svētdiena, 2014. gada 21. decembris

Šokolādes - ķiršu torte

Labs vakars pirmssvētku trakajā skrējienā!
Nu ko, priekšā viens brīvdienu/svētku maratons un lai arī izklausās gaužām pievilcīgi - 5 brīvas dienas, patiesībā tas nozīmēs tikai vienu - 5.janvārī atģidīšu, ka bija brīvdienas. Bet kur palika.... nav ne mazākās nojausmas!! Mhm, tā tas arī būs un ir naivi cerēt, ka šajā laikā sanāks tā laiski atpūsties. Tā tas nebūs. Mana pieredze saka, ka abzolūti nav ko gaidīt atpūtu šajā laikā.
Un lai būtu pagalam jautri, arī pirms šīm brīvdienām, mūsmājās ir svētku pilnas dienas. Te cienītajam jubilejums, te vidējai atvasei. Un ja uz cienīto jubileju es vēl tā ... izšļūcu ar grieķu salātiem un pildītu vistas fileju sveču gaismā, tad pie atvases jubilejas es apzinīgi cepu kūku līdz divpadsmitiem naktī. Āmen!
Nu labi, patiesībā es tikai ap deviņiem vakarā sāku to darināt augšā un saprotams, ka ne jau šādu tādu kūķeli es te cepšu. Pasūtījums bija gana nopietns - šokolādes torte. Ne kūka, kūciņa, kēkss. Bet torte.
Nē, nu... ko tad es, vakarā pēc darba, kāpēc nepaplosīties pa virtuvi un neuzcept torti!
Bet ziniet, bija tā vērts. Lai arī pašā viesību dienā es nemaz to tā neizgaršoju, bet viesi teicās, nāvīg laba esot. Visi mājās aizbrauca dzīvi, tātad- nemaz tik nāvīga nav. Taču šodien es apēdu pa divi lāgi un secināju, ka ir ok. Cepšu vēl. Un ja es virtuvē būtu darbojusies nedaudz organizētāk, tad arī receptes izklāsts būtu daudz labāks. Taču piedodiet man, cepu un līdz galam nebiju pārliecināta, ko es gribu panākt. Manā vietā darbojās čujs, ņuhs un poņa, tāpēc bildēs varbūt mazliet kas iztrūks, bet cītīgi lasiet recepti!!!

pirmdiena, 2014. gada 15. decembris

Cepta cūkas karbonāde

Šo es tapināju vakar, kad pēc ballītes dienā domājam ko un kā ēst. No rīta ar cienīto aizbraucām uz baseinu, nopeldējāmies un kā saka sadzīvojām apetīti. Taču šeit mēs atdūrāmies pret absolūtu ideju trūkumu, kur braukt paēst? Nu kur tā forši, mierīgi, bet ne pa dārgo ļauties kulināriem priekiem?
Domājam, domājām līdz beidzot neizturēju. Braucam uz veikalu un izdomāsim ko uztaisīt. Zināju tikai to, ka gribu krāsnī ceptus dārzeņus. Bet ko klāt? Un te mani uzrunāja smuka cūkas karbonāde.
Sacept kā ierasts, vai iznesties? kaut kā prātā nelika trīs lietas, ķimenes, rozmarīns un smaržīgie pipari. Šo te apvienojot ar čili mērci un soju, vajadzētu būt kam labam? Domāts darīts. Aši samarinēju gaļu un tad ķēros pie dārzeņiem. Vēl šodien, darbā ēdot pusdienas, priecājos par to, cik laba gaļa sanākusi.

Vienkāršais sīpolklopsis

Labs vakars!
Nākošnedēļ jau ir Ziemassvētki un man ir tāda nelaba aizdoma, ka laika vecis ir ieslēdzis savu turbo režīmu, kā rezultātā es dzīvoju kādus divus mēnešu atpakaļ. Vismaz visi svētki, lielāki un mazāki notikumi, pēc manas saprašanas, ir jābūt pēc diviem mēnešiem.
Taču es maldos, smagi maldos un šī apjausma ir ārkārtīgi smaga manai nervu sistēmai.
Visas dienas vienā skriešanā, no rīta jāpaspēj uz autobusu, vakarā atkal uz autobusu, tad vienam dejošana, otram treniņš un pa vidu vēl vakariņas. Pašai arī gribas kaut ko padarīt un skaties jau vakars klāt un jāiet gulēt, lai atkal no rīta paspētu uz autobusu.
Kad tas vienā brīdī beigsies? Kad tā diena, ko pavadu mājās ar savējiem nepaskries vēja spārniem. Kāpēc nav tā, ka darba diena paskrien ātri, bet vakars ar ģimeni velkas gliemeža ātrumā? Kāpēc?
Laikam par daudz jautājumu vienā vakarā.
Kamēr es meklēšu atbildes uz šiem jautājumiem, padalīšos ar pagalam vienkāršu recepti. Es to nosaucu ar vienkāršo sīpolklopsi.

sestdiena, 2014. gada 22. novembris

Itāļu vakariņas

Labs vakars šajā brīvdienu darba dienā!
Man gan šodien bija brīvdiena, jo ar gudru ziņu šo dienu nostrādāju 17. novembrī, un ziniet... nav nekas labāks par apziņu, ka no rīta nekur nav jāceļas, kad pārējā māja pošas darba dienas gaitās. Juhūu... rīts un dienas pirmā puse pieder tikai man. Un ne velti, tas viss vainagojās ar lielu katlu ar soļanku un lielu bļodu ar pīrāgiem.
Taču vakar... vakar pa ilgiem laikiem pie mums bija viesi. Āgenskalna iemītnieki. Tad nu visu dienu nodarbināju sevi ar domu - ko gatavot vakariņās. Mājās bija vistu šķiņķīši, nedaudz olīvas, saulē kaltēti tomāti un paprika. Apdomāju šo kombināciju, visu papildinot ar ķiploku, saldo krējumu un.. un lai tā latviskāk - ar marinētu gurķi. Beigās sanāca ļoti labs paēdiens, tiesa pirms pasniegšanas vēl apdomājos, vai makaronus likt klāt virumam vai tomēr atsevišķi servēt. Beigās tomēr lēmu par labu atsevišķai servēšanai. Viesi ēda, nesmādēja arī papildporcijas. Mājiniekiem arī garšoja. Tik kā to visu vēl nodēvēt... nekas cits nenāca prātā kā Itālijas vārds. Tad lai nu iet...
Un jā... šis virums gatavojas samērā ātri..., ja vistu šķiņķīšu vietā  izmanto vistas fileju, tad pavisam ātri gatavojās.

otrdiena, 2014. gada 18. novembris

Cāļa cepetis medus glazūrā

Laba diena!
Sveiciens visiem valsts svētkos.
Nu ko, šīs ilgi gaidītās četras brīvdienas paskrēja vēja spārniem un rīt jau atkal jādodas ikdienas darba gaitās. Man jau pagājušā nedēļa bija varen traki, jo pirmdien, akurāt, mans auto izdomāja, ka pietiek.. vairāk nebrauks - baudīs SPA(lasīt servisa) pakalpojumus. Tad nu tagad atkal esmu kājniekos un Rīgas satiksme ir mans draugs. Un lai arī tas nebūtu nekas traks, es tomēr esmu piemirsusi, kā ir kad jāpaspēj no viena transporta uz otru un nevaru atļauties no mājas iziet 5 minūtes vēlāk. Autobuss negaidīs. Tas nu ir fakts. Līdz ar to, arī gatavošana bija pilnīgā pakaļā... atvainojos par izteicienu, bet smalkāk pateikt nevaru. Visi treniņi un pulciņi uzgūlās uz mana cienītā pleciem un vienu brīdi likās, ka mēs pārtiekam tikai un vienīgi no fast food. Labi, ka ceturtdien ķēros pie gatavošanas. Gribēju zupu, secināju, ka mājās nav kartupeļu un nekas cits neatlika, kā gatavot vistas cepeti. Taču pateicoties šim cepetim man radās doma par nākošo recepti - kā un ko gatavot. Tā kā nav ļaunuma bez labuma.
Tad nu tā kā šodien dosimies pie maniem vecākiem uz svinīgāku maltīti, tad vakar uztaisījām paši savus svētkus ar svecēm, vīnu un foršu atmosfēru. Ceru, ka kādam šī ideja noderēs arī šodien.

svētdiena, 2014. gada 2. novembris

Cūkgaļa kokosa un diļļu mērcē

Vakar man bija iedvesma. Cienītais iedeva savu kredītkarti un teica - rīkojies droši!! Šitādu laimi reti kurai nākas piedzīvot.  Un es ar to arī rīkojos. Uhh... kā rīkojos.
Kamēr jaunākā atvase mācās jaunos deju soļus, es tuvējā lielveikalā lēnām un prātīgi apstaigāju visus plauktus ar caururbjošu skatu nopētot un apdomājot, vai es to gribu gatavot vai nē.
Ziniet, sen aizmirsta sajūta, it kā pēkšņi būtu atmodusies no ziemas miega. Tā nu pa trim lāgiem vazājoties gar vienu plauktu, es secināju, ka esmu dilemmas priekšā. Ko gatavot? Zupu vai tomēr kādu gaļvveidīgo vai zivi? Pēdējo es ātri atmetu, jo no zivs nodaļas uzvēdījusī smaka absolūti mani nevilināja apskatīt izlikto piedāvājumu. Ne, ne... palikšu pie gaļas. Tad nu sāku apdomāt, kā gatavot. Aizklīdu līdz aizrobežu produktu plauktiem un ar mani sāka runāt kokosriekstu piens. Tā nu mēs kādas 10 minūtes runājāmies, es piedāvāju savas idejas, viņš savukārt savas līdz nonācām pie kopsaucēja - cūkgaļas šķēles kokosriekstu pienā vajadzētu būt labi. Vistai der, liellopam arī, kāpēc lai cūkai neģeldētu?
Domāts darīts un mājās cītīgi tapināju augšā. Bet... kā jau pēdējā laikā daru. Attīstu tās receptes, kas neprasa daudz enerģijas un kuras gatavojot var paralēli darīt ko citu. Tā arī šajā gadījumā, paralēli plosījos pa māju, kamēr katlā gardi burbuļoja gaļa.
Mājinieki novērtēja ar + zīmi/

Slinkais makaronu sacepums

Labs vakars!
Skolas brīvlaika nedēļa izturēta godam. Nu jau nākošnedēļ atkal visi pie vietas un vairs nebūs nekādu atkāpju no ikdienas rutīnas. Paldies dievam! Es jokoju...
Būtībā šīs makaronu sacepums absolūti nav nekas jauns un nezināms. Ideāli piemērots, ja mājās no kādas ēdienreizes ir palikuši pāri vārīti makaroni un pēc principa, kad mājās nekā nav, bet bagi gribas ēst, tad šis ir kā reiz. Ātri, vienkārši un sātīgi. Un kas pats galvenais - mazas izmaksas. Protams, šo visu jau var "apgreidot" ar papildiespējām, ja tādas ir. Taču visbiežāk tās izmantojot mēs beigās pagatavojam kaut ko pavisam citu, nekā sākumā iecerēts.
Tad nu, po prastomu...