visus pa vietām, taču savādāk reizēm nevar izdzīvot.
Tas nu tā, daudzbērnu vecāki mani sapratīs, ka darbā patiesībā jūties kā svētnīcā.
Labi, pietiks gausties, tuvāk par recepti. Šī ir vien nāvīg fein recepte kur veiksmīgi izmantot sezonālos dārzeņus. Garšo kā lieliem, tā  maziem. Var apgreidot kā vien sirds tīk, bet es pieturējos pie vienkāršā varianta.

trešdiena, 2018. gada 24. janvāris

Vārīta vistas fileja folijā

Kamēr tapināju sacepumu, paralēli izmēģināju šo recepti. Ar vistas fileju ir tā, ka tā ir garšīga baltā gaļa, taču reti, kad sanāk sulīga. Un reizēm liekas, ka tev ir abas rokas kreisās, ciklopa acs un viss cits, jo lai kā censtos iegūt receptēs aprakstīto to sūūuūūlgo un maigo vistas fileju nesanāk.
Ok., ar mani nav tik traki. Ir reizes kad sanāk, ir reizes kad nesanāk. Viss atkarīgs no mēnesfāzēm un radošuma gara. Taču šoreiz gribējās atrast to ideālo veidu, kad vistas fileja vienmēr sanāk sulīga. Un atradu! Par cūkas cepeti, kas ietīts folijā un izvārīts ir dzirdējuši visi. Un receptes ir atrodamas ne viena vien, tad kāpēc šo pašu metodi neatkārtot ar vistas fileju?! Vienīgais, kas man lika nedaudz palauzīt galvu, kādas garšvielas izmantot. Trīsreiz prātā pārcilāju garšvielu un ledusskapja saturu, līdz paliku pie šādas kombinācijas - sāls, pipari, medus un graudainās sinepes. Un sviets. Trāpīju desmitniekā un tas, kāda sanāca fileja, nav iespējams aprakstīt. Tāpat neticēsiet! Taču kā jau visās receptēs - arī šeit valda brīva improvizācija attiecībā uz garšvielām, galvenais ir pagatavošanas veids. Un tas ir, vistas fileju kārtīgi ietin folijā un liek vārīties, apmēram 30 minūtes. Skatoties cik lielas filejas.

Kartupeļu, kabaču, tomātu sacepums

Labs vakars!
Nu ko, papriecājāmies nedaudz pa sniegu un viss šodien saputinātais skaistums rīt vairs nebūs. Žēl, dikti, dikti žēl. Taču ticu, ka tie, kuriem šodien pa dienu nācās pārvietoties pa āru, noteikti nebija priecīgi un pie sevis domāja - johaidī, kad tas viss reiz beigsies.
Labi, ko nu par laika apstākļiem, labāk parunāsim par ēdienu. Ilgi nebija tā, ka izlasot kādu recepti bija tikai viena doma - gribu! Un tagad! Tā nu viendien klaiņojot pa vienām no daudzajām iepirkšanās vietām manu aci piesaistīja kabači. Mazi, sulīgi, smuki zaļā tonī. Doma skaidra, gribas kko no kabačiem, bet zinot sava cienītā attiecības ar šiem, saprotu, ka jātaisa ar kaut ko kopā. Sāku pētīt receptes interneta dzīlēs un uzraku vienu, kas burtiski kliegtin kliedza - TU ŠITO GRIBI!
Izlasīju un piekrītoši māju ar galvu - jā, gribu! Tad nu bija jāsagaida pateicīgs mirklis, kad visam šim veltīt laiku. Tāds bija šodien. Braucot mājās, noinstruēju atvases nomizot kartupeļus, viss pārējais palika manā ziņā. Orģinālajā versijā bija tikai kartupeļi un kabači, es no sevis klāt pieliku tomātus un sīpolus! Sanāca baigi labi, tieši tas, ko es gaidīju un jau paspēju citiem ieteikt.

pirmdiena, 2018. gada 15. janvāris

Pildīta cūkagaļa karbonāde rīvmaizē

Laimīgu Jauno 2018.gadu!!!
No sirds visiem novēlu labu veselību un neizsīkstošu prieku ikdienas gaitas veicot!
Šoreiz īsi un konkrēti, viendien braucot mājās no darba, secināju, ka gribās gaļu - cūkgaļu. Un gribas kaut kā iznesties, lai nav tāda plika koarbonāde vien. Tad nu izdomāju, ka gaļu sapildīšu ar žāvētu gaļu, sieru un zaļumiem un lai būtu pavisam labi, panēšu rīvmaizē, kas sajaukta ar cieto sieru! Saskrēja siekalas mutē, tad skaties recepti!

pirmdiena, 2017. gada 18. decembris

Jūras asaris ar citronu un saldskābo čili mērci

Labs vakars!
Par svētkie neko neteikšu, mūsmājās svētku maratons ir sācies! Vakar cienītajam bija apaļa jubileja, skaitlis visnotaļ ievērbības cienīgs un pret kuru nav vienaldzīgs neviens. Ne, ne, par 18 neiet runa.
To vajag nosvinēt, taču tādu īstu balli uzrīkot tā īsti nesanāca. Te daudzās atvases ar savām vajadzībām, lasīt pulciņu koncertiem, turnīriem utt., nedod miera, te īstais datums iekrīt tieši dienu pēc cienītā darba balles. un pārcelt uz vēlāku var, bet tikai uz nākošo gadu, jo priekšā jau ir Ziemassvētki.
Taču kaut kā tas jānosvin. Doma bija atstāt vecākās ar pašu jaunāko atvasi mājās un aizbraukt pastaigāties uz centru. Sak, kur tas laiks, kad pa Vecrīgas klubiem klenderēts un skvēra soliņos sēdēts. Tagad mēs justos kā pilntiesīgi tūristi, jo Vecrīga un tās pukstošās sirdis pilnīgi noteikti ir mainījušās. Un pēc īsas ekskursijas varētu padzert kafiju, iedomājaties, kafiju, nevis vīnu, šņabi vai alu un sagaidīt kad vienai no atvasēm beigsies koncerts. Bet kas to deva, vietu, kur novietot auto salīdzinoši netālu no iecerētā galamērķa, neizdevās atrast. Nolēmām ka jau tad jau, laižam uz Olimpiju, vajag atvasēm vēl pēdējos rūķa pasūtījumus izpildīt un pēc tam iedzersim kafiju. Tikko kā bijām piesēduši, lai pasūtītu vēlamo dziru, zvanīja atvase un nocēla no trases. Bija jābrauc pakaļ. Nu neko, tāds tas liktens vecākiem. Tāpēc teicu cienītajam, a davai uztaisam vakariņas, saklājam pa šiko galdu ar svecēm, vīniem un tā, un nosvinam Tavus ciparus. Domāts darīts. Labi, ka zivju nodaļā patrāpījās paziņa, kura ieteica ņemt jūras asari, esot vis svaigākais. Nebija iemesla apšaubīt.
Atbraucām mājās un tapināju vakariņas. Šoreiz zivi nedaudz paturēju salsdkābās čili mērces, graudaino sinepju un citrona sulas marinādē. Sanāca dievīgi!

piektdiena, 2017. gada 15. decembris

Vienkāršais kēkss ar rozīnēm

Labs vakars!
Nu ko, ir sācies īstais pirmsvētku maratons un trakums, Ziemassvētki jau nākošnedēļ ir klāt. Ārprāts, kur skatās valdība, laiks un minoritātes (joks).  Šodien runājot par trako svētku skrējienu, kad visām atvasēm koncerti, pasākumi, sapulces, treniņi visgudri secināju, ka nav jau ļaunuma bez labuma. Vismaz Ziemassvētkos ar mierīgu sirdi varēšu štopēt iekšā visus gardumus, par kalorijām nebūs jāuztraucās, tās visas jau būs noskrietas pirms svētkiem.
Atgriežoties pie tēmas par kēksu, šo recepti ieliku vairāk priekš sevis. Ir reizes kad gribas ko garšīgu un ja mājās nekā nav, izņemot olas, miltus un eļļu, tad sanāk labs un vienkārš kēkss. Gan jau kaut kādos plauktu dziļumos atradīsies kādas apkaltušas rozīnes vai rieksti, bet varbūt kāda marmelāde. Ja tas nav, iespējams kaut kad sen pirktas esences. Jebkurā gadījumā, ar ko "apgreidot" vienmēr atradīsies.